Ulda Pīlēna politiskā arhitektūra

Līdz pat pēdējam brīdim nav skaidrs, vai viņš iegūs vai nē kāroto 51 Saeimas deputāta balsi, bet gājiens Pils laukuma virzienā, pēc visa spriežot, viņam jau bija izplānots labu laiku iepriekš, nekā par to tika paziņots publiski.

Prezidenta ambīcijas

Pirms parlamenta vēlēšanām sastiķētais Apvienotais saraksts (Zaļā partija, Reģionu Apvienība un Liepājas partija), izskatās, bija izveidots, lai Uldi Pīlēnu iebīdītu kādā valsts augstākās amatpersonas amatā. Ja tas neizdosies, tad iespējams, ne tikai paša Ulda Pīlēna ambīcijas izgaisīs, bet arī uz jautājuma zīmes varētu būt paša politiskā spēka nākotne. Tas varētu izirt. Piemēram, ja Valsts prezidenta godā tiek Edgars Rinkēvičs ar koalīcijā neietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm, tad ZZS pēc loģikas pienāktos kāds ministra portfelis valdībā, un to tik var iegūt, ja to atņem kādam citam. Un tad nu to varētu no rokām visdrīzāk izraut kādaa Apvienotā saraksta ministram Tātad, kauja “Uldi Pīlēnu par prezidentu!” būs uz pilnu klapi.

Varam tikai spekulēt par to, kāpēc Uldim Pīlēnam nepieciešams Valsts prezidenta oreols, ja viņa atbalstītāju pulkā ir arī dedzīgā “oligarha” un visas pastāvošās Latvijas politiskās vadības brucinātāja Aināra Šlesera komanda.

No kooperatīva līdz biznesa holdingam

Uldis Pīlēns dzimis 1956. gada 2. oktobrī Liepājā, izmācījies par arhitektu, ne tikai Rīgas Politehniskajā institūtā, bet arī slavenajā Bauhaus universitātē Veimārā toreizējā Austrumvācijā un līdz trešās Atmodas sākumam veidoja arhitekta karjeru, būdams arī par Liepājas galveno arhitektu.

Līdz ar “perestroiku” viņš sāka būvēt savu biznesa impēriju – sākot no maza kooperatīva un beidzot ar lielu un veiksmīgu holdingu. Viņš stāsta:

“Uzņēmējdarbību sāku pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās ar arhitektūras projektēšanas kooperatīvu “V-10”. Tam sekoja arhitekta Ulda Pīlēna individuālais projektēšanas birojs, kas pārtapa par SIA “Ulda Pīlēna birojs”. Tad tas kļūst lielāks, mēs sākam būvēt, ražot logus, sākam nodarboties ar betona ražošanu. Tas kļūst tik liels, ka nosaukumā “Uldis Pīlēns” vairs neder un tad to nosaucām par akciju sabiedrību “UPB”. Tas ir tas, kas tagad aizgājis eksportā – mums vidēji gadā apgrozījums ir 240 miljoni eiro. Mums ir gandrīz 16 000 kvadrātmetru ražošanas platības, kurā mēs betonā, metālā, stiklā ražojam pievienoto vērtību un 60-70% eksportējam. Mums ir transporta betona rūpnīcas visā Latvijā, dzelzsbetona rūpnīcas Daugavpilī un Liepājā, karjeri visā Latvijā. Liepājā ir lielākā daļa rūpnīcu: logu, stikla pakešu, fasāžu ražotnes. Ir “UPB Energia”, kas nodarbojas gan ar energoiekārtu ražošanu, gan lielu projektu būvniecību”.

