Ķīpsalas zīriņu kolonijai pienācis gals

“Olimpia” atklāja pirms 20 gadiem, 2003. gada aprīlī. “Zemā jumta oļu pārklājums bija ļoti labvēlīgs biotops lielo ķīru un zīriņu ligzdošanai, turklāt paliela kolonija no dažiem tūkstošiem pāru atradusies blakus esošajā Preses nama jumtos,” “Facebook” raksta putnu pētnieks un Latvijā vienīgais ornitoloģijas vēsturnieks Ruslans Matrozis.

Pirmās ziņas

“Šogad pabeigta centra rekonstrukcijas darbi, līdz ar jauno jumta segumu, kas vairs nav piemērots putnu ligzdošanai, varam noslēgt šīs ligzdošanas vietas vēsturi,” atzīst Matrozis, kurš pētniecības nolūkos šeit viesojies ne reizi vien, pārsvarā “nelegāli”.  

Pirmās ziņas par zīriņu ligzdošanu šeit ir no 2008. gada, kad 29. maijā, veicot ligzdojošo kaijveidīgo putnu uzskaiti uz netālās Tehniskās universitātes jumta kopā ar Jāni Vīksni un Māru Janaus Matrozis pamanīja zīriņu bara (ap 80 eksemplāru) kustību virs “Olimpia” jumta.

Toreiz kolonija apskatīta no RTU kopmītnes 11. stāva loga, bet saskatīt varēja tikai divas trešdaļas no jumta. “Saskaitījām vismaz 42 zīriņu ligzdas, no tām 17 (!) mazo zīriņu! Domājams, ka ligzdoja ap 25 mazo un ap 40 upes zīriņiem (varbūt vēl kāds jūras zīriņš),” raksta Matrozis.

Pāris minūtes, kamēr atskrien sargs

Nākamajā reizē pētnieks jumtu apskatīja 2010. gada 7. jūnijā, arī toreiz sarunāt iespēju legālam apmeklējumam neizdevās, tāpēc kopā ar putnu fotogrāfu Igoru Deņisovu bezkaunīgi uzkāpuši pa sienas nomali un ātri pārlūkojuši. “Mūsu rīcībā bija pāris minūtes, kamēr atskrēja apsargs. Paspēju aizskriet līdz vienai mazo zīriņu ligzdai, to nofotografēju,” atklāj Matrozis.

Ligzdotāju novērtējums – lielais ķīris – ap 100 ligzdām, upes zīriņš – ap 100, mazais zīriņš – ap 20. “Pāris minūtes padiskutējām ar apsargu par mūsu rīcības cēlajiem mērķiem un apsolījām tā vairs nedarīt…”

Līdzīga taktika izmantota arī 2011. gada 14. jūnijā (kopā ar Vladimiru un Edgaru Smisloviem), sekoja veiksmīga skriešana prom no jumta, apsargs šoreiz nepaspēja.

Arī starptautiska ievērība

Pēc diviem gadiem Rīgu apmeklēja divi angļi – Deivids Lindo un Toms Masons. 2013. gada 7. maijā Ķīpsalas viesnīcā notika Lindo lekcija, pēc kuras ar Masonu uzkāpuši uz jumta. “Atskrēja apsargs, kaut ko viņam iestāstīju par ārzemju tūrista vēlmi apskatīt šo unikālo jumta koloniju un šoreiz nostrādāja – apsargs sazinājās ar priekšniecību un mums (par brīnumu!) “oficiāli” atļāva ātri apskatīt koloniju. Toreiz vēl zīriņi neuzsāka perēt, uzskaitījām vien ap 100 lielo ķīru ligzdām un vienu akmeņčakstītes pāri.”

Pēdējo reizi uz jumta Matrozis bijis 2018. gada 18. jūnijā, kad uz Rīgu atbrauca cits anglis – Ians Robsons, kurš rakstīja mazo zīriņu aizsardzības plānu Eiropai un zināja teikt, ka šāda ligzdošana, pēc literatūras, vēl ir tikai Japānā.

Saruna ar “Olimpia” administrāciju nepalīdzēja “oficiāli” tikt uz jumta, tāpēc gājuši uz blakus augstāko ēku, Tehniskās universitātes kopmītnēm, kur izdevās pierunāt ielaist istabiņā, no kurienes varēja apskatīt visu jumtu.

“Kā rezultātā ieraudzījām, ka pa vidu jumtam stāv saspiesta gaisa balons, no kura laiku pa laikam tiek izšauts gaiss, līdz ar to izbaidot ligzdotājus. Tas bija pamata izskaidrojums, kāpēc atkal mums neļāva uzkāpt uz jumta. Faktiski – rupjš likumdošanas pārkāpums – apzināts traucējums ligzdojošajām aizsargājamajām (!) putnu sugām. Toreiz gar pašu jumta malu, tālāk no balona, saskaitījām 13 upes zīriņu ligzdas, novērots arī viens mazais zīriņš, kas nolidoja no jumta un medīja netālu esošajā Daugavas līcītī (domājams, ka ligzdotājs),” atceras Matrozis.

Tagad šim putnu stāstam ir pienācis gals. “No sešiem Ķīpsalas putnu koloniju jumtiem šopavasar palika mazs stūrītis uz Preses nama mazā jumta, kur vēl ligzdo daži simti ķīru un zīriņu. Cik vēl ilgi?” vaicā pētnieks.