Jauniešiem, kuri īsti nezina, ko darīt pēc skolas beigšanas, limbažnieks Jānis piedāvā lietderīgu nodarbošanos

“Zemessarga zvērestu es devu pagājušā gada 4.maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gada dienā. Pamata apmācības Zemessardzē sākās uzreiz pēc tam – vasaras sākumā.” 

No Valsts policijas uz Zemessardzi

Kāpēc Jānis nolēma iestāties Zemessardzē? “Patiesībā lēmums iestāties Zemessardzē nāca mazliet agrāk, jo iepriekš es gandrīz 30 gadus biju nostrādājis Valsts policijā, Iekšlietu ministrijas sistēmā. Mums bija laba sadarbība ar Zemessardzi bezvēsts pazudušo personu meklēšanā un atsevišķu uzdevumu veikšanā. Man bija ļoti labs kontakts ar vietējo Zemessardzes komandieri. 

Man visu mūžu militārās lietas nav bijušas svešas, vienmēr patikusi disciplīna. Dienējot Valsts policijā, es bieži vien piedalījos šaušanas sacensībās, šaušana man padevās. 

Lai neierūsētu un uzturētu sevi formā 

Lai neierūsētu, dodoties izdienas pensijā, es uzrunāju pazīstamo Zemessardzes komandieri, ka labprāt pievienotos zemessargu rindām. Vēlējos arī turpmāk uzturēt sevi formā un būt vīrišķīgā atmosfērā. 

Kopš agras jaunības man vienmēr patikuši izaicinoši pārgājieni, pārbraucieni, tūrisma pasākumi, braucieni ar laivām pa upēm, nakšņošana ekstrēmos apstākļos. Tas viss saistīts ar vīrišķīgu un izaicinošu gaisotni, kurā man patīk atrasties.” 

Nav ko gaidīt! 

Cik liela loma Jāņa lēmumā iestāties Zemessardzē bija Ukrainas kara sākumam? “Neapšaubāmi tas visu pastiprināja. Līdz tam mans lēmums iestāties Zemessardzē vairāk bija sarunu līmenī ar komandieri, bet, kad sākās Ukrainas karš, mēs vēlreiz satikāmies un es teicu: “Nav ko gaidīt!” 

Protams, nebija pamata uzskatīt, ka [Latvijai] gaidāmi reāli apdraudējumi, bet karš pielika punktu manam lēmumam [iestāties Zemessardzē] un aktivizēja to.” Bet arī tad, ja Krievija nebūtu sākusi karot Ukrainā, Jānis būtu iestājies Zemessardzē. 

Visiem dega acis par Latviju 

Darbodamies Zemessardzē jau vairāk nekā gadu, Jānis ir ieguvis daudz vērtīga, piemēram, viņš atsvaidzinājis ierindas mācību, topogrāfijas zināšanas, orientēšanos apvidū, kaujas šaušanu, dažādu taktisko uzdevumu veikšanu, militāro reglamentu u.c. 

“Pamata apmācībās izjutu superīgas un iedvesmojošas sajūtas, kad redzēju, ka kopā ir daudz puišu un meitu. Viņiem bija dažāds vecums, viņi bija no visdažādākajiem sociālajiem slāņiem, viņi bija visdažādāko profesiju pārstāvji, taču viņiem visiem dega acis par Latviju! Patriotisms bija visaugstākajā līmenī. 

Pārliecība, ka biedri nekad nepametīs un vienmēr palīdzēt 

Apmācībās bija jūtama liela kopības sajūta. Kopš apmācībām ir pagājis aptuveni gads, daudzus biedrus es satiku nesenajā 4.maija parādē. Jutu jaunu un saviļņojošu dvesmu, atkal satiekot savus biedrus. Tā bija kolosāla sajūta. Bija jauki vienam ar otru parunāt, pāris vārdos izstāstīt, kā gājis. Tas iekšēji radīja superīgu noskaņojumu.”