Tagad Uldis Pīlēns paziņojis, ka “politikas vārdā”, kandidējot uz Valsts prezidenta amatu, aiziet no uzņēmējdarbības un pārdod savas "UPB" holdinga daļas

Partija un Kārļa Marksa “Kapitāls”

Vienlaikus viņš arī piedalījās Tautas partijas Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, bija Tautas partijas valdes loceklis un Liepājas domes deputāts. “Vienīgās pareizās līnijas” Tautas deputātu padomē viņš bija arī padomju laikā. 1985. gada Liepājas avīzē “Komunists” atrodams raksts ar Ulda Pīlēna citātiem, kur ir pārņēmumi no slavenā Kārļa Marksa fundamentālā sējuma “Kapitāls”, bet pats Pīlēns lielās, ka viņam bijusi tā laime, mācoties Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā, “Kapitālu” lasīt oriģinālā (“Atkal dzimtajā pilsētā”, “Komunists”, 1985. gada 31. janvāris).

Toreiz intervija ar Uldi Pīlēnu “Komunistā” tika publicēta kā ar Liepājas Tautas deputātu padomes deputāta kandidātu. Tad viņš, tāpat kā atkal pēc 20 gadiem, tika ievēlēts pilsētas padomē. Tikai pēc divām desmitgadēm no citas partijas un jau citā politiskajā iekārtā.

Jau pēc neatkarības atjaunošanas Uldis Pīlēns bija viens no Tautas partijas dibinātājiem un balstiem. Tādēļ pērnruden mulsinoši izklausījās viņa vārdi, ka Apvienotais saraksts lepojas ar to, ka tajā “aicināti bezpartejiski profesionāļi, pulcējot kompetentus, enerģiskus, profesionālus un patriotiskus cilvēkus”. Vienam otram varēja šķist, ka šajā apvienotajā listē bijuši aicināti ne tikai bezpartejiskie, bet arī kādreizējie Andra Šķēles dibinātās Tautas partijas veidotāji, lai reanimētu “tautpartejisko garu”. Apvienotā saraksta listē bija virkne ļaužu, kas stāvējuši pie Tautas partijas šūpuļa, piemēram, Māris Kučinskis, vai bijuši tās rindās.

Karš visu mainīja

Uldim Pīlēnam vēl pirms pusotra gada pat sapņos nerādījās, ka viņš varētu būt Valsts prezidenta ādā. 2021. gada decembrī žurnālam “Rīgas Laiks” par savu iespējamību kļūt par Valsts prezidentu viņš teica, ka tā “nebūtu laba ideja”: “Latvijas Republikas prezidenta amats ir ierēdņa amats. Es jau esmu strādājis ierēdnieciskos aparātos. Piecus gadus biju Liepājas galvenais arhitekts”. Uz to viņš tagad sniedz šādu atbildi: 

“Būtiski ir tas, ka tas bija 2021. gada decembris. Un no tā arī var saprast, kas pa šo laiku ir mainījies. Vēl nav sācies pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, pandēmija ir kaut kur vidū, vēl nezinām, ka Latvija aizvien straujāk sāk atpalikt no savām kaimiņvalstīm. Tai brīdī pilnīgi normāli jutos savā eksportspējīgā uzņēmējdarbībā. Un ar savu iepriekšējo pieredzi ierēdniecībā es zinu, ka varu laiku izmantot radošāk – būt par arhitektu, jaunu uzņēmumu veidotāju.

Bet neilgi pēc tam - 2022. gada februāris mainīja ļoti daudzas dzīves, tai skaitā arī manu. Ja ārējie apstākļi ir mainījušies, tad tas nozīmē, ka nekas, arī tev pašam, nebūs pa vecam. Esmu tai vecumā, kad atbildības jautājums ir ļoti, ļoti būtiska lieta, kad tu saproti, ko tu vari darīt, ka laiki būs sarežģīti un ka tava pieredze var noderēt arī tur, kur tu tā briesmīgi arī nerāvies – arī politikā”.

Viņš sevi pozicionējis kā krīzes menedžeri un sakās redzam, kā Latviju izvest no ekonomiskā pagrimuma, sarakstījis Latvijas apstākļiem īstu ekonomisko bestselleru “Mans uzņēmēja kods”. Pagaidām gan šis “kods” tā īsti nav atšifrēts, bet laiks jau rādīs…