Kurš uzvarēs pēc divām nedēļām? Pīlēns vai Rinkēvičs?

Vaicāta, vai kāds no abiem spēcīgākajiem kandidātiem šovasar varētu kļūt par Valsts prezidentu, viņa atbildēja, ka, skatoties uz Rinkēviču, var teikt: “Mēs nebūtu zaudētāji, ja viņš kļūtu par prezidentu. Viņš ir visnotaļ augstu vērtēts politiķis, profesionālis ar pieredzi iekšpolitikā un ārpolitikā.”

“Es domāju, ka varam teikt, ka mēs nenoliedzami iegūtu gudru, starptautiski zināmu un respektablu prezidentu.

Saistībā ar Pīlēnu ir daudz nezināmo 

Ja mēs runājam par Pīlēna kungu, tur ir daudz nezināmo. Mēs, pirmkārt, līdz galam nezinām, vai aiz tā stāv kādas ekonomisko grupu intereses, proti, vai kaismīgais [Aināra] Šlesera kunga atbalsts ir vienkārši manipulācija, lai sašķeltu esošo koalīciju, vai arī tur ir, kā izskan kuluāros, vēl kaut kādas citas intereses. Par to mēs šobrīd nevaram būt droši.

Mēs zinām, ka aiz Rinkēviča kunga nekādas ekonomiskās intereses nestāv, jo viņš tiešām ir tik ilgi valsts pārvaldē, ka faktiski ir tīrs, viņa pagātne nav saistīta ne ar kādām ekonomiskajām interesēm. 

Lai gan Pīlēna kungs saka, ka no visa norobežojas utt., bet, protams, garantiju mums tam neviens nevar dot šobrīd.”

Pīlēnam varētu trūkt mūsdienīgu starptautisko politisko sakaru

Otrs mīnuss Pīlēnam varētu būt mūsdienīgu starptautisko politisko sakaru trūkums, bet diplomātiskie kontakti ir Rinkēviča stiprā puse. 

“Primāri prezidents arī ekonomiku veicina tieši caur diplomātiskajiem kanāliem, proti, tā ir diplomātiskā darbība, caur kuru arī tiek veicināta ekonomiskā izaugsme, kas Latvijai ir nepieciešama. Šis ir tas kanāls, kā tas pārsvarā tiek realizēts, ja runājam kaut vai par investoru piesaisti. Tas varbūt ir mīnuss [Pīlēnam]. 

Pīlēnam ir arī stiprās puses 

Var teikt, ka veiksmīgā uzņēmējdarbības pieredze un veiksmīgā darbība tieši ekonomikas sektorā ir Pīlēna kunga stiprā puse. Es viņu augsti vērtēju kā personību, bet [saistībā ar viņu] ir vairākas nezināmās lietas. 

Varbūt viņš ļoti veiksmīgi spēs darboties, viņam būs ļoti laba komanda un izdosies ļoti ātri nodibināt labu starptautisko atpazīstamību un kontaktus arī tieši politiskajā sektorā. 

Bet pagaidām neviens nevar līdz galam konkrēti pateikt, kā tas izdosies. Tāpēc es teiktu, ka paredzamāka izvēle būtu Rinkēviča kungs. No otras puses, arī Pīlēna kungam ir savas stiprās puses.”

Vai kāds no viņiem varētu kļūt par tautas mīlētu prezidentu? 

Vai kādam no abiem kandidātiem varētu izdoties kļūt par tautas mīlētu Valsts prezidentu? Kad Levits stājās amatā, likās, ka viss ir labi, bet tautai viņš tomēr tā īsti neiepatikās. 

“Es par to esmu domājusi. Rinkēviča kungs vismaz līdz šim ir bijis vispopulārākais politiķis Latvijā. Arī uz 14.Saeimas vēlēšanām viņš saņēma visvairāk krustiņu, salīdzinājumā ar visiem kandidātiem. Tieši tāpat dažādās aptaujās, kad ir ministru popularitātes mērījumi, Rinkēviča kungs ir tas, ko cilvēki atzīst par veiksmīgu politiķi. 

Nav garantiju, ka Rinkēvičs kā prezidents būs mīlēts 

Līdz ar to hipotētiski varētu teikt: “Jā, cilvēki novērtē viņa līdzšinējo politisko darbību un uzskata to par pozitīvu.” No otras puses, jāsaprot, ka prezidents un tas, ko mēs kā tauta, iespējams, sagaidām no prezidenta, bieži vien ir vairāk, nekā šī amatpersona patiešām var izdarīt. Dažkārt mūsu gaidas ir lielākas.”

Tādējādi tas, ka šobrīd Rinkēvičs kā ārlietu ministrs ir mīlēts un cienīts, nedod garantiju, ka viņš pilnīgi noteikti šādu pašu mīlestību un cieņu saglabās arī tad, ja būs prezidenta amatā. Iespējams, ir sabiedrības daļa, kas gaida lielus pavērsienus tieši no prezidenta, piemēram, ekonomisko brīnumu, izaugsmi vai ļoti strauju uzlabojumu. Viņi arī tur varētu vilties.

Tautai var nepatikt bagāti un veiksmīgi cilvēki 

“Ja runājam par Pīlēna kungu un to, kā viņu tauta mīlētu, ir ļoti grūti spriest. Nezinu, cik korekti tas ir, bet vispār mums kā sabiedrībai nepatīk bagāti un veiksmīgi cilvēki. 

