Kur palikušas deviņdesmito gadu Latvijas popmūzikas zvaigznes?

Pamatinstinkts!

Atceroties brīvās Latvijas agrīnās diskotēkas, nedrīkst piemirst par deju mūzikas grupu „Pamatinstinkts”, kas aktīvi sāka darboties jau tālajā 1993. gadā. Grupas priekšgalā - dziedātāja Ilze kopā ar tolaik vēl topošo vīru Jāni Kalvi. Aiz abiem māksliniekiem vienmēr bija pārītis dejojošu čaļu, kas ar savām sinhronajām kustībām hipnotizēja apkārtējos. „Mums abiem ļoti patika populārā deju mūzika, tādēļ, cik nu bija iespējams, mājās ar sekvencera un lenšu magnetofonu palīdzību rakstījām savas dziesmas,” stāsta Ilze, „toreiz nozvērējos, ka filmu „Pamatinstinkts” nekad neskatīšos, jo tad būs jāmaina nosaukums. Nu, varbūt beidzot ir pienācis laiks to filmu beidzot redzēt...”

Vienā rītā pamodušies slaveni

„Pamatinstinktu” sākumā neviens negribēja izdot. Tolaik tas šķita pārāk progresīvi un neviens neko tādu nespēlēja. Dīdžejiem gan patika, cilvēkiem arī, taču ierakstu kompānijām ne. Tolaik gan Jānis strādāja ierakstu studijā un vienā jaukā dienā pie viņa ienāca tolaik vēl jaunās ierakstu kompānijas „Mapl” direktors, lai ierakstītu sludinājumu par grupu pieteikšanos un vietējais „DJ Martini” uzreiz paziņoja – kāds vēl sludinājums, re, viena laba grupa ir! Tā nu iznāca pirmā dziesma deju mūzikas izlasē, kas uzreiz nokļuva radiostaciju topu pirmajās vietās,” atceras mūziķe. Grupas albums ticis pārdots neticami lielā apjomā. Mūziķi tikai vēlāk uzzinājuši, ka tirāža bijusi fenomenāla – ap 150 000 vienībām. „No rīta pamostoties jau slavens,” par piedzīvoto teic Ilze.

Pamatinstinkts - Tu esi vēl dzīvs:

Iepatikās pat nīdējiem

Neskatoties uz iespaidīgajiem cipariem, grupu teju katrā koncertā uzmeklējuši un pavadījuši diezgan nežēlīgi kritiķi. „Koncertos apsardzei vienmēr tika piekodināts, ka nedrīkst izraidīt tos, kuri bļauj „ej mājās!”, vai tos, kuriem kaut kas nepatīk. Cilvēks ir nopircis biļeti, un viņam ir visas tiesības bļaut, ko grib!” pārliecinoši saka dziedātāja. Grupas „MC” tomēr esot bijis gana talantīgs, lai ar saviem skaņas aparātiem kritiķus tā kārtīgi izāzētu:

„Visi bija nosmējušies zaļi – gan mēs paši, gan publika. Paši bļāvēji bieži tā arī nemaz nesaprata, kas tur īsti notika, jo bija pārāk piedzērušies. Pēc koncertiem dažkārt cilvēki nāca klāt un teica – zini, man „Pamatinstinkts” nepatika, bet šodien sapratu - veči, jūs esat forši!”

Lielākā daļa veco fanu dzīvo Īrijā

Dziedātāja ar patiesu prieku atceras kādreiz piedzīvoto, taču atklāj, ka grupas nākotnei plānu nav: „Tāds „Pamatinstinkts”, kādu var redzēt jūtūbē noteikti vairs nebūs nekad,” saka Ilze, kura šobrīd dzīvo Lielbritānijā un sadarbojas ar britu dziedātājiem kā producente. Ilze ik pa brīdim filmē sižetus LNT ziņām. „Iespējams, ka pēc kāda laika varētu tikt uzrīkota kāda tūre speciāli Īrijā mītošajiem tautiešiem, jo te jau arī dzīvo lielākā daļa veco fanu.” Jānis Kalve dzīvo Latvijā, pāris ir šķīries.

„Man gribas kliegt!”