Var teikt, ka Zemessardzes pamata apmācībās sastaptie un iepazītie ļaudis Jānim kļuvuši par savējiem cilvēkiem. “Jā, ne mirkli nešaubos, ka tad, ja nokļūšu sarežģītā situācijā, es nepalikšu viens un viņi par mani iestāsies. Arī es esmu gatavs jebkurā brīdī doties citiem palīgā.”

Apmācības ļoti saliedējušas zemessargus. “Nevaru apgalvot, ka pilnīgi visi, bet ļoti daudzi no kursa esam kļuvuši par labiem draugiem. Mums ir bijuši neformāli pasākumi, kuros esam satikušies.”

Arī brašas sievietes ar mirdzošām acīm 

Jānis runāja par Zemessardzē valdošo vīrišķīgo gaisotni, taču vienlaikus priecājās, ka organizācijā darbojas arī sievietes. “Sievietes Zemessardzē nepavisam netraucē. Drīzāk otrādi – viņu klātbūtne palīdz vīriešiem labāk savākties un iedvesmo viņus. Arī meitenes ir patriotiski noskaņotas, viņām ir noteikta loma, uzdevumi.. 

Pamata apmācību kursā bija iespēja noskatīties, ka sākumā meitenes bija biklas un ar nedrošiem skatieniem uz visu. Bet beigās, kad mums pasniedza apliecības par pamata kursa beigšanu, redzējām brašas meitenes ar mirdzošām acīm. Varēja saskatīt, ka viņās ir notikusi izaugsme. Jauki, ka tā!” 

Dažkārt sieviete var skriet krietni ātrāk nekā vīrietis 

Jānis atzina, ka zemessargus-vīriešus vīriešus iedvesmo sieviešu spējas. “Mūsu kursā bija arī kāda dāma visai solīdā vecumā. Reiz mums bija jāskrien paliels attālums un jākārto fiziskie normatīvi. Šī dāma mums ielika kloķi pa apli. Pēc tam runājot, noskaidrojām, ka viņa šad un tad mēdz skriet maratonus.” 

Zemessardzē nav tā, ka sievietēm piešķir kādas atlaides tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes. “Meitenēm nav nekādu atlaižu.”

Cenšas apvienot dzīvi ar bērniem un darbošanos Zemessardzē 

Lai gan Zemessardzē darbojas daudz sieviešu, Jāņa sievas organizācijā nav. “Sieva šobrīd ir atsākusi savas medicīnas gaitas. Viņai tur pietiek, ko darīt. Mums ir daudz papildu nodarbju, lai uzturētu ģimeni un bērnus. Ja mēs abi sāksim braukt uz Zemessardzes mācībām, tad mums vispār bērniem laika neatliks.”

Jānis atzina, ka dažkārt ir grūti apvienot būšanu ar bērniem un darbošanos Zemessardzē, jo abas nodarbes prasa laiku. “Tā patiesībā ir paliela problēma. Tas būtu jāskatās kontekstā ar cilvēka pamata darbu. Mans pamata darbs patlaban ir apsardzes uzņēmumā. Man ir maiņu darbs. 

Zemessardzes mācību minimālā prasība ir piedalīties nodarbībās aptuveni 20 reizes gadā, kas ir pāris dienu mēnesī. Protams, var pieteikties, iet un braukt biežāk. Tas atkarīgs no cilvēka dzīvesveida.” 

Ģimene neiebilst, ka Jānis darbojas Zemessardzē

Jāņa ģimenes locekļi nepukojas, ka tētis daļu sava brīvā laika pavada Zemessardzē. “Patiesībā saistībā ar Zemessardzi nav dzirdētas nekādas negācijas. 

Arī sieva šajā ziņā ir saprotoša. Viņa apzinās, ka vīram vajadzīgas vīrišķīgas blakus nodarbes.”

