Vēstules no Āfrikas: Kenijas ierēdņi strādā par velti, tāpēc streikos
Raksta autors kopš oktobra sākuma dzīvo Tanzānijā, Austrumāfrikā, vairs ne kā tūrists. Jau vairākus mēnešus viņam ir iespēja vērot Āfriku “no iekšienes” un mēģināt paskatīties uz dzīvi šeit un pārējo pasauli ar afrikāņu acīm.
Kenijas civildienestā nodarbinātie gatavojas streikot, lai piespiestu valdību izmaksāt algu parādu. Tūkstošiem darbinieku devās Lieldienu brīvdienās, nesaņēmuši marta algu, un daudzi ir bez atalgojuma jau trīs mēnešus.
Divas arodbiedrības paziņojušas Centrālajai arodbiedrību organizācijai par savu biedru nodomu boikotēt darbu. Valsts kase ceturto mēnesi pēc kārtas kopš decembra nav piešķīrusi naudu apgabaliem, parāds sasniedz 122,1 miljardu Kenijas šiliņu (vairāk nekā 830 miljoni eiro), un gubernatori vaino valdību. Šis ir ilgākais laiks, kad valdība nav spējusi izmaksāt algas.
Cieš ne tikai ierēdņi, Kenijas Ārstu un zobārstu savienības (KMPDU) biedri Nandi apgabalā ir boikotējuši darbu, pieprasot trīs mēnešu algu parādu.
Vidēji Valsts kase prasa apmēram 50 miljardus šiliņu (vairāk nekā 352 miljoni eiro) mēnesī ierēdņu algām un vēl astoņus miljardus (54,7 miljoni eiro) pensiju izmaksai.
Valdība pieejamos līdzekļus novirzījusi valsts parāda dzēšanai uz tūkstošiem darbinieku rēķina, kas strādā ministrijās, citās valsts iestādēs, vēlēšanu komisijā un sabiedriskajā raidorganizācijā. Valsts kase iztērējusi vairāk nekā miljardu eiro tikai martā parāda dzēšanai.
Tāpat kā Latvijā arī Kenijā politiskās partijas saņem valsts finansējumu, bet 2022./23. finanšu gadā izmaksas apturētas – četru miljonu eiro apmērā. Valdība vaino priekšgājējus, kas esot aizņēmušies uz visām pusēm, un tagad pienācis atmaksas termiņš.
Kenija ir salīdzinoši attīstīta Austrumāfrikas valsts, taču ir ievērojami pieaugusi dzīves dārdzība un pēdējos mēnešos bijuši daudzi ielu protesti, tostarp ar upuriem.
