Jautājumā par īpašumu atgūšanu sakašķējas pat pašu ebreju organizācijas
Ebreju organizāciju vidū nav vienprātības, vai īpašumu atgūšanas prasība ir juridiski pamatota un kam ir pamats pretendēt uz šiem īpašumiem.
Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, kurš piedalās Saeimas Ārlietu komisijas sēdēs, vēlas, lai ebreju īpašumu lietu atrisinātu vienā piegājienā, nevelkot garumā. Viens piegājiens nozīmētu to, ka nespriestu par pieciem īpašumiem, par kuriem jau sagatavoti likumprojekti, bet gan par 275 īpašumiem.
Taču ne visiem Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā arī pašiem ebrejiem, Krupņikova pozīcija ir pieņemama. Šajā jautājumā nav skaidrības arī Saeimas Ārlietu komisijai, jo tās rīcībā nav pat visaptveroša Latvijas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju saraksta. Komisija balstās uz to, ko iesniegusi Ebreju draudžu un kopienu padome, kuras paspārnē esot 34 organizācijas.
Ebreju īpašumu lietu sarežģī arī domstarpības, kas radušās starp Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāja, "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vadīto organizāciju un rabīnu Menahemu Barkahanu, kurš ir Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības "Šamir", Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs. Konflikts esot aizgājis pat līdz tiesai - "Šamir" vērsusies ar prasību pret Ebreju draudžu un kopienu padomi par izlikšanu no telpām Rīgā, Stabu ielā. Strīds notiek arī par to, kura ebreju organizācija ir tiesīga pārstāvēt visus Latvijas ebrejus, vēsta "Latvijas Avīze".
Advokāts Aldis Alliks, kurš vairākus gadus nodarbojies ar īpašumu denacionalizāciju un kurš ir Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības "Šamir" juridiskais padomnieks, uzskata, ka Ebreju draudžu un kopienu padomei nav juridiska pamata pretendēt uz ebreju īpašumiem, jo šī organizācija nepārstāv visus 6700 Latvijā dzīvojošos ebrejus.
Alliks laikrakstam skaidro, ka 2007.gadā ir pieņemts un 2008.gadā stājies spēkā Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums, kura 2.pantā norādīts, ka "ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā". "Neņemot to vērā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ilgstoši ir uzurpējusi ebreju reliģisko draudžu savienības lomu. Minētā padome ir reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrība. Taču šajā biedrībā Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskā draudze "Šamir" neietilpst," skaidro Alliks.
Viņam neesot saprotams, kādu iemeslu dēļ Latvijas valsts ir "legalizējusi" un tādējādi īpašu statusu piešķīrusi tikai vienai ebreju reliģiskajai organizācijai - Rīgas ebreju reliģiskajai draudzei. Savukārt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei ir piešķirts īpašs, reliģisko draudžu savienībai pielīdzinošs statuss. Advokāts uzskata, ka tas ir pretrunā ar Satversmi un Reliģisko organizāciju likumu.
Kā ziņots, Saeima 29.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pašlaik gan likumprojektu izskatīšana ir apstājusies, gaidot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinumu par ebreju uzņēmēja ziedojumiem partijām, turklāt ebreju organizāciju pārstāvji ir pauduši neapmierinātību ar restitūcijas piedāvājumu.
LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA
