Lielais Jautājums: "Kāpēc Latvijā daudzām precēm cenas ir augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs?"

Andrejs Ērglis, runājot par inflācijas uzskrūvētajām cenu zīmēm Latvijas veikalos teic: “Ja šķauda Amerikā, tad Eiropā ir plaušu karsonis – un mēs esam saistīti ar citām sistēmām: ja inflācija ir visur, tad Latviju tā skar visvairāk.” Pēteris Šmidre teic, ka inflāciju “mēs pēc būtības paši sev esam noorganizējuši”. Savukārt rakstnieks Jurģis Liepnieks atgādina, ka no katras inflācijas ir gan ieguvēji, gan zaudētāji.

Jurģis Liepnieks: "Milzīgs ekonomisks šoks, kas atstās dramatisku iespaidu"

Par pieaugušo inflāciju rakstnieks Jurģis Liepnieks saka: “Šis ir milzīgs šoks, kas atstās dramatisku iespaidu, pateicoties tam, ka valdība nespēja uz to noreaģēt, piemēram, veselības budžetā. Tas atstās katastrofālu iespaidu uz Latvijas veselības aprūpi”.

Inflāciju ietekmēja tas, ka daudzas valstis, ne tikai Latvija, iepirka gāzi par visaugstāko cenu pēdējā desmitgadē, saka rakstnieks un piebilst: “Mēs visi par to maksājam, bet es nevienam nepārmetu nekompetenci vai ko tādu, jo tad bija tāda sajūta, ka bija jāpērk viss, ko varēja dabūt, jo savādāk paliktu vispār bez nekā. Tagad tās cenas nokritušās daudzas reizes, bet mēs turpinām maksāt augsto cenu. Tomēr tas ir pamats tam, ka šogad inflācija kritīs”.

To Jurģis Liepnieks saka, vērtējot energoresursu cenas, bet par pārtikas cenām viņš saka – ja globālā mērogā cenas aug, tad mums nav iemesla tās pazemināt. Savukārt sabiedriskajā ēdināšanā maksājam tik daudz tāpēc arī tādēļ, ka vairākas reizes pieaugušas gan energoresursu cenas, gan komunālie maksājumi.

Tālāk Jurģis Liepnieks atgādina inflācijas definīciju: “Viens no inflācijas pamatlikumiem ir tas, ka inflācijas gaidas ceļ inflāciju. Es paredzu, ka visam cenas celsies, un es ceļu arī savas! Tā ir inflācijas pamatīpašība.

Fundamentālais faktors, ko redzam Eiropas Savienības inflācijas ciparos ir tas, ka augstākā inflācija ir mazāk attīstītajās ekonomikās, un, proti, Latvijas ekonomika ir ar ārkārtīgi zemu pievienoto vērtību, mazu darba ražīgumu un mazu intelektuālo ietilpību. Mums nav nekādu rezervju, lai to adaptētu vai amortizētu.”

Bet katrā inflācijā ir gan zaudētāji, gan ieguvēji. Par ieguvējiem var uzskatīt energouzņēmumus, kuri guvuši labu peļņu, piemēram, “Latvijas gāzi” un “Latvenergo”. Arī valsts budžets ir ieguvējs, jo tas uz inflācijas rēķina pārpildās. Tāpat pašreiz piedzīvotā dārdzība palīdz vieglāk tikt ārā no parādiem – jo tā nauda, kura aizņemta pirms 5-10 gadiem un nu ir jāatdod, ir mazāk vērtīga.

Pēteris Šmidre: "Mūsu blēži ir vislabākie blēži Eiropā"

Ir divas pamatlietas, kuras Latvijā veicinājušas inflāciju, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre: “Pirmais ir tas, ka mūs visvairāk ietekmējusi krievu propaganda, un otrs ir tas, ka mūsu blēži ir vislabākie blēži Eiropā”.

Visam tam pamatā ir valsts ekonomiskā politika, uzsver uzņēmējs: “Pēdējais nopietnais trieciens bija jautājums par energoresursu cenām.” Un noteicošais bija informatīvais spiediens.

