"Rīgas ūdens" atklāj galveno problēmu: jāatjauno esošā infrastruktūra

Kā jūs vērtējat pagājušo gadu? Kāda ietekme bija inflācijai un augstajām energocenām?

Mums elektroenerģija veido nozīmīgu izmaksu daļu. Gadā mēs tērējam 44 gigavatstundas elektroenerģijas, un puse no tās ir vajadzīga notekūdeņu attīrīšanai. Mums pagājušajā gadā ātri izdevās sagatavot informāciju, reaģējot uz šīm izmaiņām, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aprīlī pārskatīja un palielināja mūsu tarifu, jo pretējā gadījumā uzņēmums ciestu zaudējumus. Līdz ar to finansiālā ietekme uz mūsu darbības rādītājiem nebija ļoti būtiska. Pagājušā gada peļņa bija 5,16 miljoni eiro, kas ir par 6,5% mazāk nekā gadu iepriekš. No tā 10% dividendēs saņem Rīgas dome. Apgrozījums pērn sasniedza 65,73 miljonus eiro, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2021. gadā.

Vai tarifa palielināšana pērn un kopējā situācija nav pasliktinājusi maksājumu disciplīnu un jūsu klientiem nav izveidojušies parādi?

Mums parādā esošie uzņēmumi un mājsaimniecības ir diezgan nemainīgs lielums. Ņemot vērā to, ka mūsu pakalpojums, salīdzinot ar citiem komunālajiem pakalpojumiem, nav dārgs, ar rēķinu nomaksu mūsu situācija ir diezgan stabila.

Cik tad ir to stabilo parādnieku?

Kopumā vidēji parādi sasniedz 2,5 miljonus eiro katru mēnesi.

Vai esat arī pētījuši, kādi ir iemesli?

No vienas puses, tas ir maksātspējas jautājums, no otras - iekšējās disciplīnas jautājums. Tostarp ir klienti, kuri vienkārši regulāri nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, ne tikai "Rīgas ūdenim".

Tad, kad bija lielais energoresursu cenu kāpums, mēs arī nācām pretī klientiem un neaprēķinājām soda naudas par kavētajiem maksājumiem.

Šogad no 1. jūnija RŪ tarifi par aptuveni 13% samazinās. Jūs ar šādu tarifu tālāk varētu iztikt jau labu laiku, vai arī viss būs atkarīgs no energocenām?

Pašlaik ir vērojams būtisks energocenu kritums, bet mūsu darbību ietekmē arī inflācija, jo pieaug arī citu resursu cenas, banku procentu likmes. Tam visam mums nepārtraukti ir jāseko līdzi, lai uzņēmumam nebūtu zaudējumu. Tas bija redzams jau pērn - piemēram, elektrības cenas samazinās, bet savukārt cauruļu, citu materiālu, zemes darbu, transporta cenas nebūt nesamazinās vai pat aug.

Ja paturpinām par tarifiem, tad esam SPRK iesnieguši ierosinājumus, kā mainīt tarifu metodiku, lai tie būtu uzņēmuma attīstību veicinoši. Pašlaik tarifa metodoloģija retrospektīvi ņem vērā ieguldītās izmaksas, proti, regulators, aprēķinot tarifu, ņem vērā, cik lieli ir bijuši ieguldījumi un vai tie ir bijuši pamatoti. Taču, lai tarifs būtu uzņēmuma attīstību veicinošs, tajā būtu jāiekļauj arī vismaz trīs gadu attīstības plāns, lai mēs droši varētu veikt remontdarbus un uzlabot ūdensapgādi.

Ko SPRK par to saka?

Mums būs tikšanās, un tad mēs apspriedīsim šos jautājumus atsevišķās pozīcijās.

Kādā stāvoklī pašlaik ir RŪ ūdensapgādes, kanalizācijas ūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas? Vai ir arī sāpju punkti, kur steidzami ir vajadzīgi remontdarbi?

