Uz Valmieras teātra skatuves atdzīvojas Paolo un Frančeskas mīlasstāsts

1275. gadā Džovanni Malatesta apprecējās ar Frančesku, Gvido de Polentas meitu. Pēc vienpadsmit gadiem Džovanni atklāja melus, kurus visu šo laiku no viņa slēpa Frančeska un viņa jaunākais brālis Paolo. Tam neizbēgami sekoja noziegums.

“Šī pasaule ir komēdija tiem, kas domā, un traģēdija tiem, kas jūt,” 1776. gadā Horācijs Volpors rakstīja vēstulē grāfienei Annai Aperei Ossori. Mūsu dzīves gaitā mēs esam kā vieni, tā otri, bieži vienlaicīgi pat abi, jo mūsu dzīve – tā ir komēdijas un traģēdijas grotesks sajukums, tā ir gan fantastiski pievilcīga, gan neticami briesmīga. Lai atrastu mīlestību, mēs virzāmies cauri mūsu dienām vienmēr pa maliņu pāri bezdibenim.

Indra Roga: “Izrādē ir šis nemirstīgais mīlasstāsts, jo vienīgā nemirstīgā lieta uz pasaules ir mīlestība. Vēlējos runāt par mākslas un dzīves gaisīgo dabu, tāpēc arī aktieri, izrādes varoņi atrodas starp mākslu un realitāti, starp nāvi un dzīvi, jo tās robežas reizēm ir ļoti aptuvenas un arī sāpīgas. Varbūt  tāpēc izrādes galvenie varoņi tik kāri kampj dzīvi.”

Dons Nigro (Don Nigro, 1949) ir joprojām rakstošs un aktuāls amerikāņu dramaturgs, uzrakstījis daudzas izcilas lugas un kino scenārijus, piedzīvojot lielus panākumus gan uz Amerikas, gan Eiropas teātru skatuvēm. Viņš jau ir atzīts par amerikāņu literatūras klasiķi. Viņa darbus no citiem atšķir asa sociālā aktualitāte, filozofisks dziļums, viņa asprātīgais humors un ironija. 

Izrādes radošajā ansamblī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, mūziku radījis Sandis Runge, kopā ar režisori muzikāli noformējis Emīls Zilberts, video montāža – Marta Marija Gruzdova.

Lomās Ieva Estere Barkāne, Artis Jančevskis, Meinards Liepiņš, Klinta Reinholde, Sandis Runge, Krišjānis Strods.