Tuvāko 5 gadu laikā reģionu reformas, visticamāk, nenotiks

"Plānošanas perioda vidū nav labi mainīt pārvaldes sistēmu, jo tas var kavēt Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi," skaidro ministrs.

Gerhards norāda, ka šī gada laikā ir paredzēts izvērtēt esošos plānošanas reģionus un to pienesuma efektivitāti. Pēc tam tiks izstrādāti priekšlikumi par valsts un pašvaldību sadarbības reģioniem, jo svarīgi, lai valsts un pašvaldības atrastu vislabāko sadarbības formu, kā sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, uzsver ministrs, piebilstot, ka tas attiecas uz izglītību, transportu, civilo aizsardzību un citām jomām.

Gerhards arī norādīja, ka ministrijas eksperti ir izvērtējuši attālumus, pieejamību, demogrāfiskas prognozes utt. Ekspertu priekšlikums ir izveidot deviņus sadarbības reģionus. "Protams, tiek izteikti arī citi priekšlikumi. Ir viedoklis virzīties uz lielākiem novadiem. Savādāka vīzija ir lielajām pilsētām, kas sevi redz kā pašpietiekamas un ne vienmēr ir gatavas sadarboties un dalīties ar apkārtnes novadiem," klāsta ministrs.

Viņš norāda, ka tiks meklēts līdzsvars un līdz 2020.gadam sabiedrībai ir jāpiedāvā jauns modelis. Ministrs arī klāsta, ka jaunajā modelī tiks skaidri definēts, kuras funkcijas sadarbības reģioniem delēģēs valsts, piemēram, sadalīt dotācijas transportam, un kuras deleģēs pašvaldība - būvvaldes un tamlīdzīgi.

Noslēgumā Gerhards saka, ka administratīvi teritoriālā reforma tika pieņemta ekonomikas krīzes laikā, un tai nesekoja turpinājums. "Ir novadi, kas darbojas sekmīgi, ir novadi, kuri darbojas ne pārāk labi, un jau iezīmējas novadi, kuriem būs nopietnas problēmas nākotnē," skaidro ministrs.

LETA