Ja mēs runājam par RŪ sistēmu kopumā, tad tā ir vidēji labā stāvoklī, bet tiešām ir arī vietas, kuras noteikti ir jālabo un jāpārbūvē, lai mēs varētu turpināt nodrošināt stabilus un kvalitatīvus pakalpojumus. Te es arī gribu uzsvērt, ka gan uz Latviju kā valsti, gan uz RŪ attiecas arvien augstākas ES direktīvu prasības gan par notekūdeņu attīrīšanu, gan par to, cik cilvēkiem būtu jālieto centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi, gan cik mēs drīkstētu stipru lietusgāžu laikā nopludināt Daugavā kopējos notekūdeņus. Tādēļ, no vienas puses, ir šīs prasības, no otras puses, ir esošā infrastruktūra, kas ir jāatjauno un kam pietrūkst naudas.

Lai šo situāciju līdzsvarotu, mēs esam sākuši darbu pie ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz pat 2040. gadam. Paralēli tam mums ir jāizstrādā ilgtermiņa finansēšanas stratēģija, kur tiks izsvērts, cik mums būs nepieciešami aizdevumi, kādi būs ieguvumi no obligācijām, arī no jau izskanējušās valdības ierosmes kotēt uzņēmumu akcijas biržā. Tas viss ir jāliek kopā, lai mums pietiktu līdzekļu un vienlaikus milzīgi nepieaugtu tarifs, un tas būtu atbilstošs iedzīvotāju maksātspējai.

Kad stratēģija būs gatava?

Ja mēs skatāmies uz direktīvu prasībām, tad ar ko mums pašlaik ir lielākās problēmas?

Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka saskaņā ar direktīvām 99,4% mājsaimniecību ir jābūt pieslēgtām pilsētas kanalizācijas tīklam. Rīgā tādas ir 98%. Tas nozīmē, ka viena problēma ir saistīta ar to, ka mums vēl vajag izbūvēt tīklus. Savukārt otra problēma ir saistīta ar to, ka iedzīvotāji arī tad, kad tīkli par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un mūsu līdzekļiem tiek izbūvēti - un tās nav mazas izmaksas -, tiem pieslēdzas diezgan gausi. Tā ir, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotājiem ir iespēja 10 gadu laikā ar RŪ dalītā maksājumā norēķināties par starpību, kuru par pieslēgšanos nesedz Rīgas domes un RŪ līdzfinansējums. Mēs regulāri veicam apgaitas, rīkojam informatīvos pasākumus apkaimēs. Vienlaikus ir jāatzīst, ka tas ir saistīts ne tikai ar iedzīvotāju nezināšanu, bet arī to, ka daudzās savrupmājās, kuras varētu pieslēgt pilsētas tīklam, nav izbūvēti sanitārie mezgli, un tad tas, protams, prasa ievērojamus individuālus ieguldījumus. Situācijas ir ļoti dažādas. Tādēļ, visdrīzāk, šis darbs prasīs vēl vairākus gadus.

Nākamā problēma, kuru risinām, ir būtiska notekūdeņu izplūdes samazināšana Daugavā. Lai mūsu kanalizācijas tīkliem varētu pieslēgt papildu apdzīvotos rajonus, kuri veidojas Pierīgā, mums ir nepieciešams paplašināt bioloģiskās attīrīšanas staciju "Daugavgrīva", lai tās kapacitāte būtu stabila, lai nebūtu sastrēgumu slodzēs, kad mēs nespējam visu vairs paņemt pretī, un attiecīgi ir jāatver avārijas notekūdeņu izlaide uz Daugavu. Te gan uzreiz ir jāpaskaidro, ka šie notekūdeņi ir atšķaidīti un nav tā, ka Daugavā tieši nonāk sadzīves kanalizācijas notekūdeņi. Tie tiek atšķaidīti ar lietusūdeni. Tomēr kopumā šim mērķim ir nepieciešama nauda, lai mēs pēc iespējas vēl vairāk samazinātu notekūdeņu izlaidi Daugavā.

Tāpat mums ir jāgatavojas nākamajam nopietnajam blokam, kurš paredz uz pusi labāk notekūdeņos attīrīt gan fosforu, gan slāpekli. Tā jau būs nākamo pakāpju attīrīšana.

Vēl taps stratēģija, bet vai jūs jau kaut aptuveni esat aplēsuši, cik daudz jūsu pieminētajām lietām vajadzēs naudu?

Jā, esam veikuši aplēses, un mums būtu nepieciešami 800 miljoni eiro līdz 2040. gadam.

Šobrīd mums nav tādas aizņemšanās kapacitātes. Tādēļ ir jānosaka mērķi, kas atbilst mūsu finanšu iespējām, maksimāli izmantojot gan aizdevumus, gan citus finanšu instrumentus - obligācijas un, iespējams, akciju kotēšanu biržā. Par obligācijām es uzreiz varu pateikt, ka mēs plānojam obligāciju emisiju, bet zaļo obligāciju emisiju. Tas nozīmē, ka par obligācijām saņemtā nauda mums ir jāiegulda ar vidi saistītos investīciju projektos, lai nenotiktu arī tagad daudz piesauktā zaļmaldināšana. Tā varētu būt jau pieminētā bioloģiskās attīrīšanas stacijas paplašināšana un līdzīgas lietas.

Ja kopā tiek skaitīta aizņemšanās, obligācijas, potenciāla akciju emisija, vai jums kopā savāksies pieminētie 800 miljoni eiro?

Kā jau minēju, mēs pie šī jautājuma strādājam. Šobrīd, kamēr vēl notiek aprēķini, es uz šo jautājumu nevaru atbildēt.

Kāda ir jau esošā tīkla kvalitāte? Ar to viss ir kārtībā?

Es jau minēju, ka, sekojot jaunajām vides prasībām, mēs diemžēl atstājam novārtā esošo infrastruktūru. Tādēļ mums ir mērķis sasniegt 2% tīkla atjaunošanu trīs gadu laikā. Šobrīd mēs esošo infrastruktūru, konkrēti runājot par cauruļvadiem, atjaunojam daudz mazāk. Piemēram, vidējā termiņā stratēģijā, kas šobrīd ir spēkā no 2022. līdz 2024. gadam, ir paredzēts, ka mēs atjaunojam kopumā tikai 24 kilometrus cauruļvadu. To vajadzētu būtiski kāpināt - vismaz reiz trīs -, jo pašlaik mēs šajā ziņā iepaliekam.

Cik bieži notiek avārijas ūdensvados, un kas ir tipiskākie iemesli?

Avārijas notiek gan kanalizācijas vados, gan ūdensvados. Kopumā gada laikā notiek mazāk nekā viena avārija dienā, kas ir neplānots ūdens vada pārrāvums vai kanalizācijas vada iegruvums. Ja skatāmies atpakaļ vēsturē, tad šis skaitlis arvien samazinās.

Jūs jau pieminējāt lietavas, un tiešām, tikko ir lielākas lietusgāzes, ir vietas, kur veidojas milzīgas peļķes. Ir domāts, kā risināt problēmas šajās vietās?

Atbildot uz šo jautājumu, jāpiezīmē, ka 24% Rīgā ir notekūdeņu savākšanas kopsistēmas - sadzīves kanalizācija kopā ar lietus notekūdeņiem. Tāpat ir ļoti gara lietus kanalizācijas sistēma, kuru apkalpo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Jebkurā gadījumā mēs esam šo situāciju analizējuši un savos tehniskajos noteikumos mēģinām veicināt, lai attīstītāji neveido sistēmas, kuras novada papildu lietusūdeņus mūsu kopsistēmā, bet ievieš kādus zaļos risinājumus, vai tā būtu uzsūcināšana gruntī vai ūdens savākšanas vietas izbūve, piemēram, dīķis, no kura ūdens pēc tam lēni uzsūcas zemē. Pārbūvēt kopsistēmu ir pārāk dārgi un dažkārt arī tehniski neiespējami, jo ielas Rīgā ir tik platas, cik ir, zem tām jau ir komunikāciju sistēmas, tādēļ tas ir sarežģīti. Taču, kā jau es minēju, bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" jaudas paplašināšana ir viens no risinājumiem, lai spēcīgu lietavu laikā neieplūdinātu tik daudz notekūdeņu Daugavā. Taču peļķes veidosies neatkarīgi no tā.

Jau pieminējāt, ka iedzīvotāji gausi pieslēdzas jaunizbūvētajiem centralizētās kanalizācijas sistēmas posmiem. Ar cik lielu īpatsvaru iedzīvotāju ir problēmas?

Tagad, kad sākām būvēt piekto un sesto kārtu, kas ir Beberbeķi, Imanta, Berģi, Ziepniekkalns un Teika, tad uzreiz interesi izrāda aptuveni 50%. Nākamie jau ir stipri jāpierunā.

Ja skatāmies uz iepriekšējām kārtām, kuras tika izbūvētas 2014. gadā, un tā bija Bolderāja, Katlakalns un Mārupes Rīgas daļa, tad esam sasnieguši aptuveni 70% pieslēgumu. Te gan jāatceras, ka sākotnēji iedzīvotājiem nebija pieejami papildu atbalsta mehānismi.

Cik lielas investīcijas jūs plānojat šogad un nākamgad?

Iepriekš mēs gadā vidēji investējām ap 20 miljoniem eiro. Pērn tie bija jau 30 miljoni eiro. Nākamajos gados mēs investīcijās esam plānojuši ap 50 miljoniem katru gadu. Tās ir gan būvniecības izmaksas, gan autoparka atjaunošana, gan citas lietas.

Cik daudz ūdeni Rīgā vispār patērē, un vai šis patēriņš aug vai samazinās?

Vidējais patēriņš, ko mēs nodrošinām Rīgas pilsētai, ir līdz 100 000 kubikmetru diennaktī. Diemžēl ir vērojams, ka šis patēriņš ar katru gadu samazinās. Vidējais kritums ir nepilni 3%. Mēs esam vērtējuši arī iemeslus, un galvenais ir, ka Rīgā ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to samazinās arī mūsu klientu loks.

Kā jūs skatāties uz savu pakalpojumu paplašināšanu Pierīgas teritorijā?

Protams, ka kopumā tā ir uzskatāma par vienu aglomerāciju, kurai no blīvās apbūves viedokļa vajadzētu būt pieslēgtai vienotam pilsētas kanalizācijas tīklam. Vienlaikus tādēļ, ka Rīgas pilsētas iedzīvotāji pārvācas uz šo Pierīgas perifēriju, mums ir grūtāk savāktos notekūdeņus nogādāt līdz bioloģiskās attīrīšanas stacijai "Daugavgrīva" Bolderājā. Mums ir jāpārskata perifērijā esošo sūkņu staciju un dažkārt arī cauruļvadu kapacitāte. Šīs sūkņu stacijas ir plānotas ar vienu jaudu, bet tad attīstās Pierīgā kāds ciemats, kurš vēlas pieslēgties RŪ sistēmai, un stacijas jauda vairs nav pietiekama.

Kurās vietās pašlaik ir lielākās problēmas?

Vienmēr ir arī diskusijas par dzeramā ūdens kvalitāti. No vienas puses, ir dzērienu ražotāji un tirgotāji, kuri saka, ka viņu piedāvātā produkcija ir kvalitatīvāka, no otras puses, esat jūs un arī zinātnieki, kuri saka, ka arī krāna ūdenim Rīgā nav nekādas vainas. Vai tas, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta plastmasas atkritumu jautājumam, kaut ko sāk mainīt sabiedrības apziņā? Vai cilvēki sāk apzināties, ka pirkt un pēc tam mest ārā kaudzi ar plastmasas pudelēm nav tas labākais videi?

Attieksme mainās. To mēs arī vērojām, kad pirmo reizi paši saviem spēkiem izgatavojām pārvietojamo ūdens dzeršanas staciju, kuru parādījām Rīgas Tehniskās universitātes Karjeras dienā Ķīpsalā šogad martā. Bija redzams, ka interese par šo mobilo staciju ir liela. Šobrīd mēs strādājam pie papildu astoņām šādām mobilajām stacijām. Tās tiks izmantotas gan Dziesmu svētkos, gan dažādos pilsētas pasākumos. Tās būs tieši pievienotas mūsu tīklam, nevis kādai ūdens tvertnei, un ūdens būs auksts un garšīgs.