Sava laika fenomens bija arī grupa „Fragments plus” un tās vokālista Valta Sarkaņa emocionālās dziesmas „Vai tā būs” un „Man gribas kliegt”. Šādi par grupu varam izlasīt portālā Draugiem.lv: „Ejot laikam, viss mainās un tā notika ar šo kolektīvu. Tagad ir tās skaņas, kas saglabātas un rodas vēl jaunas, jo ir tāds pienākums – Valtam Sarkanim izdot vēl vienu nemirstīgu albumu.” Priekš

Valtam tik tiešām mainījās viss... 1999. gadā talantīgo puisi piemeklēja nelaime – avārija, kas visus mūziķa spēkus lika novirzīt cīņai par sevi, savu dzīvību.

Pie dzīvības uztur draugi

Arī šobrīd, kad jau izdevies nostāties uz kājām, Valtam daudz kas sakrājies uz sirds. Cik nu spēj, viņš turpina nodarboties ar mūziku, nākotnē cerot savas idejas realizēt. Par savu pagātni un radošās darbības straujo pārrāvumu Valts piekrīt izstāstīt elektroniski. „Grupa radās 1998.gadā, tieši pirms pirmās Latvijas deju mūzikas izlases izdošanas, kurā arī tika iekļauta mana dziesma „Naksnīgais regejs”. Par manas grupas krusttēvu varētu saukt Andri Koļesņikovu (vēlāk pazīstams ar skatuves vārdu „Koļa”). Tieši viņš sajuta manas mūzikas smeldzi,” skaidro Valts, grupas vokālists. „Pirmais solis bija mūzikas ieraksta veikšana ierakstu studijā, vecajā radio mājā pie Āgenskalna tirgus. Skaņu inženieris, ja nemaldos, bija Edijs Gņedovskis. Iedvesmas avotu kā tādu man nav. Rakstu mūziku, kad jūtu sevī nepieciešamību to darīt,” stāsta Valts. Par savu vienīgo šķērsli jaunietis uzskata traģēdiju, kas viņu savulaik piemeklējusi:

„Ja nebūtu tā autoavārija, domāju, ka es turpinātu daudz aktīvāk darboties mūzikā, bet pamatā strādātu kādā firmā,” spriež puisis. Mūsdienu mūzikas industrija Valtu nesaista: „Ja mani kāds aicinās atgriezties, tad ir jābūt ļoti stipriem argumentiem, lai es to ar savām veselības problēmām izdomātu darīt. Mani pie dzīvības uztur tas, ka man ir labi draugi, kas mani ir apgādājuši ar jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, lai mājas apstākļos varu muzikāli izpausties. Kas to lai zina – visu šo laiku, kopš esmu atguvies, pavadu mācoties dzert, ēst, iet, un cik tad ilgi būs jāgaida līdz pratīšu arī dziedāt!”

Fragments plus - Vai vēl tā būs

Hameleonu „rotaļas”

Popgrupa „Hameleoni” radusies 1998.gadā, kad vietējais mūzikas tirgus pieprasījis jaunas asinis, un mūziķi centušies iegūt vietējo producentu uzmanību ar visdažādākajām idejām. Grupas pastāvēšanas laikā ierakstīti pieci studijas albumi(„Tu mana sirds” – 1998.g.,”Nakts” – 1999.g.,”Pērles un dimanti” – 2000.g.,”Hameleonu labāko dziesmu izlase’’ – 2001.g.,”Vēlreiz” – 2011.g.) un lielākās vai mazākās ballēs izdancināti tūkstoši. Stāsta grupas producents Gaitis Lazdāns un solists Ēriks Budēvics:

Kailas fanes un vīlušās seniores

„Laikā, kad sāku domāt par grupas izveidi, ļoti populāri bija taisīt pasaules hitu kaverversijas latviešu valodā un rakstīt, ka autors ir nezināms,” smej Gaitis. Jaunajam producentam savukārt bijusi vēlme radīt projektu, kas būtu stilistiski līdzīgs vācu duetam „Modern Talking” taču spēlētu oriģināldziesmas. „Tātad mēs aizņēmāmies formulu, pēc kuras strādāja „Modern Talking”. Idejas pamatā bija lipīgas melodijas un piedziedājuma dziedāšana falsetā (augstā balsī). Nosaukums, starp citu, arī radās diezgan ātri - nedaudz palīdzēja tolaik ļoti populārais televīzijas seriāls „Hameleonu Rotaļas,” Gaitis atceras. Saistībā ar iecienīto ziepju operu bijis arī ne mazums komisku atgadījumu: „Uz kādu koncertu bija ieradušās vecākas kundzes, domādamas, ka šajā grupā dzied aktieri no seriāla „Hameleonu Rotaļas” – Ridžs, Ēriks, Torns... Toreiz bieži nācās dzirdēt šāda veida baumas tālākos Latvijas nostūros,” valdot smieklus, stāsta mūziķi. Grūti pat iedomāties, kādu vilšanos tolaik piedzīvojušas dāmas. „Atceros arī koncertu Valmierā klubā „Putniņi”, kura laikā kāda sieviete pēkšņi uzskrēja uz skatuves un visas publikas priekšā sāka mest nost pa vienam apģērba gabalam līdz kļuva kaila,” atceras Budēvics.

