Ārsts Andrejs Ērglis par pieminekļu nojaukšanu: "Cilvēku pieminekļu ērai ir jābeidzas"
“Diemžēl mums ļoti bieži pieminekļi personificē kādu konkrētu laiku, tādēļ no tā mazliet tā kā vajadzētu izvairīties,” saka ārsts Andrejs Ērglis, runājot par “pieminekļu problēmu” – to nojaukšanu un celšanu. Tāpēc būtu pieņemamāk runāt nevis par to, kādus pieminekļus mums vajag, bet gan par to, kādus mums nevajag.
Pagājušajā gadā tika demontēti vairāki desmiti padomju varas uzstādītie pieminekļi. Lielākā ažiotāža bija ap tā dēvēto “Uzvaras pieminekli” Pārdaugavā un vairākiem pieminekļiem Daugavpilī, kur vietējā vara meklēja dažādus ieganstus, lai to nojaukšanas procesu novilcinātu. Šobrīd sarakstā jau ir nākamie nojaukšanai vai pārcelšanai paredzētie pieminekļi – Andrejam Upītim, Annai Saksei, Aleksandram Puškinam, kuru esamība tiek pamatota ar izpatikšanu padomju varai vai Krievijas “maigās varas” izpausmi jau pēc valstiskās neatkarības atgūšanas.
Līdz ar to Jauns.lv ārstam kardiologam Andrejam Ērglim jautāja: “Kā vērtējat padomju laika pieminekļu demontāžu un kuras Latvijā nozīmīgas personības, kurām vēl nav uzstādīti pieminekļi, tos būtu pelnījuši?” Šonedēļ šis jautājums atkal ir aktuāls tādēļ, ka zināma Latvijas sabiedrības daļa atzīmē 9. maiju kā “Uzvaras dienu”, tādejādi apliecinot savu naidīgo nostāju pret Latviju.
“Mēs nojaucām šo padomju okupācijas piedēkli, kas bija simbols Latvijas pakļaušanai un Latvijas nīcināšanai. Nezinu, vai mums tādi pieminekļi ir vajadzīgi? Skaidrs, ka tas bija pietiekami sarežģīts jautājums līdz tam, kad nebija šī Krievijas agresija. Tagad tas bija vieglāk izdarāms. Protams, tur bija arī cilvēku ieguldītās idejas un darbs, bet tas diemžēl bija arī simbols, kas saistās ar ārkārtīgi nepatīkamām lietām Latvijas vēsturē,” tā mediķis vērtē pieminekļa “Latvijas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem” nojaukšanu Uzvaras parkā Pārdaugavā. Bija ārkārtīgi svarīgi, ka to aizvācām!
Runājot par jaunu pieminekļu celtniecību “aizmirstām” personībām, Andrejs Ērglis saka: “Mums diez vai vispār vajag aizrauties ar pieminekļiem kādai konkrētai personībai. Nestrīdos par pieminekļiem cilvēkiem, kas izmainīja pasaules vai valsts vēsturi, kā, piemēram, Markam Aurēlijam, Voltēram vai Ņūtonam. Ir atsevišķi cilvēki, kuriem pieminekļi jāliek, bet man daudz vairāk liekas, ka mums jāceļ piemineklis latviešu teātriem vai latviešu kultūrai kā tādai, latviešu gribai būt brīviem un attīstīties, kas, iespējams, tagadējos laikos varētu būt virtuāls piemineklis, kurā iekšā varētu būt arī kaut kādas figūriņas.
Ja jūs esat politiskais vadonis, tad ir diezgan bīstami, ka vispirms pieminekli ceļ saulītē un pēc tam sadauza ar āmuru. Man tā jocīgi šķiet, ka taisām tos cilvēku tēlus, tā mazliet ir kā tāda elkdievība. Tas, manuprāt, ir tā smieklīgi, pat mazliet komiski”.
Andrejs Ērglis pauž, ka gan pieminekļu celšana, gan nojaukšana pēc būtības ir mūsu vēstures izzināšana un izglītošanās.
Kā Mārcis Auziņš, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē “pieminekļu problēmu”, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
