Paviršības, neparakstīti dokumenti - tiesa vaino policiju pie tā, ka nav iespējams apcietināt jaunieti, kurš skolā uzbruka ar nazi

Šoreiz runa ir par asiņaino uzbrukumu Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā (RMMT), 6. aprīlī.

Todien pirms plkst. 17.00 RMMT sporta kompleksā pēc volejbola treniņa ģērbtuvē kāds jaunietis ar nazi sadūra citu jaunieti – skolas audzēkni.

Cietušais šobrīd atrodas slimnīcā, veselības stāvoklis ir stabils, dzīvībai briesmas vairs nedraud.

Par šo gadījumu VP ir uzsākts kriminālprocess par slepkavības mēģinājumu, kurā tiek skaidroti notikušā apstākļi un motīvi.

Taču neizpratni izraisīja ziņa, ka dūrējs, atšķirībā no sava upura, joprojām ir tiesīgs apmeklēt skolu.

VP skaidroja – tāds bijis tiesas lēmums, par spīti likumsargu lūgumam piemērot drošības līdzekli-apcietinājumu.

Ar šādu skaidrojumu mierā nav Rīgas pilsētas tiesa, kura publicējusi visnotaļ skarbu vērtējumu par policijas darbu.

Policijas darbā “pretrunas un nepilnības”, saka tiesa

Par jaunieša saduršanu Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā aizdomās turēto nebija iespējams paturēt apcietinājumā nekvalitatīvā policijas darba dēļ, jo izmeklēšanas tiesnesei iesniegtie procesuālie dokumenti ir pavirši, haotiski un pretrunīgi, teikts tiesas paziņojumā, kurš publicēts vakardien.

Turpinājumā pārpublicējam tiesas pausto nerediģētā formā:

2023. gada 8. aprīlī Rīgas pilsētas tiesā tika iesniegts un izskatīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores Olgas Stepanovas pieteikums par apcietinājuma piemērošanu nepilngadīgajam aizdomās turētajam.

Sākotnēji procesa virzītāja apcietinājuma piemērošanu balstīja uz vienīgo pamatojumu – jaunu noziegumu izdarīšanas varbūtību. Tiesnese, izvērtējot informāciju par aizdomās turētā personību, secināja, ka viņš nekad iepriekš nebija nonācis policijas redzeslokā saistībā ar jebkādu noziegumu izdarīšanu, nav bijis nevienā uzskaitē, dzīvo labvēlīgā ģimenē.

Tiesas sēdes laikā procesa virzītāja pēkšņi izvirzīja vēl divus apcietinājuma piemērošanas pamatojumus – iespējamā izvairīšanās no kriminālprocesa un patiesības noskaidrošanas traucēšana, norādot, ka aizdomās turētais neatzīst vainu. Nevienu faktu par šādu iespējamo risku varbūtību procesa virzītāja tiesai neiesniedza.
Uzklausot procesa virzītājas nostāju, tiesa secināja, ka apcietinājuma pieprasīšana bija nevis nodrošināt kriminālprocesa intereses, bet jau sākt izpildīt brīvības atņemšanas sodu.

Vērtējot krimināllietu, tiesa saskatīja vairākas nepilnības un paviršības procesa virzītājas darbā, kas bija pamats apcietinājuma piemērošanas atteikumam.

Irēna Krastiņa, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: “Nepilngadīgā aizturēšanas protokolā nebija konkrēti norādīts, kāds bijis aizturēšanas pamats, vai uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norādīja cietušais vai kāda cita persona. Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Procesa virzītājas iesniegtajos materiālos tas neatspoguļojas un iegūtās ziņas bija nepietiekamas, lai nepilngadīgo turētu aizdomās par slepkavības mēģinājumu.”

Vērtējot krimināllietas materiālos esošos procesuālos dokumentus par pamatotu aizdomu esību, tiesnese konstatēja pretrunas liecībās un nepilnības nopratināšanas protokolos. Procesuālie dokumenti satur haotiskas, pretrunīgas, reizēm nepilnīgas ziņas par faktiem. Tādēļ tiesai nebija iespējams izdarīt viennozīmīgu secinājumu par nozieguma izdarīšanas apstākļiem un gūt pilnīgu un nepārprotamu pārliecību par nepilngadīgā aizdomās turētā saistību ar izmeklējamā nozieguma izdarīšanu.

Tiesneses Krastiņas ieskatā krimināllietas materiālos ir nederīgi procesuālie dokumenti, kuri neatbilst Kriminālprocesa likuma noteiktajām prasībām.

Irēna Krastiņa, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: “Tajos ir neparakstīti protokoli, kuros nav norādīts procesuālās darbības veicēja amats un uzvārds, procesuālās darbības veikšanas laiks, nav amatpersonu parakstu. Tāpat nav zināms, kurš veica nepilngadīgo personu nopratināšanu – to darīja procesa virzītāja vai kāda cita persona un uz kāda pamata.”

Kritika arī par Jēkabpils traģiso slepkavību

Šonedēļ VP saņēma kritiku arī par slepkavību Jēkabpilī, kur meklēšanā joprojām esošais Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo sievu viņas bērnu acu priekšā.

Tiesa ir veikusi iespējamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu tiesvedībā esošo krimināllietu izskatīšanu pret Leonu Rusiņu, kurš patlaban tiek meklēts par slepkavību Jēkabpils novadā, norādījusi Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane.

Pret Rusiņu Zemgales rajona tiesas tiesvedībā jau atrodas trīs krimināllietas. Rusiņš 2022.gada 26.augustā atzīts par vainīgu ļaunprātīgā nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 25 dienām, informēja Tiesu administrācijā.

Otrajā krimināllietā, kas skatīta šogad 17.aprīlī, tiesa pieņēmusi lēmumu atvest apsūdzēto uz tiesu piespiedu kārtā, jo viņš neieradās uz lietas izskatīšanu.

Trešajā krimināllietā Zemgales rajona tiesa 8.februārī apsūdzētajam piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu, izsludināja viņu meklēšanā un apturēja kriminālprocesu krimināllietā līdz laikam, kad apsūdzētais tiks atrasts.

Tiesa apsūdzētā meklēšanu uzdeva veikt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknim.