“Dienas mediju” īpašnieks Kots tiesai kā ilggadējus avīzes finansētājus nosauc Šleseru, Lembergu un Šķēli

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka “Dienas mediju” valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots paskaidrojumos tiesai norādījis –  patiesībā tie neesot bijuši aizdevumi, bet gan dāvinājumi, un šādā veidā slēpti tika finansēti vairāki preses izdevumi, galvenokārt laikraksts “Diena”. 

Kots tiesai nosauca arī personas, kuru interesēs un labā “Ostas parks” naudu izdevniecībai piešķīris. Tā esot par oligarhiem dēvētā trijotne – Ainārs Šlesers (LPV), Andris Šķēle un Aivars Lembergs (LunV). 

Par Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga saikni ar preses izdevumiem “Diena” un “Dienas bizness” ir runāts un rakstīts jau vairāk nekā desmitgadi. Par to ir runāts gan bēdīgi slavenajās “Rīdzenes” sarunās, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs. Tomēr savu ietekmi šajos medijos visi trīs par oligarhiem vai dažkārt par brāļiem

Roulendiem dēvētie allaž ir nolieguši, un to līdz šim nekad nav apstiprinājuši arī oficiālie izdevniecību īpašnieki – gan fiziskas personas, gan uzņēmumu amatpersonas. Taču nu tiesvedība, kurā tagad ir iesaistītas izdevniecības “Dienas mediji” un “Dienas bizness”, plašāk paver priekškaru uz to, kā tikusi finansēta “Diena”.

Ekonomisko lietu tiesa marta beigās sāka skatīt SIA “Ostas parks” prasību pret abām izdevniecībām. “Dienas bizness” lietā iesaistīts, jo, saskaņā ar prasību, gadumijā “Dienas mediji” nodeva tam savu pamata komercdarbības virzienu un ar to saistīto mantu. “Ekonomisko lietu tiesa atklātā tiesas sēdē skata civillietu SIA “Ostas parks” prasībā solidāri piedzīt no “Izdevniecības Dienas mediji” un “Dienas biznesa” 1,5 miljonus aptuveni, mazliet vairāk, kas sastāv no aizdevuma un procentiem,” šādi tiesas sēdi uzsāka tiesnesis Kaspars Vecozols.

“Ostas parka” valdes loceklis Jānis Lācis, kurš ir labs politiķa Aivara Lemberga dēla Anrija paziņa, laikā no 2016.gada oktobra līdz 2020.gada septembrim ir parakstījis 20 aizdevuma līgumus “Dienas medijiem”. Pirmajā tiesas sēdē gan atklājās, ka vismaz sešiem 2017.gadā noslēgtajiem līgumiem 410 tūkstošu eiro vērtībā naudas atmaksas termiņš vēl nav iestājies, jo ar kādu Lāča parakstītu vienošanos tas vēlāk ticis pagarināts līdz 2024.gada oktobrim.

Lietu pēc būtības tiesa vēl nesāka skatīt, jo “Dienas biznesa” advokāte paziņoja, ka šobrīd starp pusēm notiekot sarunas par iespējamu izlīgumu. Tomēr “Dienas mediju” galvenie argumenti “de facto” ir zināmi – tie ir atspoguļoti valdes locekļa un kopš 2015.gada oficiālā īpašnieka Edgara Kota parakstītajos paskaidrojumos tiesai.

“Atbildētājs [SIA “Izdevniecība Dienas mediji”] paskaidro, ka pušu starpā noslēgtie un Prasītāja [SIA “Ostas parks”] prasības pieteikumam pievienotie līgumi, kas dēvēti par aizdevuma līgumiem, nav bijuši aizdevuma līgumi, bet gan dāvinājumi, aiz kuriem šādā veidā tika apslēpta finansējuma piešķiršana Atbildētāja izdotajiem preses izdevumiem (sevišķi laikrakstam “Diena”) ar finansējuma piešķīrēju saistīto personu (patieso īpašnieku un labuma guvēju) interesēm atbilstoša laikraksta “Diena” politiskā un ekonomiskā satura un dienaskārtības veidošanai (..),” pausts “Dienas mediju” paskaidrojumos. 

Tālāk “Dienas mediji” tiesai norāda: “Atbildētājs uzskata, ka konkrētās personas, kuru interesēs un labā Atbildētājam ir ticis piešķirts finansējums caur Prasītāja uzņēmumu, apslēpjot šos darījumus aiz aizdevuma līgumiem, kurus parakstījis Prasītāja valdes loceklis Jānis Lācis, ir Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un Andris Šķēle.”