Jāatzīmē, ka sarosījušās ir arī Rīgas apkaimes, un Rīgas dome veica anketēšanu, kurā vietā katrs vēlētos, lai būtu uzstādīti ūdens brīvkrāni. Esam šīs teritorijas apzinājuši, izvērtējuši prioritātes, jo nebūtu pareizi izbūvēt brīvkrānu ļoti tālu no mūsu esošajiem tīkliem, jo tad izmaksas būtu ļoti lielas. Aptaujas rezultātā pērn tika izvēlētas 10 vietas, kur papildus esošajiem 12 brīvkrāniem Rīgā šovasar būs vēl 10 jauni brīvkrāni.

Savukārt, kas attiecas uz ikdienas patēriņu, tad tas būtu interesants pētījums jau Latvijas līmenī, cik daudz cilvēku lieto krāna ūdeni, cik joprojām pērk PET pudeles, cik ir iegādājušies vairākkārt lietojamas līdzņemamās pudeles ūdenim.

Es arī gribu piebilst, ka mēs ar Rīgas un vairākām Pierīgas pašvaldībām esam uzsākuši arī diskusijas par jaunām ūdens ieguves vietām. Pašlaik 57% no mūsu piegādātā ūdens ir pazemes ūdens un 43% virszemes ūdens. Ir plāns nākotnē virzīties tikai uz pazemes ūdens gūtnēm, jo tur ir nepieciešams mazāks ūdens sagatavošanas un attīrīšanas process. Attiecīgi mums jau tagad ir jāieskicē, kas ir darāmie darbi, lai mēs šo plānu varētu īstenot. Tostarp ir jāizvērtē, kurām esošajām ūdens gūtnēm ir nepieciešami nopietni atjaunošanas darbi, kuras atjaunot vairs nebūtu nepieciešams. Kopumā lielais stratēģiskais virziens ir atteikšanās no virszemes ūdens ņemšanas vietām.

Cik ilgā laika periodā to ir iespējams izdarīt?

Ja runājam vienkārši par celtniecības darbiem, tad tie varētu būt 10 gadi. Taču, ja runājam par nepieciešamo finansējumu, tad tas ir jāliek kopā ar citām prioritātēm. Vienlaikus, kā jau minēju, tad pazemes ūdens ir mazāk jāapstrādā, un tas samazina arī izmaksas. Taču tas viss ir jāsalāgo ar citām prioritātēm.

Jau pieminējāt ūdens brīvkrānus pilsētā. Ar esošajiem un iecerētajiem parkos un līdzīgās vietās pietiek vai vajadzētu vēl?

Rīgas domei ir plāns šo programmu katru gadu paplašināt, lai ūdens sabiedriskās vietās būtu brīvi pieejams - parkos, pie bērnu spēļu laukumiem u.c. Manā skatījumā šim tīklam ir jābūt pietiekami blīvam, lai, ja gribas padzerties, tas ir iespējams tuvumā.

Cik izmaksā šo brīvkrānu ierīkošana un uzturēšana?

Pašlaik tie ir aptuveni 100 000 eiro gadā, un to sedz Rīgas dome - paši jaunie brīvkrāni un to uzstādīšana, visu brīvkrānu apkope, ūdens patēriņš un hidrantu uzturēšana.

Vai ir pētīts, kā dzeramā ūdens kvalitāti ietekmē arī tas, kādā stāvoklī ir Rīgas daudzdzīvokļu ēku stāvvadi, kas ir pēdējais posms ūdens piegādē konkrētā mājoklī? Vai problēmas neparādās tur?

