“Tas noteikti nav normāli! Nezinu, kā sirdsapziņa nemoka tos cilvēkus, kas tā dara.”
“Tas noteikti nav normāli! Nezinu, kā sirdsapziņa nemoka tos cilvēkus, kas tā dara. Ideāli būtu, ja cilvēki [savus atkritumus] nenomestu zemē, tad nebūtu arī jāvāc. Tā ir necieņa ne tikai pret vidi, bet arī pret citiem normāliem cilvēkiem,” tā atkritumu izmešanu mežā intervijā portālam Jauns.lv vērtēja aktīvā dzīvesveida entuziasts un dabas draugs Māris Strautnieks.
Māris ir viens no tiem cilvēkiem, kurš regulāri savāc citu cilvēku izmestos atkritumus mežā un citviet dabā. Viņš uzskata, ka mūsu pašu zemē izmesto atkritumu daudzums parāda tautas pelēko pusi.
Tik daudz atkritumu ap mazu ceļa gabaliņu
Fotogrāfijās redzamo atkritumu daudzumu viņš aprīļa sākumā izvilka no kāda 20 metrus gara piebraucamā meža ceļa, lai gan katru gadu sakopj šīs apkārtnes vietas un padara tās tīras no atkritumiem. Turklāt tas nav viņa privātais īpašums, un viņš par to nesaņem naudu.
Māris neuzskata, ka galvenokārt būtu jāmudina cilvēkus vākt citu nomestos mēslus: “Iesākumā centīsimies nenomest zemē [savus atkritumus]! Aiznesīsim savus atkritumus uz miskastēm!”
Jaunieši mācās cienīt apkārtējos cilvēkus un dabu
Māris pastāstīja, ka jau skolas laikā Lielās talkas ietvaros ar klasesbiedriem pēc mācību stundām gāja salasīt atkritumus.
“Man tas likās svarīgi un interesanti! Šāda rīcība iemāca cienīt arī apkārtējos cilvēkus un iemāca savā ziņā mīlestību pret darbu. Tā ir jauniešu izglītošana ar reālu darbu. Un jaunietis, atceroties, ka pats ir gājis sakopšanas talkās, nākotnē nenometīs zemē atkritumus. Tas viss ir atkarīgs no tā, cik mēs paši esam atvērti labām idejām un rīcībai.
Iedvesmojās no kādas jaunās māmiņas
Ar laiku uzzināju par interesantu iniciatīvu #navjaugrūti. Pats uzreiz vēlējos iesaistīties un tā arī sāku ik pa laikam savākt atkritumus. Uz reālu rīcību mani pamudināja kāda konkrēta situācija.
Braucot mājās, es redzēju, ka viena māmiņa, pastaigājoties un pavadot laiku ar savu bērniņu, līdzi vilka atkritumu maisu, kur meta iekšā pa ceļam atrastos atkritumus. Es nevēlējos, ka viņai ir jādara tāds smags darbs, tāpēc, atbraucot mājās, pats sāku vākt atkritumus gar ceļmalām. Kā vēlāk uzzināju, viņai vienkārši bija nepatīkami, ka ceļmalas ir tik piemēslotas.
Ļoti daudz vietu ir piemēslotas
Bieži devos pastaigās pa mežiem un redzēju, ka ļoti daudz vietu ir piemēslotas ar atkritumiem. Tie tiek izmesti gan ceļmalās, gan mežā!
Kā jau katru gadu, arī šogad piedalos Lielajā talkā un sakopju apkārtnes teritoriju, savācot izmestos atkritumus. Katru gadu sāku tos lasīt jau laicīgi. Savas darbības saskaņoju ar pagasta pārvaldi. Pagasta pārvaldes darbinieki man iedod maisus, un es pastaigājoties dažu dienu laikā sakopju apkārtni.”
Pat divās stundās var savākt daudz atkritumu
“Dienās, kad man ir brīvāks laiks, dažas stundiņas veltu atkritumu vākšanai. Parasti līdz divām stundām, lai tas viss nav apgrūtinoši. Pa šo laiciņu esmu pats pastaigājies un izdarījis kaut ko labu.
