Mūžībā aizgājusi dzejniece Astrīde Ivaska
89 gadu vecumā mirusi dzejniece un atdzejotāja, nerimstoša latviešu literatūras popularizētāja Astrīde Ivaska, informē Latvijas Literatūras centrā.
Astrīde Ivaska dzimusi 1926. gadā Rīgā, Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē, tēvs represēts. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, beigusi Hānavas nometnes latviešu ģimnāziju. Studējusi Mārburgas universitātē romāņu, ģermāņu un slāvu valodas (1946–1949); Mārburgas universitāti pabeigusi ar cand. phil. grādu. 1949. gadā precējusies ar igauņu dzejnieku un literatūrzinātnieku Ivaru Ivasku. 1949. gadā pārcēlusies uz ASV, līdz 1967. gadam dzīvojusi Minesotas pavalstī (ASV), pēc tam Normanā, Oklahomā (ASV). No 1950. līdz 1952. gadam bijusi bibliotekāre Minesotas universitātes Mākslas nodaļā. Mācījusi krievu un vācu valodu Sv. Olafa koledžā Minesotā un Oklahomas universitātē. No 1991. līdz 2001. gadam dzīvojusi Fauntinstaunā, Īrijā, pēc tam Rīgā. Darbojusies žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijā un žurnāla “Ceļa Zīmes” redakcijas kolēģijā. Dzeju publicējusi kopš 1959. gada. A. Ivaskas dzejai mūziku komponējuši P. Plakidis un A. Šturms. Saņēmusi Z. Lazdas balvu (1969), par dzejoļu krājumu “Ziemas tiesa” (1968), PBLA KF 1974. gada Goda balvu par dzejoļu krājumu “Solis silos” (1973), J. Jaunsudrabiņa prozas balvu par ceļojumu aprakstu krājumu “Līču loki” (1981), K. Gopera fonda balvu par īsprozas krājumu bērniem “Pārsteigumi un atklājumi” (1984).
A. Ivaska kopā ar vīru Ivaru Ivasku bija arī vieni no pirmajiem un aktīvākajiem, kas ārpuslatvijas latviešu sabiedrībā rūpējās par to, lai pavisam nesatrūktu saites ar latviešu rakstniekiem pēckara Latvijā. Tāpēc viņas rakstīto un publicēto recenziju un rakstu klāstā ir daudzi raksti, kas veltīti tieši Latvijas dzejnieku daiļradei. Recenzijas un apceres par latviešu un cittautu literatūru viņa publicējusi gan žurnālos "Jaunā Gaita", "Tilts", "Books Abroad" (vēlāk "World Literature Today"), "Journal of Baltic Studies" gan citos preses izdevumos. Latviešu trimdas dzejas pārskats publicēts rakstu krājumā "Arhīvs" (1966, 6), pārskats par latviešu literatūru – izdevumā "Encyclopedia of World Literature in the XXth Century" (1967).
Latvijas PEN kluba biedre, Latvijas Rakstnieku savienības biedre (1993), Īrijas Rakstnieku savienības biedre. 2001. gadā saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību dzejnieces tuviniekiem un lasītājiem!
