Rakstnieks Jurģis Liepnieks par skolotāju algām: "Skolotāji jāpadara par valsts ierēdņiem"
“Iepriekšējās valdības izgudroja absolūti debilu ideju, nezinu, kā to varēja izdarīt, - tās skolu tīklu sakārtot uzdeva pašvaldībām, jo skolas pieder pašvaldībai, nevis valstij. Tas nenotiek un nenotiks, tas bija skaidrs jau no paša sākuma,” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks, vērtējot problēmas ar pedagogu atalgojumu.
Latvijā izglītībai tērējam daudz, attiecībā pret iekšzemes kopproduktu esam pat virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā. Toties skolotājiem algas joprojām ir mazas, trūkst skolotāju un līdz ar to cieš izglītības kvalitāte. Ik pa brīdim izskan skolotāju streika draudi un pagājušās nedēļas sākumā lielākā daļa skolotāju skolās nebija. Tādēļ lielais jautājums - kāpēc skolotājiem neizdodas panākt savu prasību īstenošanu?
“Tur, kur tagad esam, esam tāpēc, ka neviens negrib būt nepopulārs, neviens neko negrib darīt. Valdība uzgrūda pašvaldībām uzdevumu slēgt skolas, un tās, protams, neviens neslēdz,” teic Jurģis Liepnieks, analizējot samilzušās problēmas mūsu izglītības sistēmā.
Latvijā pamata un vidējai izglītībai tērē pietiekami daudz naudas. Un līdz ar to jautājums: naudai it kā vajadzētu pietikt, bet tad, kāpēc nevaram skolotājam samaksāt pieklājīgu algu, jautā Jurģis Liepnieks un pats arī atbild:
“Tāpēc, ka skolu tīkls ir neefektīvs. (..) Ja esmu lauku pašvaldības vadītājs un man ir divas mazās skoliņas, es tās nekad nelikvidēšu, es braukšu ar saviem skolotājiem pie ministrijas piketēt, tāpēc ka man arī vajag ievēlēties, man tur ir darbavietas, tradīcijas, kaut kāda kustība, un tās algas priekš laukiem nav nemaz tik mazas. Es to skolu aizstāvēšu ar asinīm, nevis likvidēšu.
Līdz ar to mēs esam strupceļā. Pie tam skolotāji par mazajām algām protestē nevis pie “labās” pašvaldības, kas ir skolotāju darba devējs, nosaka algas, finansējumu un tā tālāk, bet pie “sliktās” ministrijas, kura nedod naudu”.
Lai arī cik emocionāli kādam nešķistu, ka mazās skoliņas ir kaut kas jauks un brīnišķīgs, bet tās uzturot mēs nevaram nodrošināt veselīgu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, teic rakstnieks. Tāpēc ir jāīsteno nepopulāri lēmumi, lai atrisinātu valstisku strukturāli pareizu lietu – sakārtot skolu tīklu.
“Un tagad (skolotāju streika laikā) es no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas pirmo reizi dzirdēju, ka valdība ir gatava pārņemt skolas. Tas ir vienīgais, vispār iespējamais, risinājums. Valdībai ir jāpārņem skolas! Tad tā varēs sakārtot skolu tīklu, un skolotāji jāpadara par ierēdņiem (par valsts darbiniekiem). Tad nebūs nekādu problēmu ar algām – visiem vienādi noteiks algas visā Latvijā, neatkarīgi no tā, kur viņš strādā - Rīgā vai laukos, varēs centralizēti apsaimniekot īpašumus.
Šobrīd, kamēr skolas pieder pašvaldībām, šis strupceļš nekādā veidā nav atrisināms un šī problēma turpināsies mūžīgi. Principā to atrisināt nav pārāk sarežģīti – ar Saeimas likumu to var izdarīt. Tā ir lieta, kas ir jādara, pretējā gadījumā šis (pedagogu atalgojuma problēma) mums būs katru gadu,” savas pārdomas noslēdz Jurģis Liepnieks.
Kā Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē situāciju mūsu izglītības sistēmā un pedagogu atalgojuma problēmas, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.