Lielais jautājums: "Kurš kļūs par Latvijas prezidentu?"
31. maijā Saeimas deputāti atklātā balsojumā vēlēs jauno Valsts prezidentu, viņiem būs jāizvēlas starp trim kandidātiem – Uldi Pīlēnu, Edgaru Rinkēviču un Elīnu Pinto. Jauns.lv viedokļu līderiem – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim, uzņēmējam Pēterim Šmidrem un rakstniekam Jurģim Liepniekam jautāja, kā, pēc viņu domām, noritēs šīs vēlēšanas un vai jau maija pēdējā dienā Latvijai ir cerības tikt pie jauna Valsts prezidenta?
Valsts prezidenta kandidātam ir jāsavāc 51 balss no simts Saeimas deputātu balsīm. Ja pirmajā kārtā neviens kandidāts nesaņem vairākumu, seko otrā kārta. Ja arī tajā neviens neiegūst 51 balsi, tad trešajā kārtā tiek atsijāts vismazāk balsu savākušais kandidāts. Ja arī trešā kārta nevainagojas ar rezultātu, tad Saeimai jāizvirza jauni kandidāti un no 10. līdz 15. jūnijam jārīko vēlēšanu ceturtā kārta.
Andrejam Ērglim ir mazlietiņ skumji par to, ka jaunā Valsts prezidenta velēšanās absolūti nebūs nozīmes kandidāta cilvēciskajām īpašībām, jo viss būs atkarīgs no politiķu kuluāru sarunām par to, kādu viņi vēlas redzēt mūsu valsts nākotnes politisko mozaīku. Tomēr viņam nav kauns par nevienu no izvirzītajām Valsts prezidenta kandidatūrām, jo viņas visas spētu godam pārstāvēt Latviju.
Jurģis Liepnieks uzskata, ka vislielākās izredzes kļūt par Valsts prezidentu ir Edgaram Rinkēvičam, bet Apvienotā saraksta lielais projekts “Uldi Pīlēnu par prezidentu!” ir izgāzies. Savukārt uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka Saeimas balsojumā par Valsts prezidentu valsts piemās augstākās amatpersonas amats ir kļuvis par prastu politiskā tirgus preci. Tādēļ nepieciešams ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju.
Pēteris Šmidre: “Būsim atklāti: tas ir tirgus starp partijām!”
Uzņēmējs Pēteris Šmidre nevērtē katra atsevišķā Valsts prezidenta kandidāta izredzes un saka: “Tas būs simts cilvēku balsojums pēc vecām tradīcijām. Būsim atklāti: tas vienkārši ir tirgus par valdības sastāvu”. Tādēļ viņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir jāievieš visas tautas vēlēta prezidenta institūcija.
“Kurš kļūs par Valsts prezidentu, atbildēt nav vienkārši, tāpēc, ka ir liela varbūtība, ka neviens no trijiem. Šobrīd “Jaunās Vienotības” valdības pozīcija konkurē ar kaut ko citu. Krišjāņa Kariņa valdības komanda cīnās par savas vietas saglabāšanu, un šoreiz pa ceļam gadījās prezidenta vēlēšanas. Ja par prezidentu kļūs “Jaunās Vienotības” pārstāvis, tad tas būs pašreizējā kursa turpinājums,” teic Pēteris Šmidre.
Par jaunā Valsts prezidenta personību uzņēmējs saka: “Tas būs (politiskā) tirgus rezultāts, kur iekšā ir gan ministru portfeļi, gan valsts kapitālsabiedrību vadības amati un tā tālāk. To (kāds būs rezultāts) mēs droši vien nevaram zināt. To zina tikai tie, kas kaut ko ir sarunājuši – un arī viņa zina tikai to, ko paši sarunājuši, bet nezina to, kas viņiem aiz muguras sarunāts. Līdz ar to tā ir tāda spēle.
Vai tiešām Valsts prezidentam jābūt šādai precei, kuru šādi tirgo? Es esmu kategoriski pret to. Domāju, ka tieši tādēļ šogad krasi ir parādījusies argumentācija, ka mums jābūt tautas vēlētam prezidentam. Lai kā tur arī nebūtu, bet Satversmē ir rakstīts, ka Valsts prezidentam ir jāpārstāv visi savi pilsoņi, visa tauta. Citādāk nevar!”
Jurģis Liepnieks: “Vislielākās izredzes ir Edgaram Rinkēvičam”
Jurģis Liepnieks, kurš ir ne tikai rakstnieks, bet arī politisko procesu vērotājs un polittehnologs, uz Valsts prezidenta vēlēšanām raugās ar vēsu un racionālu prātu, sakot, ka visreālākās izredzes iegūt Rīgas pils atslēgas ir pašreizējam ārlietu ministram, “Jaunās Vienotības” izvirzītajam kandidātam Edgaram Rinkēvičam.