Ūdens paraugi, kas tiek ņemti laboratorijas pārbaudēm, tiek ņemti no visparastākajiem krāniem mājokļos, un nekādas atkāpes no normas līdz šim nav konstatētas. Nav tā, ka paraugus ņemtu tieši no mūsu ūdensapgādes cauruļvadiem. Tomēr, jā, iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka viņi ir atbildīgi arī par ēkas stāvvadu stāvokli. Bieži vien ir tā, ka daudzi joprojām uzskata, ka uz viņiem neattiecas nekas, kas atrodas ārpus paša dzīvokļa, nu varbūt vēl kāpņutelpa. Tomēr viss ēkas inženierkomunikāciju kopums ir regulāri jāuzrauga un jāatjauno.

Vienlaikus ir jāatceras, ka problēmas ar ūdens kvalitāti parādās tad, kad tas sistēmā kaut kādu iemeslu dēļ tiek sašūpots - vai nu ir bijušas avārijas, atslēgumi, plūsma ir būtiski palielinājusies. Tad var parādīties nogulsnes, bet ikdienas darbības režīmā tā, protams, nenotiek.

Rudenī, būtiski pieaugot energoizmaksām, tika pieņemti lēmumi samazināt gan siltumu ēkās, gan karstā ūdens temperatūru. Tas savukārt palielināja risku legionellu jeb tā saucamās leģionāru slimības izplatībai. Atsevišķas pašvaldības bija spiestas pat veikt dezinfekcijas pasākumus ūdensvados. Kāda situācija ir Rīgā?

Tādēļ šis vairāk ir jautājums namu apsaimniekotājiem. Jāatgādina, ka, lai izvairītos no inficēšanās, jāseko tam, lai ūdens sistēmās būtu baktēriju dzīvei nelabvēlīgi apstākļi, tas ir, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 grādiem, bet karstā - virs +50 grādiem. Pie šīs temperatūras baktērijas nevairojas un ilgstošā šādas temperatūras ietekmē iet bojā. RŪ sistēmās temperatūra vidēji ir 10-15 grādi. Regulāram šo baktēriju monitoringam tiek ņemti aukstā ūdens paraugi četrās paraugu ņemšanas vietās un testētas tieši legionellas: Ziepniekkalna iela 9, Z.A.Meierovica bulvāris 1, Birzes iela 54, Juglas krastmala 2. RŪ arī vismaz reizi gadā veic ūdensvada tīklu profilaktisko dezinfekciju jeb hlorēšanu.

Praktiski, lai izvairītos no legionellām, pirms iešanas dušā ir jānotecina ūdens un jāizvairās no ūdens un gaisa aerosola ieelpošanas.

Kāda ir situācija ar kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu? Vai problēmas rodas tikai lielo lietusgāžu laikā?

Ar kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu problēmu mums nav. Tad, kad ir šīs lielās lietusgāzes, tiek atvērtas avārijas izejas. Taču obligātās pārbaudes laboratorijās parāda, ka situācija ne tikai atbilst normām, bet ir pat labāka.

Rīgā, it īpaši šogad, notiek aktīvi celtniecības darbi, un jau ir bijuši vairāki gadījumi, ka ir pārrauti ūdensvadi. Cik lielus zaudējums tas jums ir radījis?

Šādos gadījumos būvnieki avāriju novēršanas darbus apmaksā no saviem līdzekļiem. Vienīgās mūsu izmaksas ir saistītas ar to, ka uz šīm vietām ir jādodas mūsu avāriju lokalizāciju brigādei, lai apstādinātu ūdens izplūdi, kamēr tiek veikti labošanas darbi. Vislielākie zaudējumi šajā situācijā ir mūsu reputācijai, kad klienti paliek bez ūdens. Tomēr ūdensvada tīkli ir projektēti tādā veidā, lai, ja kaut kur ir avārija, ūdens padevi var nodrošināt cilpveidā, tādēļ virkne klientu dažkārt avārijas nemaz neizjūt.

Galvaspilsētā nereti ir bijušas situācijas, ka tiek veikti ielu remontdarbi, bet jau pēc gada jaunais asfalts tiek uzlauzts, jo remontu veic "Rīgas siltums" vai kāds cits komunikāciju tīklu pārvaldnieks. Te, protams, nav runa par avārijām, bet gan par plānotajiem remontdarbiem. Rīgā beidzot uzlabojas komunikācija starp dažādajiem dienestiem par šo jautājumu, lai nav tā, ka vieni asfaltē, otri pēc tam ielu segumus lauž augšā?