Jāpiebilst, ka agrāk Kots par šīm personām runāt vairījās. Piemēram, 2017.gada vasarā intervijā LTV, kas bija domāta raidījuma “Tieša runa” speciālizlaidumam par “Rīdzenes” sarunām, uz jautājumu, kā Kots raksturotu savas attiecības ar Lembergu un Šleseru, Kots atbildēja: “Nu ko nozīmē raksturot? Man nav šai brīdī jātaisnojas un jāsaka, kā es varu noraksturot, tāpēc, ka es esmu ļoti attālināti no šiem cilvēkiem.” 

“Dienas mediju” jaunākajā pieejamā gada pārskatā – par 2021.gadu – minēts, ka “Ostas parks” ir uzņēmuma lielākais kreditors ar aizdotiem vairāk nekā 2,5 miljoniem eiro. “Sabiedrības lielākais kreditors ir rakstiski apliecinājis Sabiedrībai, ka nepieprasīs parādu atmaksu veidā, kas varētu apdraudēt Sabiedrības darbības turpināšanu,” teikts “Dienas mediju” gada pārskatā. 

Ja ticēt Kota paskaidrojumiem, tas nozīmē, ka vairākus simtus tūkstošu eiro izdevniecībai faktiski piešķīra par oligarhiem dēvētā trijotne. Paskaidrojumos arī pausts, ka “Ostas parka” darbība tika nodrošināta un finansēta no uzņēmuma “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO)  komercdarbībā iegūtajiem līdzekļiem.

Interviju “de facto” Kots atteica, norādot, ka tiesvedības laikā komentārus nesniegs. Savukārt “Ostas parka” valdes loceklis Lācis uz “de facto” zvaniem un īsziņām nereaģēja vispār.

Šleseru pirms pieciem ar pusi gadiem uz Saeimu bija izsaukusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rīdzenes” sarunām. Uz komisijā uzdoto jautājumu par viņa dalību sapulcē par akciju sabiedrības “Diena” finanšu stāvokli Šlesers toreiz izvairījās atbildēt, tā vietā sniedzot garu tirādi par to, ka viņš neesot aktīvajā politikā un nevēloties runāt par lietām, kuru dēļ tika atlaista 10.Saeima.

Tagad, kad Šlesers atkal ir Saeimas deputāts un runāt ar medijiem ir viņa pienākums, politiķis apgalvo, ka par šo prāvu  neko nezinot: “Lai nāk tie cilvēki, kuri tiek aicināti, bet man ar šo tiesvedību nav nekāda sakara. Paldies! (..) Nu kā, tie datumi tad, kad mēs iegādājāmies, investējām līdzekļus šajā uzņēmumā, ir zināmi, bet ar Kota kungu man nav nekāda sakara. Tā kā tur diemžēl viņam būs tiesā jāskaidrojas pašam. Visu labu!”

Savukārt Andris Šķēle parlamentārās izmeklēšanas komisijai 2017.gada nogalē stāstīja, ka ar “Dienu” bijis saistīts vien kā RTO pieaicināts konsultants, jo RTO bijušas prasījuma tiesības pret “Dienu”, kuras tā gribējusi pārvērst labos aktīvos. Tagad par Kota teikto Šķēle sarunā ar “de facto” pauž neizpratni: “Es ne par kādiem aizdevumiem nezinu! Bet, ja Kots nav patiesais īpašnieks, tad viņš ir pārkāpis likumu. (..) Jā! Nu tad jau ir tiesa! Tad viņš ir pārkāpis likumu, viņš nav deklarējies kā patiesais labuma guvējs.”

Šķēle vairākkārt uzsver, ka par tiesvedību un tajā iespējami aicināmajiem lieciniekiem neko nezinot: “Nu taču lai sauc, nu ko jūs mani mokāt? Nu es taču nezinu to neko! Es nezinu, kas ir “Ostas parki”, kas ir Lācis, ja! Kotu zinu, nu.” Aizdevis Kotam vai “Dienas medijiem” vai kā citādi tos finansējis Šķēle neesot: “Es neesmu nekādus aizdevumus devis nevienam. (..) Nu ziniet, jūs mokāt kaut ko par to, par ko man nav zināšanu, ja. Es nezinu ne par ko.”

Savukārt Aivars Lembergs savulaik parlamentārās izmeklēšanas komisijā stāstīja, ka, “tikai esot smagos murgos”, mēģinātu iegādāties laikrakstu “Diena”. Tagad, kad “de facto” viņam rakstiski palūdza komentārus par “Dienas mediju” valdes locekļa Kota tiesai pausto, Ventspils pusē mītošais politiķis vispirms paziņoja, ka nesaprot, uz ko viņam atbildēt, un lūdza “uzstādīt konkrētus jautājumus”. Saņēmis precizējošus jautājumus, piemēram, vai “Ostas parka” valdes loceklis Lācis rīkojas arī viņa interesēs, tai skaitā kā uzticības persona “Ostas parkā” un  “Rīgas tirdzniecības ostā”, Lembergs atbildes nesniedza.

“Dienas mediju” paskaidrojumos tiesai arī apgalvots, ka līdzīga shēma kā “Dienas” gadījumā  tikusi izmantota arī citu mediju finansēšanai. Proti, identiska satura darījumi no “Ostas parka” puses ir slēgti arī ar SIA “Mediju nams”, kuri arī tikuši noformēti kā aizdevumu darījumi, bet kuru patiesais mērķis bijusi  “Mediju nama” un tā izdotā laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” darbības finansēšana, turklāt “Ostas parkam” līdzīgā veidā arī apliecinot “Mediju namam”, ka piešķirtie līdzekļi netiks atprasīti. 

“Dienas mediji” lūdza tiesai izprasīt no “Ostas parka” aizdevuma līgumus “Mediju namam” un ar tiem saistītos dokumentus, norādot, ka tie varētu būt gan “Ostas parka” lietvedībā, gan pie Anrija Lemberga. Pret to tiesas sēdē gan iebilda “Ostas parka” advokāts Mārtiņš Kvēps: “Attiecībā uz “Mediju nama” līgumiem – atkal jau, tur, protams, nav uzrakstīts, kāpēc līgumi tiek izprasīti, bet tas ir ļoti viegli nojaušams. Ja pozīcija ir par to, ka ir notikusi simulatīva darījumu slēgšana, tad acīmredzot teiks – redziet, ar “Mediju namu” bija tāpat, viņi neatdeva naudu, tātad arī mēs varam neatdot, jo vienošanās ir tāda pati. Pret šādu iespējamu pozīciju mēs esam kritiski, jo civillietā ir jāpierāda fakti. Savukārt tas, ko ar “Mediju nama” līgumiem – es nezinu, tur ir atmaksāti vai nav – ja tas tā būtu, ka viņi nav atmaksāti, tas, protams, var būt pamats saprātīgam pieņēmumam, ka te var būt līdzības. Tas ir nenoliedzami. Bet – tas nav fakts! Nu, tas ir tikai tāds “varbūt, ka tā varētu būt,” ja.”

Kopš 2016.gada līdz pagājušajai vasarai “Mediju nama” valdes loceklis un īpašnieks bija Anrija Lemberga sievasbrālis Nauris Kāpostiņš. Viņš “de facto” komentārus sniegt negribēja, atsaucoties uz konfidencialitāti. Tomēr uz jautājumu, vai nerunās arī tiesā, ja tā apmierinās “Dienas mediju” lūgumu un uzaicinās viņu kā liecinieku, Kāpostiņš atbild: “Es neesmu jurists, bet, cik man zināms, tad par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu tiesā ir paredzēta kriminālatbildība, un tas man absolūti nav vajadzīgs... Jaunie apstākļi varētu mainīt manu attieksmi pret konfidencialitāti (ja tādi iestātos, kā šeit esat aprakstījis).”

Starp “Dienas mediju” pieteiktajiem lieciniekiem ir gan Anrijs Lembergs, gan kādreizējās “Rīgas tirdzniecības ostas” amatpersonas Jānis Maršāns, Jānis Svārpstons un Ralfs Kļaviņš, gan Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš un Šķēles znots Juris Pētersons. “Dienas mediji” uzskata, ka viņi visi varot sniegt būtisku informāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem, kas pierādīšot “Ostas parka” celtās prasības pilnīgu nepamatotību. Jautājumus par liecinieku aicināšanu tiesa atstāja atklātu līdz maijā paredzētajai nākamajai sēdei.

Tikmēr “Dienas” galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kurš kopš gadumijas ir arī izdevniecības “Dienas bizness” valdes loceklis un akcionārs, piektdien publicēja viedokli, kurā dod mājienus, ka patiesībā aiz tiesvedības stāvot uzņēmējas, “Mediju nama” jaunās īpašnieces Anastasijas Udalovas un viņas partnera, Latvijā par kukuļošanu apsūdzētā igauņu miljonāra Oļega Osinovska intereses.