No mazotnes esmu vēlējies darīt labus darbus. Ir padarīts kāds labs darbiņš, atkal kāda vieta ir tīrāka no atkritumiem un viss no jauna ir palicis skaisti!”
Savākto atkritumu maisu ir daudz
Māris atzina, ka savāktos atkritumu maisus parasti neskaita. “Maisus nesanāk saskaitīt. To ir daudz! Mani priecē, ka kāda konkrēta teritorija ir sakopta.
Pašlaik vēl nav noslēgusies mana ikgadējā Lielā talka, jo viss ir vēl procesā. Bet to maisiņu ir daudz. Skumjš fakts ir tas, ka šīs teritorijas tiek sakoptas katru gadu.”
Arī ikdienas pastaigā ņem līdzi maisiņu
Aktīvists savu entuziasmu saskaņo ar Līvbērzes pagasta pārvaldi. “Tur strādā praktiski un atsaucīgi cilvēki, kuri piešķir man maisus un pēc tam tos savāc un aizved. Šis viss notiek Lielās talkas ietvaros, lai ir vieglāk visu saplānot.
Bet parastā ikdienā pastaigas laikā ņemu sev līdzi maisiņu, kur savācu pa ceļam atrasto. Tur salieku tik daudz atkritumu, lai pašam nav grūti panest. Pēc tam tos sametu savā konteinerā. Maisiņā salieku to, kam mežā vai ceļmalās nav jāatrodas. Gada laikā no meža tiek iznests ļoti daudz atkritumu, kuriem tur nav jābūt.”
Nav jau grūti arī pieliekties!
Jautāts, kāpēc viņš vāc atkritumus, Māris atbildēja: “Vienkārši ir skaisti redzēt sakoptu un nepiemēslotu apkārtni. Nav jau grūti arī pieliekties!
Vispār ir izveidojies daudz interesantu situāciju, ko esmu pamanījis. Pie manis salasītajiem maisiem cilvēki ir apstājušies un pielikuši klāt savas pudeles vai kādu savu maisiņu. Tas ir daudz labāk, nekā tas tiktu izlidināts vienkārši ceļmalā!
Vēlos domāt, ka daudzi vairs nenomet, jo, garām braucot, redz, ka kāds cilvēks vāc tos atkritumus, bet daļai cilvēku tāpat ir vienalga.”
Nav normāli izmest atkritumus mežmalā
Dabas draugs ļoti negatīvi vērtē atkritumu izmešanu mežā un citviet dabā: “Tas noteikti nav normāli! Nezinu, kā sirdsapziņa nemoka tos cilvēkus, kas tā dara! Ideāli būtu, ja cilvēki nenomestu zemē, tad nebūtu arī jāvāc! Tā ir necieņa ne tikai pret vidi, bet arī pret citiem normāliem cilvēkiem.”
Viņaprāt, ir vairāki iemesli, kāpēc nevajadzētu mest atkritumus vienkārši zemē: “Pirmkārt, mežs nav īstā vieta, kur tos atkritumus izgāzt! Tas nav cilvēcīgi. Pilnu taru nav problēmas panest, bet, kad tā ir tukša un palikusi reāli vieglāka, tā tiek nomesta zemē.”
Ja katrs iznestu no meža tikai nedaudz atkritumu
Pēc Māra domām, būtu vērtīgi, ja mēs katrs savāktu kaut daļu no mežā redzamajiem atkritumiem.
“Tas būtu ideāli! Atkritumiem mežā nav jābūt. Ja katrs sēņotājs, ogotājs, makšķernieks, mežstrādnieks, dabā gājējs no dabas iznestu kaut vai nedaudz atkritumu, tas būtu milzīgs ieguldījums Latvijas skaistuma veidošanā. Es zinu cilvēkus, kas reāli tā dara. Par šādiem cilvēkiem ir prieks!”
Pudeles, pārtikas iepakojumi un būvgruži
Viņš novērojis, ka lielākoties zemē ir nomestas alkohola pudeles, skārdenes, dzērienu pudeles, pārtikas iepakojumi, auto riepas un būvgruži no māju, dzīvokļu remontiem un tamlīdzīgiem darbiem.