Mums acīmredzot vēl ir Padomju laiku mantojums, ka cilvēks, kuram ir kaut kas vairāk un labāk, to ir kaut kā negodīgi nopelnījis, ka tas visdrīzāk ir negodīgi. 

Bažas, vai iedzīvotāji spēs identificēties ar Pīlēnu 

Lai gan tam nav nekādu pierādījumu un nav nekāda pamata šādā veidā skatīties, piemēram, uz Pīlēna kungu, man ir bažas par to, vai liela sabiedrības daļa spētu ar viņu identificēties. Mēs gribam zināmā mērā ar prezidentu sajust kaut kādu zināmu emocionālu tuvību. 

To arī pārmeta [tagadējam Valsts prezidentam Egilam] Levita kungam, ka viņš ir tāds kā augstāks, distancēts no vienkāršā cilvēka, ka viņš, iespējams, ir no citām aprindām, smalkāks.

Tautai tuvāks likās Vējonis ar piezemētāko dzīves stilu 

Zināmā mēra Pīlēna kungs nenoliedzami ar savu elitāro, glamūrīgo dzīves stilu, hobijiem un to, ko mēs redzam publiskajā telpā (kas iepriekš bijis aprakstīts dažādos preses izdevumos), neatspoguļo sabiedrības vairākuma dzīves modeli. 

Tādā ziņā vienai sabiedrības daļai ievērojami tuvāks likās [bijušais Valsts prezidents Raimonds] Vējoņa kungs, kurš bija daudz piezemētāks savā dzīves stilā, tajā, kā viņš skatās uz pasauli. 

Arī Vīķei-Freibergai pārmeta snobismu 

Tāpat, ja mēs atskatāmies uz Vairas Vīķes-Freibergas kundzes darbību, arī viņai kādreiz tika pārmests snobisms – ka viņa ir elitārāka par pārējiem. 

Ja runājam par to, ko sabiedrība varētu vairāk pieņemt, tad zināmā mērā es teikt, ka Rinkēviča kungs varbūt ir vairāk uzrunājošs, jo viņš ir vienkāršāks savās ārējās izpausmēs nekā Pīlēna kungs. 

Bet patiesībā ārējās izpausmes nenosaka cilvēka vai prezidenta vērtību. Tomēr, ja mēs emocionāli domājam, kā ir pieņemts sabiedrībā skatīties, tad, iespējams, mēs dažkārt uz labi situētiem un augstāku statusu pārstāvošiem cilvēkiem skatāmies ar neuzticību,” Metla-Rozentāle teica. 

Iespēja, ka nāks kāds trešais kandidāts

Vai iespējams, ka neviens no abiem kandidātiem nekļūst par Valsts prezidentu, bet nāk kāds trešais kandidāts, par ko mēs patlaban vēl nerunājam? 

“Hipotētiski arī tāda iespēja pastāv, bet es īsti neredzu, kāpēc līdz galam tas būtu nepieciešams, kāda būtu motivācija. 

Stāsts par neitrālu kandidātu 

Ir stāsts par nevienai partijai nepiederīgo, neitrālo kandidātu. Rinkēviča kungs ilglaicīgi bijis JV politiķis, principā varētu būt kāds neitrāls kandidāts. Arī no Nacionālās apvienības dzirdējām, ka viņi vēl aizvien gribētu, lai kandidāts ir pilnīgi neitrāls.”

Līdz ar to teorētiski varētu pieļaut iespēju, ka neievēlē nevienu no abiem iepriekš minētajiem kandidātiem. “Bet, no otras puses, ir jāskatās uz pirmajai kārtai izvirzīto kandidātu kvalitāti. 

Abi kandidāti ir ļoti spēcīgi 

Proti, es domāju, ka abi divi kandidāti ir patiešām pietiekami spējīgi un jaudīgi kandidāti, lai būtu liels izaicinājums atrast cilvēku, kas spētu pārspēt, piemēram, Rinkēviča kunga kvalitātes un piedāvāt vēl labāku, pārliecinošāku, uzticamāku piedāvājumu.”

Ir jādomā, kas ir svarīgāk - vēsturiskā politiskā neitralitāte vai esošās kompetences? “Manuprāt, svarīgāk būtu skatīties uz prasmēm, spējām un to, kā viņš būtu gatavs aktīvi uzsākt darbu prezidenta postenī nevis uz neitralitātes aspektu tik ļoti.” 

Pinto nav reāla konkurente 

Vēl politoloģe piebilda, ka “Progresīvo” izvirzītā kandidāte Elīna Pinto visdrīzāk vairāk ir politiskā spēka sejas un atpazīstamības vairošanas instruments nevis reāla konkurente abiem iepriekš minētajiem kandidātiem. 

Noslēgumā Metla-Rozentāle atzina, ka gan Rinkēvičs, gan Pīlēns ir ļoti spēcīgi kandidāti. Pirmais ir vairāk zināms, otrais – mazāk zināms. “Bet ne vienmēr tikai tāpēc, ka kāds ir zināms, otrs ir sliktāks. Dažkārt, iespējams, ir jāriskē, lai mēs iegūtu labāku rezultātu.” 

Trīs kandidāti uz Valsts prezidenta krēslu 

Portāls Jauns.lv jau ziņojis, ka Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs Valsts prezidenta amata kandidātus. AS šim amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu, "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Pinto, bet JV - ārlietu ministru Rinkēviču. 

Pašreizējais Valsts prezidents Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. 

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā. Politoloģe pieļāva, ka pirmajā vēlēšanu kārtā varētu neizdoties ievēlēt Valsts prezidentu.