Ģenerālprokurors Stukāns iesaistās strīdā ar zvērinātiem advokātiem par apsūdzību piemērošanu
Ģenerālprokurors Juris Stukāns TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, diskutējot par prokuratūras lomu, prestižu un kvalitāti Latvijas tiesību sistēmā, iesaistījās strīdā ar zvērinātiem advokātiem. Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš Stukāna teikto uzskata, par bīstamu demokrātijai.
“Advokāti droši vien ir aizmirsuši vai vienkārši nav lasījuši likumu, kur ir rakstīts, ko dara prokurors un kādi ir likuma kritēriji, kad prokurors kaut ko var darīt,” norādīja Stukāns. Latvijas kriminālprocesā nevar būt nekāda sacensība un arī to advokāti ir aizmirsuši, norādīja Stukāns: “Prokurors un izmeklēšana izmeklē lietu, kamēr tiek savākti pierādījumi. Advokāts netiek pielaists pie lietas. Viņš lietu ierauga tikai tad, kad tā tiek nosūtīta tiesai.”
Advokāta pienākums ir izvērtēt, vai process ir noticis likumīgi un vai nav izdarīti pārkāpumi. “Advokāta pienākums nav panākt vainīgas personas attaisnošanu,” norādīja Stukāns.
Uz raidījuma vadītāja Armanda Pučes jautājumu, vai tad tomēr tiesa nav tā, kas personu atzīst par vainīgu vai nevainīgu, Stukāns atbildēja: “To jūs arī esat aizmirsis vai varbūt nemaz neesat lasījis. Pagājušogad mēs esam pabeiguši ap 9000 kriminālprocesu. 5000 procesos prokurors apsūdzētos atzina par vainīgiem, piesprieda sodu un lietu nesūtīja uz tiesu. Punkts. Lēmumi stājās spēkā. Un tikai 4000 kriminālprocesu aizsūtīja uz tiesu. Tāpēc, ka 60% gadījumu prokurors prasa brīvības atņemšanu, bet viņš to nevar piespriest. Lieta tiek skatīta tiesā bez pierādījumu pārbaudes vai uz vienošanās pamata. Un paliek tikai neliels procents, kur advokātiem ir „maize”. Tad viņi tur mēģina pierādīt, par ko ir saņēmuši honorāru, lai mēģinātu pārliecināt tiesu, ka lietā iegūtie pierādījumi ir nepietiekoši notiesājošā sprieduma taisīšanai.”
Par Ģenerālprokurora Stukāna izteikumiem sašutuši bija zvērināti advokāti Jeļena Kvjatkovska un Saulvedis Vārpiņš. “Ģenerālprokura Stukāna teiktais ir bīstams demokrātijai,” par Stukāna izteikumiem norādīja Vārpiņš. Viņš norāda, ka nav iespējams atkāpties no tādiem starptautiski atzītiem principiem, ka personu par vainīgu atzīst tikai tiesa.
“Ja persona tiek atzīta par vainīgu tikai tāpēc, ka prokurors subjektīvi uzskata, ka ir pietiekoši pierādījumi, nu tad tiesa nav vajadzīga… Jo advokāts ne tikai pārbauda, vai visas darbības ir bijušas likumīgas un vai nav kādi procesuāli pārkāpumi. Aizstāvība arī vāc un uzrāda jaunus pierādījumus, un process šajā gadījumā ir ārkārtīgi nepilnīgs tāpēc, ka advokātu darbība ir pārlikta uz tiesu,” atzina Saulvedis Vārpiņš.
