Skolotāja Inese, paklausot kolēģu ieteikumam, nolēma riskēt un pieteikties uz jaunu izaicinošu amatu
“Patriotismu nevar iemācīt, tai sajūtai ir jābūt dziļi iekšā pašā cilvēkā,” ar tādu moto darbojas skolotāja un Alūksnes novada jaunsargu instruktore Inese Marķitāne. Sagaidot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienu 4. maijā, viņa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par savu darbu Jaunsardzē, kā arī atklāja, ka par jaunsargu instruktori kļuva, paklausot skolas kolēģu pamudinājumam iesniegt pieteikumu šim amatam.
Par jaunsargu instruktori Inese strādā kopš 2011. gada 3. februāra. Brīvo laiku viņa velta arī mācībām Zemessardzē.
Par skolotājas darbu Inese saka: “Skolā strādāju 26 gadus. Pasniedzu ģeogrāfiju 7.-9. klasei, sociālās zinības 7.-9. klasei, kā arī mācu valsts aizsardzības mācību.”
Tev noteikti jāiesniedz pieteikums
Stāstot par to, kā izvēlējās darboties valsts aizsardzības jomā, Inese atzīst: “Pieņēmu lēmumu riskēt, tāpēc metos iekšā nezināmajā. Jaunsargu instruktora amats ir specifisks, to nevar izmācīties atsevišķi nevienā skolā.
Tika izsludināts konkurss uz Alūksnes novada jaunsargu instruktora amatu, un skolas kolēģes ieteica: “Tev noteikti ir jāiesniedz pieteikums šim amatam.” Man vienmēr ir paticis aktīvi darboties ar jauniešiem. Izturēju konkursu, un man tika piedāvāts strādāt Jaunsardzē.
Sievietes ir pierādījušas savas spējas
Šobrīd var teikt, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai es saprastu, ka darbs, ko es daru, man patīk.
Šajā nozarē netiek šķirots, vai cilvēks ir sieviete vai vīrietis. Sievietes ir pierādījušas, ka viņas var pildīt tādus pašus uzdevumus kā vīrieši. Visi darba nosacījumi attiecas uz visiem vienādi [neatkarīgi no cilvēka dzimuma].”
Liels prieks, ka daudz jauniešu grib darboties Jaunsardzē
“Esmu Alūksnes novada jaunsargu instruktore. Es organizēju un vadu jaunsargu nodarbības un iedvesmoju jauniešus būt Latvijas patriotiem. Jaunsardzē darboties gribētāju ir daudz, par to man liels prieks. Tas nozīmē, ka visu daru pareizi, ja bērni un jaunieši pie manis grib nākt.
Vēlos piebilst, ka jaunsargu instruktora amats apvieno iemaņas un pienākumus no vairākām profesijām – vienlaicīgi esmu gan pedagogs, gan administratīvā darba darītājs, gan sporta treneris, gan militāro lietu pārzinātājs, gan psihologs.”
Jaunieši kā dzinulis ikdienas darbā
Raksturojot savu sadarbību ar jauniešiem, Inese sacīja: “Jaunieši ir kā dzinulis ikdienas darbā. Man ļoti patīk organizēt dažādus pasākumus, nometnes, ekskursijas, saliedēšanās pasākumus, iesaistot tajos gan jaunsargus, gan manu audzināmo klasi.
Jaunsargs ir patriotiski noskaņots Latvijas valsts pilsonis, viņš var būt karavīrs, policists, ugunsdzēsējs. Viņš ir stiprs, fiziski attīstīts jaunietis un lojāls mūsu valstij. Instruktoram jāprot ne tikai dot komandas un pavēles, bet arī jāveido sirsnīgas un patiesas attiecības.
Jaunieši pie manis vēršas arī ar personiskiem jautājumiem. Viņi mani uztver kā uzticības personu, var pie manis vērsties ne tikai Jaunsardzes jautājumos, bet arī tad, ja ir problēmas skolā vai mājās.”