Skaudīgie latvieši saskata plaģiātismu

Grupas solists atklāj, ka sākumā grupai pat nav bijis nekādu šķēršļu: „Viss aizgāja tā kā pa diedziņu! Ja arī kaut kas neizdevās, vainot varējām tikai sevi. Varbūt par maz bija komunikācijas ar medijiem... Ir radio stacijas, kuras mūsu mūziku vēl līdz šai dienai nav atskaņojušas.” Tomēr ar savu radošo darbību un paveikto kopumā duets ir ļoti apmierināts:

„Mēs savu darbu izdarījām simtprocentīgi, tomēr gribētos pieminēt imidžu un mārketingu. Sākumā par to praktiski netika domāts, jo tāpat jau bija labi. Tagad šajā ziņā, domāju, strādātu citādāk,” domīgi izsakās Gaitis. Neskatoties uz netraucēto slavas kāpienu, grupai tomēr nācies dzirdēt pa kādam asākam vārdam. Ēriks gan lielāko daļu pārmetumu noveļ uz latviešu skaudību: „Hameleonus” 90. gadu nogalē mēdza kritizēt par „Modern Talking” kopēšanu. Esmu drošs, ka tas notika tipiskās latviešu skaudības dēļ. Ja kādam māksliniekam vai grupai iet labi, tad noteikti pamatīgi jānokritizē. Neskatoties uz šo kritiku, mēs darījām savu darbu. Visiem jau neizpatiksi un konkurence arī pastāv. Iespējams, kādam bija skaudība dēļ mūsu straujajiem panākumiem un iespaidīgās tirāžas”. Šobrīd grupa, kā izsakās Gaitis, „strādā pārdomāti”. Tiek gatavota sava mājas lapa kā arī jaunas dziesmas.

Hameleoni - Nakts

„Es meitene, man blondi mati!”

Pie jau radītās nostaļģijas neapšaubāmo iederas arī savulaik tautā iecienītā grupa „Eldorado” un grupas vokāliste Inese jeb „seksīgā blondīne”, kā viņu dēvējuši draugi un fani. Pašlaik Inese Azema ir apprecējusi francūzi un dzīvo Francijā, taču ar lielu sajūsmu un smaidu stāsta par laikiem, kad muzicēts Latvijā. „Var teikt, ka man tas bija dziedāšanas karjeras sākums. Iesaistīties Latvijas mūzikā tolaik jau tā bija interesanti, un es saņēmu tikai pozitīvu novērtējumu un atbalstu. Vispār jau „Eldorado” tajā laikā bija vienīgā grupa, kas nāca ārā ar sprādzienu – katra dziesma bija hīts un klāt vienmēr bija videoklips,” stāsta soliste, kurai cilvēki joprojām, ejot garām, mēdz uzsaukt „es meitene, man blondi mati!”.

Apbraukā Latviju vien ar divām dziesmām

„Vienvakar mans brālis Andris atnāca ciemos un vienkārši teica, lai es kaut ko padziedot. Es uzdziedāju. Viņš paziņoja, ka kopā ar paziņām vēlas veidot grupu un sastāvā vajadzētu vienu meiteni. Tā nu radās „Eldorado”. Patiesi, katra grupas dziesma izrādījās hīts, kam tika filmēts arī videoklips. Mans tēls grupā bija jautrā seksīgā blondīne, bija jābūt smaidīgai, pievilcīgai. Atceros, mēs pat braucām pa Latviju ar 2 dziesmām – „Es meitene, man blondi mati” un Es brunete, es brunete”. Vairākas reizes koncertos vajadzēja atkārtot pēc fanu lūguma. Tas bija tik foršs laiks!” sajūsminās Inese.

Eldorado - Šajā Jāņu vakarā

Skandāls par miroņgalvu

„Eldorado” bijusi arī pirmā grupa Latvijā, kuras videoklipi manāmi izcēlušies uz pārējo fona – tieši šai grupai pieder pirmais Latvijā animētais mūzikas video. Mūziķi ar savu radošo darbību savulaik izraisījuši pat skandālu: „Klips uz jahtas ar karogu, uz kura bija miroņgalva. izraisīja rezonansi – pat Panorāmā rādīja!”

Atskatoties uz pieredzēto, Inese secina, ka cilvēku atbalsts un interese esot viņu ļoti saviļņojusi: „Laikam jau mēs tomēr bijām jaunums, sprādziens latviešu mūzikā. Bija patīkami, kad grupu sagaidīja daudzi jo daudzi fani. Tas savulaik mums bija galvenais rādītājs, ka darām kaut ko tiešām nozīmīgu!”

„Nu grūti runāt par šķēršļiem...”

Kompānijai „Gailītis-G” bija atbilde uz „Mapls” paspārnē radītajiem „Hameleoniem”. Sevi pieteica grupa „Okay”. „Hameleonu mūzikā bija jūtama „Modern Talking” ietekme, un „Okay” tika domāts kā „Bad Boys Blue” latviskā versija. Tīrs mārketings, taču abām „blicēm” izdevās pārsniegt sākotnējos uzstādījumus. Grupas dalībnieks un runasvīrs Jānis Graudiņš skaidro, ka nosaukums „Okay” ticis pieņemts dēļ vārda biežās lietošanas un atpazīstamības. Idejas autori ir  popgrupas „Pamatinstinkts” dalībnieki Ilze Kalve un Jānis Kalve. „Nu grūti runāt par šķēršļiem, jo tas viss notika ar izdevēja aktīvu atbalstu un virzību. Tirgus Latvijā ir salīdzinoši mazs, un jebkura parādīšanās TV un radio bija liels atspēriens... Vismaz tālajā 1999.gadā,” par grupas startu izsakās Jānis.

Žurnālisti nolīdzina līdz ar zemi

Grupas otrais dalībnieks Normunds Vīksna, atklāj, ka sākotnēji bijis grūti tikt galā ar kritiku: „Viss ir atkarīgs no tā, kā kurš to uztver. Toreiz man tā šķita aizskaroša, vēlāk jau uzklausāma un izvērtējama, bet tagad vienkārši smieklīga. Nesaukšu žurnālistu vārdus, bet dīvaini likās, ka kāds var izteikt spriedumus, pat neaprunājoties ar tiem, ko mēģini nolīdzināt ar zemi.” Abiem čaļiem gan koncertēšana vairāk saistījusies ar patiesu jautrību, Izrādās, Normunds savulaik koncerta laikā iepazinies ar savu dzīvesbiedri:. „Uzstāšanās laikā svešai jaunkundzei īpaši tika dziedāta „Neaizmirstamā”, un teatrāls priekšnesums pārtapa par vienīgo, kam ir nozīme cilvēka dzīvē – ģimeni,” emocionāli stāsta Normunds.  Daudz spilgtu notikumu bijis arī braucienos uz koncertiem un likumsakarīgu iedvesmošanos grupas grāvēja „Palaiž garām” teksta radīšanai. „Neesmu no tiem lēnākajiem braucējiem. Jo īpaši uz zemes ceļiem, tāpēc mans tā laika 3.sērijas BMW un Norčas iekšējās sajūtas izrādījās lielākā grupas panākumu atslēga,” spriež Jānis.

Okay - Palaiž garām!

Galvenais – spēlēt mūziku, kura patīk pašiem

Šodien, kad Latvijas mūzikas vide, šķiet, ir trīsreiz apgriezusies ap savu asi un pieprasa pavisam ko citu, grupas „Okay” sastāvs turpina izklaidēt savus fanus dažādos jestros pasākumos – ballītēs, korporatīvajos pasākumos, kāzās un jubilejās. „Mēs aizraujam jaunāku publiku ar šobrīd populārām dziesmām no Dona, Tumsas, Prāta Vētras repertuāra. Dziedam arī Līvu un Credo dziesmas,” izklāsta Jānis.

Grupas  tuvākie plāni ir radīt oriģināldziesmas, ar kurām uzrunāt plašu auditoriju neatkarīgi no vecuma. Un galvenais – spēlēt mūziku, kas patīk pašiem.

Kasjauns.lv/FOTO: Hameleoni personiskais arhīvs, Okay personiskais arhīvs, Valta Sarkaņa personiskais arhīvs, Ilzes Kalves personiskais arhīvs