Bērni jau aizņemti citos pulciņos 

Līdz šim Jāņa bērni nav izrādījuši lielu interesi par Zemessardzi un runājuši par savu iesaistīšanos militārā jomā. “Es esmu viņus uzrunājis saistībā ar iestāšanos Jaunsardzē, bet šobrīd bērni ir diezgan nodarbināti visādos citādos treniņos un interešu izglītības pulciņos.”

Nav tā, ka Jāņa bērni dīkdienībā pavadītu savas dienas un tāpēc noteikti būtu jāvirza uz Jaunsardzi. “Viņu laiks ir ļoti piepildīts,” tētis raksturoja bērnu ikdienu. 

Iesaka atmest šaubas

Jānis atzina, ka cilvēkiem, kuri apsver domu iestāties Zemessardzē, bet šaubās par savām fiziskajām spējām, vajadzētu tās atmest: “Ja šīs šaubas, ka būs par gūtu un kaut ko nevarēs izdarīt, ir šķērslis [lai iestātos Zemessardzē], tās uzreiz vajadzētu atmest. Nav nekā neizdarāma! Viss ir paveicams!

Es biju patīkami izbrīnīts, ka pamata apmācībās bija daudz cilvēku vecumā virs 40 gadiem. Visi vīri spēja izpildīt Nacionālo bruņoto spēku fiziskos normatīvus. Viens otru pabalstīja, stiprināja. 

Zemessardzē var apgūt ļoti daudz prasmju. Ja cilvēkam patīk aktīvs dzīvesveids, kas saistīts ar tūrismu, pārgājieniem, medībām un citām tamlīdzīgām nodarbēm, tad daudz ko var apvienot.”

Arī biroja darbinieki var uzlabot savu dzīves kvalitāti 

Runājot par biroja darbiniekiem, kuri ikdienā maz kustas, tomēr vēlas iestāties Zemessardzē, viņš norādīja, ka arī par peldētāju-roni uzreiz nekļūst cilvēki bez nekāda rūdījuma. Viņi parasti uzreiz nekāpj āliņģī. 

“Ir jāpadomā par elementārām fiziskām aktivitātēm. Liekas, ka tad nevajadzētu būt problēmām ar to.” Viņš mierināja, ka pirmajā Zemessardzes apmācību dienā noteikti nav jāskrien 50 km kross vai jāveic kaut kas cits sarežģīts. Pirms stāties Zemessardzē, cilvēkam jāiziet arī medicīniskā komisija un jāpārliecinās par savu veselības stāvokli un tā piemērotību fiziskajām aktivitātēm. 

Viņaprāt, par iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm būtu vairāk jādomā arī valstiskā līmenī, lai jauniešiem jau skolās piedāvātu gana daudz kustību. Tādējādi būtu lielāka iespēja, ka viņi arī pēc skolas gaitām būtu fiziski spēcīgāki un vairāk kustētos. 

Aicina aktivizēties jauniešus 

Jānis priecātos, ja Zemessardzē iestātos vairāk jauno cilvēku. “Es gribētu redzēt, ka Zemessardzē stājas vairāk jaunu cilvēku.” Darbošanās Zemessardzē jauniešiem būtu lieliska iespēja attīstīt patriotismu, kas, viņaprāt, daļai jauno cilvēku ir diezgan zemā līmenī.  

Tāpat viņš mudināja jauniešus nebaidīties no valsts aizsardzības dienesta. “Lai jaunieši nebaidās no tā! Ja šobrīd, skolu beidzot, īsti nav sapratnes, ko tālāk darīt, ko mācīties, kur iet strādāt, lai jaunieši nebaidās un droši iet uz valsts aizsardzības dienestu! 

Lai jaunieši neklausās visādās muļķībās! 

Lai jaunieši neklausās visādās muļķībās, ko šobrīd raksta sociālajos tīklos: ka mēs tiekam gatavoti kaut kādam karam, ka mūs tagad sūtīs kaut kādos karos, kā arī citām muļķībām! Patlaban sociālajos tīklos ir aktivizējušies diezgan daudz visādu nedraudzīgu spēku, kas aiz savas muļķības vai apzināti maisa gaisu. 