Lai vārdi neatšķiras no darbiem
Inesei ir svarīgi rādīt pozitīvu piemēru jauniešiem: “Manā praksē pedagoģiskais process galvenokārt saistīts ar pašas piemēru. Būtiskākais, lai vārdi neatšķiras no darbiem.”
“Īpašs prieks ir par tiem jaunsargiem, kuri izvēlējušies militāro karjeru vai strādā citos atbildīgos amatos. Lepojos ar katru skolēnu, jaunsargu par viņu sasniegumiem. Esmu lepna par savu audzināmo klasi.”
Izaicinājums apvienot skolotājas un militārpersonas pienākumus
Runājot par lielākajiem izaicinājumiem un grūtībām jaunsargu instruktores amatā, Inese atzina:
“Pedagogs ir cilvēks, kurš bērnā un jaunietī ieliek ļoti būtiskas zināšanas, savukārt militārpersona ir cilvēks, kurš veic dienestā uzdotos ikdienas uzdevumus, nodrošinot valsts aizsardzību.
Jaunsargu un valsts aizsardzības mācības instruktors apvieno abas šīs specialitātes. Tas savā ziņā padara viņus īpašākus.
Jāstāv stabili uz abām kājām
Instruktoram jāstāv stabili uz abām kājām – viena reprezentē valsts aizsardzības mācības pasniedzēju, bet otra - jaunsargu instruktoru. Tas ir saprotams, jo jaunsargu instruktoram jābūt speciālistam abās jomās, zinot, kā organizēt un pasniegt Jaunsardzes interešu izglītību, kā arī valsts aizsardzības mācību.
Jāprot strādāt ar jauniešiem, jāzina jauniešu psiholoģija, vecumposmu īpatnības. Strādājot ar desmitgadīgiem bērniem vai 18-19 gadus veciem jauniešiem, ir vajadzīga atšķirīga pieeja, jo apmācāmo uzmanības koncentrēšanas spējas ir atšķirīgas. Atšķiras arī intereses.”
Palīdz atrast savu identitāti un vietu dzīvē
Instruktore skaidroja, ka bērnu un jauniešu darbošanās Jaunsardzē ir vērtīga laika pavadīšana, kurā apgūst zināšanas un prasmes, kas veido spēju uzņemties atbildību, vienlaikus palīdzot atrast savu identitāti un vietu dzīvē.
“Jaunsardzē liels uzsvars ir nevis sēdēšanai pie galda, apgūstot teoriju, bet zināšanu pielietošanai praksē.
Mācās, kā izdzīvot ārkārtas situācijās
Jebkuru tematu, ko apgūstam nodarbībās, cenšos izskaidrot ar piemēriem no dzīves. Ja jaunietis saprot, kā tas viņam var noderēt, viņš to arī atcerēsies – vai tā ir evakuācijas un ārkārtas gadījumu soma, vai arī izdzīvošanas skola.
Jaunsargiem ir iespēja pilnveidot dažādas praktiskas iemaņas, piemēram, lauka kaujas iemaņas, šaušanas un orientēšanās iemaņas, piedalīties ierindas mācības nodarbībās, kā arī nostiprināt pirmās palīdzības sniegšanas prasmes.
Prot lasīt karti un neapmaldīties svešā vietā
Prasme lasīt karti, noteikt atrašanās vietu pēc apvidus priekšmetiem un orientēties apvidū ir noderīga ikvienam aktīva dzīvesveida piekritējam.
Apgūstot topogrāfijas un orientēšanās iemaņas, jaunsargs pratīs noteikt savu atrašanās vietu apvidū, izplānot maršrutu, izmantot karti, kompasu, digitālās ierīces, apvidus priekšmetus, orientierus un debess ķermeņus, lai neapmaldītos un orientētos dabā.
