Zēns pabeidz pamatskolu, bet nepazīst ne zāģi, ne ēveli un virpu
Ir svarīgi, lai bērni jau skolās iepazītos ar vēsturiski vērtīgām lietām. Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs un Lielvircavas muižas pārstāvis Roberts Grinbergs intervijā portālam Jauns.lv pauda viedokli, ka bērniem būtu jāmāca arī dažādas praktiskas amatu prasmes, lai nav tā, ka pēc pamatskolas beigšanas zēns nepazīst ne zāģi, ne ēveli un virpu.
Kāpēc mūsu bērniem būtu svarīgi uzturēties un mācīties telpās, kur saglabātas vēsturiskās vērtības, nevis mūsdienīgās taisnstūrveida ēkās, kur datorā var paskatīties fotogrāfijas ar senajām ēkām?
“Ir svarīgas amatu prasmes. Bērniem ir būtiski saprast, ka daudz kas tiešām ir darināts ar cilvēku rokām. To neuztaisīja robots. Arī krāsns podiņus kādreiz izgatavoja cilvēki paši ar savām rokām sarežģītā procesā. Nav tā, ka mēs aizejam uz “Ikea” veikalu un nopērkam visu gatavu.”
Zēni neiepazīst zāģus
Ja bērni uzturas ēkās, kur nav saglabātas vēsturiskās vērtības, viņiem pazūd iespēja iepazīties ar dažādām amatniecības prasmēm. “Mēs redzam, ka arī izglītības sistēmā arvien vairāk pazūd praktiskās nodarbības.
Šobrīd mājturības jeb dizaina un tehnoloģiju stundās vairākās skolās zēnu darbmācības kabineti vairs netiek izmantoti. Viņi netiek vesti pie virpām, ēveles, zāģa. Apgūstot izglītību, viņi nemaz nezina, kas tie īsti ir.
Ļoti cerams, ka viņiem ir vectēvi vai tēvi, kas mājās vismaz pavasarī palīdz izgatavot putnu būrīti, jo skolā diemžēl to vairs nemāca,” Grinbergs pauda nožēlu.
Visa klase nevar gaidīt, kamēr Pēteris izdrukā savu krūzīti
“Mūsdienās izglītības sistēmā arvien biežāk parādās 3D printeri, un bērniem ir jāstrādā ar tiem. Nereti pat Rīgas skolās uz visu skolu ir viens 3D printeris (mēs zinām, cik lēni tas strādā), bet visa klase nevar mēnesi gaidīt, kamēr Pēteris nodrukās savu krūzīti, jo tikmēr pārējie jau būs beiguši mācību gadu.”
Diemžēl praktisko nodarbību samazināšana veicina arī patērētāju sabiedrības veidošanos.
Vēlas piedāvāt ne tikai pārģērbšanos senlaicīgos tērpos
Daudzviet Latvijas pilis un muižas tiek atdzīvinātas ne tikai kā skolas un citas izglītības iestādes, bet arī kā tūrisma objekti. Notiek dažādi kultūras pasākumi.
“Cilvēkiem vairāk patīk izklaidējoša kultūra. Mazāk novērtē sarežģītāko, kur jādomā. Vairāk grib uzvilkt tērpus, smalki nofotografēties, bet mazāk grib domāt par arhitektūru un mākslu.
Pasākumiem ir arī jāizglīto cilvēki
Asociācija domās, kā šo virzienu uzlabot un kā celt kultūras pasākumu kvalitāti. Cerams, ka tajā visā labs palīgs būs jaunizstrādātais Kultūras centru likums, kas dos jaunas vēsmas kultūras jomā un lauku kultūras nami vairs nepaliks savā pagātnes lauciņā, bet kļūs laikmetīgāki.
Līdz ar to ceru, ka arī pilīs un muižās notiks laikmetīgi pasākumi, kas arī audzinās sabiedrību, ne tikai izklaidēs. Bet, protams, šobrīd galvenokārt ir izklaides pasākumi, jo tos cilvēki grib, ar tiem cilvēkus piesaista un tā veidojas tūrisma attīstība,” Grinbergs skaidroja.
Nav dzirdēts, ka pietrūktu tūristu
Kopumā Latvijas pilis un muižas apmeklē pietiekams tūristu skaits. “Tas atkarīgs no piedāvājuma, bet nav dzirdēts, ka kāds teikt, ka tūristu ir par maz.
Tas atkarīgs no tā, kā un kuros virzienos mēs strādājam. Tie, kas strādā, noteikti ir pārslodzē vasarā un pat nespēj visus [tūristus] pieņemt. Ir ļoti daudz labu piemēru Zemgalē.”
Privātās muižas sadarbojas ar pašvaldības muižām
Jelgavas novads ir bagāts ar pilīm un muižām. Pašvaldības īpašumā ir 8 kultūrvēsturiskās muižu apbūves, un tās visas ir sakārtotas, par tām ir domāts un tūrisms tajās labi darbojas. Katrā vietā ir savs tūrisma speciālists, kas domā par viesiem un gaida viņus, asociācijas vadītājs klāstīja.
Paralēli darbojas arī privātās muižas. “Tas notiek sasaistē. Privātās muižas var nodarboties ar uzņēmējdarbību: ar ēdināšanas, viesmīlības, nakšņošanas pakalpojumiem, bet pašvaldības muižas var piedāvāt kultūrvēsturisko mantojumu, tā izpēti un izzināšanu.
Lietuvieši izvēlas apmeklēt vairākas muižas
Tā tas arī notiek. Bieži vien pie mums brauc lielie tūristu autobusi no Lietuvas.
Lietuvieši apskata, piemēram, Lielplatones muižu, Zaļenieku muižu, kas ir pašvaldības īpašumā un kurā ir izstādes un ekskursijas, bet nakšņo blakus esošajā Abgunstes muižā, kur var gūt gan vēderpriekus, gan estētisku baudījumu, nakšņojot ļoti skaisti. Tas notiek sasaitē.”
Diemžēl ne visur uz muižām skatās kā uz resursu
Grinbergs piebilda, ka laba sadarbība starp muižām patlaban notiek Jelgavas novadā, bet tāda kārtība nav visā Latvijā.
Piemēram, Ventspils novadā pašvaldības īpašumā ir tikai viena kultūrvēsturiskā muiža, “un viņi vispār nedomā par tūrismu, viņi tajā nesaskata potenciālu. Varbūt izskaidrojums ir tāds, ka tas nenes kādu personīgu labumu”.
Bet asociācijas pārstāvji cenšas runāt un pārliecināt, ka tas tomēr ir resurss. “Ceram, ka laika gaitā arī izdosies pārliecināt,” viņš teica.