Jo mūsu militārā kapacitāte būs spēcīgāka, jo tā būs jaudīgāka, skaitliski lielāka un kvalitatīvāka, jo mēs paši varēsim dzīvot drošākā vidē,” viņš teica. 

Diemžēl kari bija jau starp pirmajiem cilvēkiem 

Noslēgumā Jānis uzsvēra, ka darbošanās Zemessardzē un vispār militārajā jomā ir ļoti vērtīgs ieguvums ne tikai konkrētajam cilvēkam, bet arī visai valstij kopumā. “Mans skatījums ir tāds, ka visbrīnišķīgākā pasaules iekārta būtu tāda, kurā visas tautas dzīvotu kā brāļi un māsas pilnīgā mierā un harmonijā. Tad nevajadzētu nekādus bruņotos spēkus un ieročus.” 

“Manuprāt, katrs normāli domājošs cilvēks varētu sev vizualizēt šādu pasaules iekārtojumu. Diemžēl, ja ieskatāmies vissenākajā pasaules vēsturē un vissenākajos novados, kur ir dzīvojuši cilvēki, piemēram, Mezopotāmijā, tad redzam vēsturiskus pierādījumus tam, ka jau šajos laikos starp pirmajām ciltīm un tautām bija savstarpēji naidi, kari, iekarošanas. 

Kādam vienmēr bijusi vēlme uzkundzēties 

Pat pirmās pasaules impērijas ir radījušas sev profesionālas armijas. Tās ir uzkundzējušās citām ciltīm un tautām, tādā veidā gan liekot maksāt nodokļus, gan iekarojot teritorijas, gan pakļaujot citas tautas. 

Tāpat mēs varam ieskatīties nesenākā vēsturē. Arī iepriekšējā gadsimtā pasaulē bija daudz karu. Latvija arī bijusi okupēta vairākus desmitus gadu. Mēs esam ļoti maza valsts un tauta. Mums vienmēr ir bijis jādomā par savu militāro kapacitāti. 

Apbrīnojamais Somijas modelis 

Mēs varam apbrīnot kolosālo kaimiņvalsts Somijas modeli. Tajā ir aptuveni 5 miljoni iedzīvotāju, kas ir līdzīgs skaits, cik visās trīs Baltijas valstīs. Somijas armija balstās uz labi apmācītiem rezervistiem, kas ir aptuveni 900 tūkstoši cilvēku. 

Somi ir panākuši to, ka viņu militārajam dienestam ir ļoti augsts prestižs iedzīvotāju vidū.”

Mēs katrs varam palīdzēt uzlabot Latvijas aizsardzības spējas 

Jānis norādīja, ka mēs varam daudz runāt par Latvijas karavīriem, piemēram, kāds ir mūsu profesionālais dienests, kāpēc tika likvidēts aktīvais dienests, ko šobrīd atjauno u.tml. 

“Bet mūsu situācija ir tāda, kāda tā ir. Šobrīd Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku lielākā sastāvdaļa, kurā iedzīvotāji darbojas pēc brīvprātības principa.. 

Ja mēs spēsim Zemessardzes līmeni gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi maksimāli pacelt un stiprināt, tad mūsu aizsardzības spējas, kas jau šobrīd ir spēcīgas, kļūs vēl daudz lielākas.”

Nebaidīties un darboties Zemessardzē ir mūsu visu interesēs 

Rezumējumā Jānis aicināja Latvijas iedzīvotājus nebaidīties un apsvērt domu par iestāšanos Zemessardzē. 

“Mums ir maksimāli jāspēj sevi aizstāvēt. Tas ir mūsu nākotnes interesēs. Jo mēs būsim spēcīgāki un jo mūsu militārā kapacitāte būs attīstītāka, jo daudz mazāk kāda cita valsts skatīsies mūsu virzienā ar domu šeit atbraukt, atrast vieglu ceļu, iegūt mūsu teritorijas un pakļaut cilvēkus,” limbažnieks teica.