Dodas pārgājienos un ekskursijās
Pie ieguvumiem, apmeklējot Jaunsardzi, jaunieši min prasmi sadarboties komandā, zināšanas un prasmes izdzīvošanai mežā, prasmi apieties ar ieročiem, iespēju doties pārgājienos un piedalīties nometnēs, fiziskās formas uzlabošanu un padziļinātas zināšanas par Latvijas vēsturi.
Pie Jaunsardzes pozitīvajiem faktoriem var minēt arī to, ka daudz laika tiek pavadīts ārpus telpām – orientējoties mežainos apvidos, pilnveidojot izdzīvošanas prasmes un ejot pārgājienos un ekskursijās. Darbošanās dabā stiprina ne tikai bērnu un jauniešu ķermeni, bet arī attīsta prātu, stimulē emocijas un attīsta intelektu.”
Ar lielu degsmi māca bērniem patriotismu
Inese ir Latvijas patriote: “Patriotisms ir vēlme ikdienā rūpēties par savu valsti, izprast un cienīt savas valsts veidošanās un pastāvēšanas pamatus, rūpēties par tās ilgtspējību un turpinājumu, augot līdzi laikam.
Patriotismam nepietiek vien ar simboliskām dziesmām, latvju rakstiem, līdzpārdzīvošanu mūsu sportistiem un māksliniekiem pasaulē, tam vajag arī aktīvu līdzdalību valsts ikdienā. Patriotismu nevar iemācīt, tai ir jābūt sajūtai dziļi iekšā pašā cilvēkā.”
Ģimenes un skolas lielā nozīme
“Skolas ir vienas no iestādēm, kurās pilnveido un padziļina zināšanas par valsts simboliem. Tomēr primāri ir ģimene. Skolās dažādos mācību priekšmetos, kā arī organizējot dažādus pasākumus: gan valstiskus, gan tradīcijās balstītus, piemin valsts simbolus.
Arī skolas galvenajos uzdevumos ir sekmēt izglītojamo nacionālās un valstiskās identitātes veidošanos, stiprinot viņos patriotismu un radot iespējas to praktiski apliecināt ikdienā un svētkos.”
Prieks par jaukiem bērniem
Ineses lielākais gandarījums šajā darbā ir iespēja dot bērnam pamatzināšanas un redzēt to, ka šie jaunieši kļūst par krietniem cilvēkiem.
“Mums katram ir dotas dažādas izvēles iespējas. Katra izvēle virza mūsu dzīvi tālāk un norāda, kurā virzienā varam augt un attīstīties, ja vien to vēlamies.”
Cienīsim viens otru un savu valsti!
Novēlu Latvijai saules mūžu! Vēlētos, lai mēs būtu lepni par savu valsti, kurā dzīvojam. Lai katrs izdarītu tik daudz valsts labklājības labā, cik mēs tiešām varam izdarīt.
Novēlu arī saglabāt sevī to pozitīvo ticību, ka ir labi, būs labi un kļūs vēl labāk. Cienīsim viens otru un savu valsti!”
3.un 4.maijs ir īpašas dienas Alūksnē
Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 33.gadadienu, 4.maijā Alūksnē norisinās Nacionālo bruņoto spēku diena. Dienu pirms tam, 3.maijā, Alūksnē darba vizītē bija ieradies Valsts prezidents Egils Levits.
4. maija svētku militārā parāde Saldū
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 32.gadadienai veltīto militāro parādi Saldū šodien vēroja vairāk nekā 1000 cilvēku.
Alūksnes novada vidusskolā Valsts prezidents piedalījās svinīgajā pasākumā par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 33.gadadienai un tikās ar valsts aizsardzības mācības apmācāmajiem.
Novada iedzīvotājiem un viesiem 4.maijā ir iespēja vērot gan karavīru un militārās tehnikas parādi, gan dažādu vienību paraugdemonstrējumus, vienību informatīvos stendus un tehnikas izstādi, koncertus, sporta aktivitātes. Arī Alūksnes novada jaunsargu vienība visas dienas laikā piedalās dažādos piedāvātajos pasākumos.