“Visu saliekot kopā, no šī brīža kandidātiem vislielākās izredzes ir Edgaram Rinkēvičam. Par viņu vajadzētu balsot arī Nacionālajai apvienībai, kuras pārstāvis Rihards Kols tad varētu pārņemt ārlietu ministra posteni. Tā būtu normāla, dabiska kustība, kur Nacionālajai apvienībai būtu vieni vienīgi ieguvumi,” saka Jurģis Liepnieks un turpina:
“Premjers Krišjānis Kariņš un “Jaunā vienotība” šai ziņā dara ļoti gudri, viņi sev pavēruši milzīgas manevra iespējas – kādam prasīt vai neprasīt ministra demisiju. Zaļo uz zemnieku savienība (ZZS) būs izšķirošais faktors, kas ietekmēs Valsts prezidenta vēlēšanas. Tā kā ZZS ir ārpus koalīcijas partija, ir sākušās sarunas par iespējamo koalīcijas maiņu pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas ar ZZS balsīm.
Šai ziņā ir vairāki aspekti. Tas nešaubīgi tuvinās ZZS ar “Jauno vienotību”, bet es nepiekrītu tiem ekspertiem, kuri saka, ka šai gadījumā būs jauna koalīcija un valdība”.
Pēc rakstnieka domām, premjers Krišjānis Kariņš pēc Valsts prezidenta vēlēšanām varētu pieprasīt vairāku ministru (uz jautājuma zīmes ir gan Apvienotā saraksta ministri, gan nacionāļus pārstāvošais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs) demisiju un viņu vietā ielikt ZZS cilvēkus. Līdz ar to nevajadzētu krist valdībai, un Krišjānim Kariņam jau ir pieredze mainīt ministrus “ceļa vidū”.
Lai arī koalīcijā esošā Nacionālā apvienība visai izvairīgi attiecas pret Edgara Rinkēviča kandidatūru kaut vai tādēļ, ka “ģimenes vērtību” sargātāji nevēlas balsot par geju, nacionāļu interesēs tomēr būtu atbalstīt Edgaru Rinkēvičus.
Savukārt Apvienotais saraksts ar savu izvirzīto kandidātu Uldi Pīlēnu “turpina izgāzties visos jautājumos,” teic Jurģis Liepnieks: “Apvienotais saraksts ar Uldi Pīlēnu priekšgalā nāca ar solījumiem – būs krīzes menedžeri, panāksim Igauniju, būs ekonomiskais izrāviens un tā tālāk. Viņi to nespēj piedāvāt darbos, viņiem nav intelektuālās kapacitātes ideju līmeni. Viņi spēj piedāvāt kaut ko tādu kā “mēs Liepājā taisījām industriālos parkus”. Nu, tas nopietni!? Jūs piedāvājat kaut kādas 20 gadus vecas, sen aprobētas idejas… Tas ir viss, ko jūs spējat?”
Liepnieks teic, ka Apvienotā saraksta lielais projekts “Pīlēnu par prezidentu!” ir cietis neveiksmi – pietrūcis politiskas meistarības to novadīt līdz galam. Un tādēļ Apvienotajam sarakstam dienas kārtībā nu būšot jautājums par “izdzīvošanu vispār” – par nesašķelšanos sastāvdaļās.
Toties “Progresīvo” kandidātes Elīnas Pinto izredzes kļūt par Valsts prezidenti Jurģis Liepnieks vispār nevērtē.
Andrejs Ērglis: “Pašreiz valda diezgan liels apjukums”
Tā kā Valsts prezidentu tauta nevēl tiešās vēlēšanās, bet gan to izvēlas Saeimas balsojumā, tas Andrejam Ērglim mazliet nomācošas sajūtas rada, tas, ka jaunajam Valsts prezidentam “nebūs absolūti nekāda sakara ar viņa cilvēciskajām, personiskajām īpašībām”. Jo mūsu valstī prezidentu taču izvēlas “politiskajās kuluāru” sarunās.
Pāris dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām ir novērojama tik liela intriga, kāda līdz šim Valsts prezidenta vēlēšanās vēl nav bijusi novērota, saka Andrejs Ērglis. Pašreiz šai ziņā valdot “liels apjukums” sarunās un gaidās pēc vēlēšanu iznākuma. Ārstam ir grūti prognozēt, kāds būs rezultāts, bet viens gan viņam ir skaidrs: “Neviens no šiem trim kandidātiem noteikti Latviju neizgāzīs”.
Elīnas Pinto izredzes viņš nevērtē augstu, bet saistībā ar viņu “tur tā lieta var iznākt arī ļoti jocīga”.
Pirmajā vēlēšanu kārtā Valsts prezidentu neizdosies ievēlēt, prognozē Andrejs Ērglis, bet tomēr pirmā vēlēšanu diena varētu beigties ar Valsts prezidenta ievēlēšanu – gan Edgars Rinkēviča, gan Ulda Pīlēna izredzes uzvarēt Andrejs Ērglis vērtē teju kā līdzvērtīgas, un viss būšot atkarīgs no kuluāru sarunām, kādu politiķi vēlas redzēt mūsu nākotnes politisko mozaīku.
Bet par to, ko vēlas redzēt tauta, medicīnas profesors saka: “Tauta grib, lai Latviju pārstāvētu cilvēks, kas prot runāt, labi uzstāties, kas labi izskatās kopā ar (pasaules varenajiem politiķiem) Baidenu, Makronu un citiem. Bet darbs ir jādara pašai tautai, ja mēs gribam augt”.
Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurģis Liepnieks vērtē priekšāstāvošās Valsts prezidenta vēlēšanas un prognozē to rezultātu, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
