Saeimas komisija virza tālāk likuma grozījumus par Sēlijas ģerboni
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien lēma virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, nostiprinot Sēlijas kā vēsturiskās zemes ģerboni - sarkanā laukā pretēji pagrieztu ejošu sudraba staltbriedi.
Valsts heraldikas komisijas pārstāve, mākslas vēsturniece Ramona Umblija deputātiem atklāja, ka 2021.gadā heraldikas komisija sāka saņemt priekšlikumus par Sēlijas ģerboni, jo tā šobrīd ir palikusi bez sava vēsturiskās zemes apzīmējuma. Idejas par Sēlija ģērboņa izskatu iesniedza gan vietējās kopienas, gan pašvaldības, gan sabiedriskās organizācijas. Tāpat kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" ieguva Eiropas Savienības finansējumu, kas ļāva veikt liela mēroga iedzīvotāju aptauju.
Heraldikas komisija izstrādāja četrus principus jaunajam ģerbonim, tostarp nebūtu vēlams, ja kāds no esošo ģerboņu simboliem atkārtotos arī Sēlijas ģerbonī. Vienlaikus ģerbonim būtu jāiekļaujas jau esošo ģerboņu sistēmā - tajā jābūt vienam lielam, nesadrumstalotam simbolam bez sīkām detaļām.
Saeimas komisijas deputāti izteica atzinību par Sēlijas ģerboņa vizuālo izskatu, kā arī tā sasaisti ar vēsturisko zemju - Kurzemes-Zemgales hercogistes - vēsturi.
Ņemot vērā, ka vēsturiskās zemes jēdzienu nepieciešams nostiprināt vairākos likumos, Kultūras ministrijai uzticēts divu nedēļu laikā apkopot likumus, kuros būtu jāveic grozījumi.
Kā vēstīts, Sēlijas ģerboņa autors ir mākslinieks Edgars Sims. Ģerboņa attēls vienbalsīgi tika apstiprināts Valsts heraldikas komisijas pagājušā gada 25.maija sēdē.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš uzsvēris, ka Sēlijas ģerbonim būs nozīmīga simboliska nozīme turpmākajā Sēlijas politikā, risinot jautājumus par Sēlijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un turpmāko ilgtspējīgu attīstību.