Uzlabojas. Rīgas domes Satiksmes departaments mums paziņo, kuras ielas ir viņu plānos, un mums ir jāizvērtē, vai mēs mainām cauruļvadus zem šīm ielām. Dažkārt gan problēmas rodas tādēļ, ka pirms tam ir nepieciešams salīdzinoši ilgs projektēšanas darbs - dažkārt pat gads un vairāk. Tādēļ, ja, piemēram, kaut kas pamainās un mums tagad pasaka, ka rudenī tiks veikti kādi darbi, mēs vienkārši nevaram paspēt neko izdarīt. Tādēļ ir svarīgi, lai katram no iesaistītajiem būtu trīs vai piecu gadu plāns, varbūt pat plāns ilgākam periodam, jo tad šīs prioritātes var likt kopā un pieņemt attiecīgus lēmumus. Tas būtu pareizākais. Taču tad šim ilgāka termiņa plānam ir vajadzīgs arī budžets.

Ja nonākam pie naudas jautājumiem, tad jau vairākkārt ir pieminēts plāns emitēt obligācijas. Jums ir skaidrāks, kad emisija varētu notikt?

Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā. Pašlaik ir būvdarbi, kuri ir aizkavējušies, tādēļ mēs arī pašlaik piebremzējam ar obligāciju emisijas plānošanu. Pašlaik drīzāk var runāt par nākamā gada pirmo ceturksni, kad parādīsies objekti, kuros vajadzēs ieguldīt. Mēs emisijas grafiku pielāgosim plānotajiem celtniecības darbiem.

Vai jums ir arī skaidrāks, cik liels varētu būt obligāciju emisijas apjoms?

Pašlaik mēs tēmējam uz aptuveni 35 miljoniem eiro. Jautājums drīzāk ir par laika grafiku, kādā mēs šo apjomu varētu emitēt, lai to salāgotu ar mūsu investīciju projektiem.

Tas nozīmē, ka obligācijas varētu emitēt vairākās daļās?

Jā.

Nākamais loģiskais solis parasti ir akciju emisija. Vai par to ir runāts ar RŪ kapitāldaļu īpašniekiem - Rīgas domi?

Šobrīd par to runāts vēl nav, bet, protams, ir skaidrs, ka kādā brīdī tas kļūs aktuāli. Mēs sāksim vērtēt, kuras lietas mums būs jāpaveic, lai mēs tiešām būtu ļoti vērtīgs uzņēmums, kura akcijas investori vēlētos iegādāties.

Piemēram, Tallinas ūdensapgādes uzņēmums "Tallinna Vesi" jau sen tiek kotēts Tallinas biržā. Esat plānojuši pieredzes pārņemšanu?

Mums ir plānota tikšanās ar vienu augsta līmeņa Lielbritānijas speciālistu, kurš savulaik strādāja "United Utilities", kas bija "Tallinna Vesi" līdzīpašnieks. Mēs vēlamies uzklausīt pieredzi, kā notika uzņēmuma gatavošana biržai, kas būtu jāsakārto, kam gatavoties. Tātad mēs šajā virzienā mēģinām skatīties proaktīvi.

Vai jums pašlaik ir vajadzība pēc banku kredītiem, un cik viegli vai grūti tos ir saņemt, jo tā ir tēma, par ko daudzi arī žēlojas?

Mūsu iepriekšējā pieredze ne par kādām problēmām neliecina, patiesībā mūsu uzņēmuma finanšu rādītāji ļauj mums saņemt kredītus ar ļoti labiem nosacījumiem.

Kā ar Eiropas Savienības fondiem?

Mūsu vajadzības krietni pārsniedz Kohēzijas fondā pieejamos līdzekļus, tādēļ mēs arī aktīvi skatāmies uz dažādiem finanšu instrumentiem.