Vēsturniece: Uzvaras parkam sākotnēji bija cits nosaukums

Vēsturniece pastāstīja, ka 1910. gadā Rīgā tika atzīmēta divsimtgade kopš Vidzemes guberņas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā. Uz pasākumiem bija ieradies arī imperators Nikolajs II, vēsta portāls "Rus.LSM.lv".

"Rīgā godināja Pēteri I, bet Nikolajs brauca uz baznīcu un citām vietām, arī uz vietu, ko pazīstam kā Uzvaras parku. Toreiz bija projekts, ka šeit tiks izvietots Pētera laukums un Pētera parks," skaidroja Vita Zelče.

Šī apkārtne bija purvaina, tāpēc nebija vajadzīga apbūvei. Tā kā jau tolaik varas iestādēm bija nepieciešami laukumi dažādu pasākumu rīkošanai, piemēram, gadatirgiem vai klaiņojošu cirku uzstāšanās, šī vieta tika izmantota kā Esplanāde, kur tika būvētas vieglas konstrukcijas, kas pēc tam tika izjauktas.

"20. gadsimta sākumā, kad Rīga kļuva par nozīmīgu pilsētu, sākās šo platību apgūšana. Un tad tapa Pētera laukums un parks," saka Vita Zelče.

Pirmā pasaules kara laikā laukums bija tukšs, bet vietējie izmantoja pārpurvotās teritorijas mazdārziņiem.

"Latvijas Republikas laikā Pētera laukums tur nevarēja pastāvēt politisku iemeslu dēļ. Un sākās jauns projekts – Uzvaras laukums. Ulmaņa laikā, kad jau tika uzcelts Brīvības piemineklis, tur bija paredzēts uzbūvēt laukumu, sporta laukumus un estrādi.

Tā bija diezgan liela teritorija, kas sākās uzreiz aiz lielajiem tiltiem, kur šobrīd atrodas Nacionālās bibliotēkas ēka. Līdz 1940. gadam te tika uzceltas vairākas celtnes, ieskaitot Dziesmu svētku estrādi, kas tur notika pirms okupācijas," dalījās vēsturniece.