“Atcerieties – no rīta līdz vakaram bija jautājumi – vai tiešām mēs pa ziemu nenosalsim, vai tiešām mums būs elektrība un tā tālāk? Cilvēki, kas ar to nodarbojās ļoti gudri un sarežģīti atbildēja: mēs jau nezinām, viss atkarīgs no biržas, tirgus un tā tālāk. Tai laikā tika pieļauta ļoti nopietna kļūda – valdība atļāva visvairāk augt cenām uz energoresursiem, pilnīgi nedomājot par to, ka tās uz laiku varētu ierobežot. Es nedomāju administratīvi, bet gan ar ekonomiskām metodēm.

Līdz ar to mums pēc būtības bija vislielākā energoresursu inflācija Eiropā. Ja Francijā tā cēlās par 19%, tad pie mums tā cēlās vairākas reizes, nav jēgas pat procentus skaitīt,” saka uzņēmējs. Tādējādi cenas cēlās arī visam pārējam, kaut gan to varēja ierobežot gan ar nodokļu samazinājumu un kreditēšanu, gan inflāciju ierobežot, pieaugumu kompensējot no valsts budžeta vai uzņēmumu peļņas. Ja tas tā būtu, tad tagad mēs būtu turpat, kur šobrīd ir pārējā Eiropa, kur energoresursu cenas ir gandrīz tādas pašas, kā pirms krīzes. Bet to esam nokavējuši un Pēteris Šmidre atgādina kādu amerikāņu anekdoti par suni un sūdu – sūdu atpakaļ sunī nevar iebāzt!

Rezultātā mums ir ne tikai dārgāks darbaspēks un dārgākas izejvielas, bet arī esam “šausmīgi” pazaudējuši eksporta tirgu. Pagaidām to vēl nejūtam, bet drīz vien to sajutīsim. Noslēdzot savas pārdomas, Pēteris Šmidre teic, ka inflāciju “mēs pēc būtības paši sev esam noorganizējuši.”

Andrejs Ērglis: "Zemas cenas mēs, visticamāk, nākotnē nekad nevarēsim sagaidīt"

“Vēl kādus 7-10 gadus mēs būsim tāda ļoti maza un dārga valsts, un tur neko nevar darīt,” saka ārsts Andrejs Ērglis, reflektējot par to, kāpēc pie mums veikalos cenas ir “sālītākas” nekā Rietumeiropā. Tai pašā laikā viņš arī uzsver, ka velti cerēt uz to, ka Latvija atkal kaut kad pārvērtīsies par “lēto preču zemi”.

Pirmais, no kā atkarīgs inflācijas līmenis, ir enerģētika, saka Andrejs Ērglis: “Tikko jums enerģija dārga, tā uzreiz viss kļūst dārgāks. Ja šķauda Amerikā, tad Eiropā ir plaušu karsonis – un mēs esam saistīti ar citām sistēmām: ja inflācija ir visur, tad Latviju tā skar visvairāk.”

Otrs, kas jāņem vērā, ir tas, ka pie mums iebrauc daudz cilvēku, kuri bēg no kaimiņos esošā kara. Un ne visi ir trūcīgi; tie, kas nav nabadzīgi rada “inflācijas spiedienu”. “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš lieto jēdzienu, kas imponē arī Andrejam Ērglim – “greedflation” (no angļu valodas – alkatības inflācija): ja ir maksātāji, tad tirgotāji arī uztur augstas cenas. Tāpat inflāciju ietekmē arī pedagogu, zinātnes darbinieku un mediķu prasības pēc algu palielināšanas: līdzko viņiem tiek palielinātas algas, ceļas cenas arī veikalos, jo uzrodas pircēji.

Andrejs Ērglis tic Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pareģojumam, ka inflācijas līmenis apstāsies un, tā kā mēs pārejam uz citiem enerģijas avotiem, jau pārskatāmā nākotnē gāzes cenas būs “absolūti smieklīgi zemas” , bet tas nenozīmē to, ka kaut kad nākotnē mēs varētu sagaidīt, ka Latvija atkal kļūs par “zemu cenu vidi”.

Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurģis Liepnieks vērtē cenas Latvijas veikalos, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.