Gandrīz neiespējamā misija: nopirkt dziesmu svētku biļetes

Kad ticis klāt, uz deju koncertiem “Mūžīgais dzinējs” Daugavas stadionā bija palikuši “mazumiņi gar malām, un tos pašus nevarēja dabūt nopirkt, jo acīmredzot visi klikšķināja uz šīm nedaudzajām brīvajām vietām”.

Komandā ar sievu

Gatavojoties 19. maijam, Rozenbergs nolēmis palīgā ņemt sievietes, kam “pirkstiņi mazāki un vieglāk lec pa datorklaviatūru”. Tad nu sieva pie datoru sēdēja Aizputē, bet Guntis Rīgā. Ap pusdesmitiem no rīta abi tikuši “Biļešu paradīzes” virtuālajā uzgaidāmajā telpā.

Vīram piešķīra 21 077. numuru rindā un gaidīšanas laiku vairāk par stundu. Parēķinot biļešu daudzumu uz noslēguma koncertu, viņš saprata, ka nekas nespīd, un nespīdēja arī... Sieva gan bijusi veiksminiece. Viņa, tikusi uzgaidāmajā telpā trīs minutes ātrāk, saņēma 6192. numuru un plkst. 10.22 nopirka biļetes.    

Priekšroka provincei?

Rozenbergam gan ir jautājumi “Biļešu paradīzes” vadītājam Jānim Ķuzulim: “Kāds bija tirdzniecības algoritms, ka man, ieejot sistēmā 9.33, pēc 10.00 tika iedots 21 077. numurs, bet sievai, kura iegāja 9.30 – 6192. Vai un kā tas var būt, ka nepilnās 3 minūtēs “Paradīzē” paspēja rindā ieiet gandrīz 15 000 pircēju un būt pirms manis?”

Turklāt Guntis joka pēc ap plkst. 9.43 “Biļešu paradīzes” vietni mobilajā telefonā, kur saņēmis divtik mazāku numuru rindā – 11 293. un 35 minūšu gaidīšanas laiku.

“Varbūt kļūdos, bet izskatās, ka varbūt bija iedalītas kādas kvotas reģioniem, ja kurzemniece aizgāja dziedādama priekšā rīdziniekam? Secinājums – biļešu sagādē jāiesaista visa ģimene, gan tad kādam paveiksies,” secina dziesmu un deju svētku fans.

Numurus rindā izlozēja datorprogramma

Guntim atbildi “Facebook” sniedzis SIA “Biļešu paradīze” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis, atzīstot, ka jautājumi ir ļoti loģiski un saprotami, un viņš nav vienīgais, kam tādi radušies. Jau pašā sākumā jāuzsver, ka biļešu ir mazāk kā gribētāju, līdz ar to pat teorētiski nav metodes, kas ļautu piešķirt biļetes visiem,” raksta Ķuzulis.

Tālāk viņš secīgi skaidro: “1. Tam, cikos lietotājs ieradās “Biļešu paradīzē”, nebija pilnīgi nekādas nozīmes. Tas, kurš ieradās agrāk, netika privileģēts, bet tas, kurš vēlāk – netika diskriminēts. Plkst. 10 pilnīgi visi sistēmā esošie lietotāji saņēma kārtas numurus. To darīja pilnīgi bezkaislīgs, robotizēts algoritms pēc pilnīga nejaušības principa. Netika ņemts vērā ne kurzemnieka lepnums, ne vidzemnieka spīts.

Līdz ar to, protams, ka, aptaujājot tuviniekus, būs gadījumi, ka ienākot sistēmā plkst. 9.59, dabūja augstāku kārtas numuru kā plkst. 9.31. Šādu loģiku lieto visā pasaulē īpaši pieprasītu pasākumu tirdzniecībā. Ja mēs pieļautu, ka ieguvēji ir tie, kas atnāk agrāk, tad būtu tādi, kas “sēdētu” sistēmā trīs nedēļas iepriekš. Arī tas nebūtu godīgi, turklāt radītu pilnīgi nejēdzīgu un ilgstošu stresu gan pircējiem gan sistēmai.

Ja mēs izsludinātu, ka rinda sākas kādā konkrētā brīdī, tad visi mestos sistēmā tieši tajā laikā, un atkal – kādam numurs būs sliktāks, lai gan ieradās vienlaikus ar citiem. Tāpēc nozares eksperti pasaulē ir nākuši pie atziņas, ka nostādīt visus lietotājus vienādā situācijā ir visgodīgākā metode.

2. Kā jau pirmajā punktā rakstīju, ierašanās laikam nav nekādas nozīmes. Plkst. 10.00 visi ir vienādi. Arī lietotajai ierīcei, atrašanās vietai nav nozīmes.

3. Nebija kvotu reģioniem. Rīgā, Kurzemē un Austrālijā pilnīgi visi lietotāji bija vienlīdzīgi.

Es priecāšos, ja pēc svētkiem būs saprātīga diskusija par labāko iespējamo biļešu tirdzniecības modeli. Bet jau tagad varu pateikt, ka neviens nebūs ideāls, jo visi kārotās biļetes nedabūs.

Lai kā tiktu vērtēta šo svētku pieeja, es esmu gandarīts, ka mana komanda tehniski visu izdarīja nevainojami. Lepojos.”