Rīgas ostas valdes priekšsēdētāja nomaiņa aizķeras aiz Tieslietu ministrijas iebildēm
Kamēr nav pabeigta tā sauktā ostu reforma, kuras viens no mērķiem bija mazināt politisko ietekmi ostās, Krišjāņa Kariņa (JV) valdības jaunie ministri izmanto iespēju, lai tur amatos saliktu savus cilvēkus. Pret satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) kandidāti Liepājas SEZ iebilduši nozares uzņēmēji, savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) izvēli Rīgas brīvostai pagaidām nav saskaņojusi Tieslietu ministrija, šodien vēsta LTV raidījums “de facto”.
Jau vairākus gadu desmitus pastāv prakse, ka, mainoties poliskajai vadībai ministrijās, tiek mainīti valdes locekļi lielākajās ostās. Un bieži tiek izvēlēti politiski pietuvināti kandidāti. Taču dažādu likuma grozījumu rezultātā, netipiska situācija izveidojusies Rīgas brīvostā - jaunais ministrs Sprindžuks nevar gludi nomainīt līdzšinējo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu (LA). Zepu amatam ostā 2019. gadā izvirzīja partijas biedrs, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (LA).
“Es nelieku kaut kādus šofera dēlus, kas tur nāk, piedod, skaisti padzīvot,” par piedāvātajiem ostu valdes locekļiem saka Sprindžuks. Viņš skaidro, ka izvēlējies kandidātus ar pieredzi ostu darbā vai biznesā. Uz Rīgas brīvostas valdi Sprindžuks virza politiskās apvienības biedru, Rīgas domnieku Edgaru Štelmaheru, savukārt uz Ventspili - Ivaru Landmani, agrāko Sprindžuka pārstāvētās Reģionu apvienības deputātu Ventspils domē un ilggadēju Rūdolfa Meroni kontrolēto ostas uzņēmumu menedžeri.
Taču, ja Ventspils gadījumā likumā ir skaidri ierakstīts, ka ostas valdes locekļus izvirza ministri un amatā ieceļ Ministru kabinets, tad līdzīga norma, kas attiecas uz Rīgas brīvostu, pagājušajā gadā no likuma tika pilnīgi izdzēsta. Rīkojuma projekta anotācijā par Zepa atbrīvošanu un Štelmahera iecelšanu pat minēts, ka “rodas normatīvā regulējuma iztrūkums”, tomēr vairākas ministrijas iecerei neiebilst.
Rīkojumu gan nav saskaņojusi Tieslietu ministrija. Tā skaidri nepasaka, ka Sprindžuks nedrīkst mainīt valdes locekļus Rīgas brīvostā, bet atzīmē, ka ostas nolikums paredz valdes locekļus iecelt uz pieciem gadiem, taču Zeps tik ilgi amatā vēl nav sabijis.
Zepa pilnvaru termiņš beidzas nākamgad. Līdz šī gada beigām būtu jāpabeidz tā sauktā ostu reforma, kurai būtu jānoregulē arī valdes locekļu iecelšanas kārtība Rīgas ostā.
Zeps vēl nevar pateikt, vai apstrīdēs valdības lēmumu par viņa atcelšanu, ja tāds tiks pieņemts. “Tieslietu ministrijas, kas ir bijuši, ir pietiekoši korekti, ka tā šobrīd darīt nedrīkst. Nevis nevar, bet nedrīkst. Ir, protams, vienmēr opcijas grozīt likumu, paredzēt kārtību, bet tad valdībai jāsaprot kopumā, ko viņi ir iecerējuši ar to ostu reformu,” savu iespējamo atbrīvošanu komentē Zeps.
Ministrs Sprindžuks atbild, ka viņam nav nekāda pienākuma Zepu atstāt amatā, un, neraugoties uz Tieslietu ministrijas iebildēm, viņš ir pārliecināts, ka Ministru kabinets valdes locekļu nomaiņu atbalstīs: “Man nav pienākums turēt vienas caurkritušas partijas pārstāvi brīvostā, kuru es nepazīstu. Man ir vajadzīgs cilvēks, kuram es varu uzticēties, kurš arī pilda kaut kādu uzstādījumus, jo abas brīvostas ir zem reorganizācijas āmura.”
Lai būtu skaidrs un saprotams Rīgas brīvostas valdes locekļu nomaiņas tiesiskums, Tieslietu ministrija lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt papildu skaidrojumu, kāpēc izmaiņas tiek veiktas, pirms ir iestājies piecu gadu termiņš. Ministrijā skaidro, ka iebildums vairāk ir formāls nevis pēc būtības.
“Tieslietu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka ir nepieciešams papildināt anotāciju, ievērojot to, ka tiek mainīs valdes loceklis pirms likumā paredzētā termiņa beigām. Tas ir tāds formāls iebildums, jo būtībā tas ir politiska rakstura lēmums,” skaidro ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Lielo ostu valdēs paredzētas vairākas izmaiņas. Politiskas saites jauno valdes locekļu izvēlē var saskatīt arī citos gadījumos. Kopš marta Ventspils brīvostas valdē strādā ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītais pašas padomnieks Andis Zariņš. Savukārt cits Nacionālās apvienības ministrs, Jānis Vitenbergs vēlas panākt, lai Ministru kabinets amatā Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā apstiprinātu Danu Bārbali. Viņa nav Nacionālās apvienības biedre, bet ir izpilddirektora vietniece Vitenberga partijas biedra Egila Helmaņa vadītajā Ogres pašvaldībā.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija aicinājusi Vitenbergu pārskatīt savu izvēli, un Bārbales vietā virzīt piemērotu profesionāli. Taču ministrs savu lēmumu mainīt negrasās.
“Es ieteiktu varbūt žurnālistiem vērtēt visus kandidātus, kas tiek virzīti. Es esmu apzināti izvēlējies nevirzīt savus partijas biedrus, ko varbūt ir darījuši citi politiskie spēki, vai arī no saviem birojiem ir virzīti uz ostām. Man ir trīs spēcīgas juristes. Tā ir mana izvēle, un es uzskatu, ka tas ir pareizais virziens,” saka Vitenbergs.
Tomēr, vai visi izraudzītie valdes locekļu kandidāti nonāks amatos Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās nevar droši pateikt. Nākamās nedēļas valdības sēdē minētie jautājumi darba kārtībā nav iekļauti, tie atrodas saskaņošanā starp ministrijām.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā sacīja, ka premjers sagaida tādu pārstāvju virzīšanu, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem, nodrošinot labu pārvaldību ostu vadībā. Turklāt Kariņa ieskatā valdes locekļus ostās būtu nepieciešams meklēt ar atklātu konkursu palīdzību.
