Kažoka: iestādes zem valsts noslēpuma birkas varēs palikt visu, tādējādi neļaujot piekļūt informācijai

Viņa uzsver, ka pretēji politiķu un specdienestu paustajam likuma grozījumi nav mehāniska regulējuma pārcelšana, lai atrisinātu senu klasifikācijas problēmu.

Kā uzsver Kažoka, ar iecerētajiem grozījumiem tiks pamatīgi paplašināta informācijas dienesta vajadzībām izpratne - no drošības jomas uz jebkāda veida informāciju, kuras izpaušana var "apgrūtināt iestādes darbu", kas praksē nozīmēs, ka "iestādes zem valsts noslēpuma birkas varēs palikt visu".

"Piekļuve šādai info kļūst neiespējama gan žurnālistiem, gan NVO. Kas, piemēram, tagad būs ar Latvijas izstrādātajām nacionālajām pozīcijām ES jautājumos, ar kurām iepriekš pēc pieprasījuma bija iespēja iepazīties gan NVO, gan žurnālistiem? Nereti iestādes sūtīja un joprojām sūta to melnrakstus komentēšanai, jo tām ir vajadzīgs padoms no attiecīgo jomu lietpratējiem un sektora NVO, industrijām. Kas tad turpmāk šīs nacionālās pozīcijas regulēs - Valsts noslēpuma likums, jo tā ir informācija dienesta vajadzībām, bet tad vairs neviens ārpus pārvaldes nevarēs ar tām iepazīties, vai Informācijas atklātības likums, jo tā ir informācija iestādes iekšējai lietošanai? Vai arī vienās ministrijā viens likums, otrās - cits?" uz neskaidrībām norāda eksperte.

Kažoka atzīmē, ka šādas informācijas slepenības statusa pārskatīšanas termiņu iecerēts pagarināt no gada līdz trim. "Saprotu, ka reizi gadā ir administratīvs čakars, bet šeit tomēr prasās padomāt par to, kas ir labākais balanss ne tikai no čakara mazināšanas, bet arī informācijas atklātības skatpunkta," mudina eksperte.

"Vēl lielāks jautājums ir par procesu. Likumprojektu autori, kā paši anotācijā atzīst, nav vērtējuši alternatīvas problēmas risināšanas iespējas. Lai gan tādas ir - Tieslietu ministrija vēl pirms dažiem gadiem tādu piedāvāja, atstājot "dienesta vajadzībām" statusu Informācijas atklātības likumā. Normāls process ļautu gan atbildēt uz neskaidrībām, gan arī izvērtēt to, vai vispār piedāvāts ir piemērotākais risinājums," turpina Kažoka, "informācijas dienesta vajadzībām piemērošana ir sena problēma. Kādēļ tik ekstrēma steiga tieši šobrīd, ne pirms pusgada vai pieciem gadiem? Jābūt patiesi akūtai vajadzībai, lai Saeima kādu jautājumu lemtu visos lasījumos vienas dienas laikā, bez diskusijām, nedodot laiku ne priekšlikumu iesniegšanai, ne normālai šīs idejas izvērtēšanai. Kas ir tā neatliekamā vajadzība, kas attaisnotu tik sasteigtu un nepārdomātu procesu?"

Kā ziņots, Saeimas šodienas darba kārtībā aicināts iekļaut likumu grozījumus, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, un par kuru pieņemšanas steigu trauksmi cēluši žurnālisti.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī Tieslietu ministriju.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likumā un Krimināllikumā. Komisija aicina parlamentu grozījumiem noteikt steidzamību, kas paredzētu to ātrāku izskatīšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektus lūdza nodot Nacionālās drošības komisija (NDK), savukārt iniciatīvas autori ir specdienesti - Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Valsts drošības dienests (VDD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD).

Likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā. Tagad rosināts šo sadalījumu papildināt ar informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījumi paredz, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Attiecībā uz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņiem tiek piedāvāts, ka informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trīs gadiem.

Savukārt no Informācijas atklātības likuma pantu, kas definē informāciju dienesta vajadzībām, rosināts turpmāk izslēgts. Šis likums patlaban nosaka, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu, informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

Specdienesti argumentējuši, ka pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai. Pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija esot par šauru un liedzot iestādēm pilnvērtīgi izmantot informācijas klasificēšanas piedāvātās iespējas, jo var būt gadījumi, kad informācija ir aizsargājama, lai arī tā nav cieši saistīta ar valsts drošību.

Pašlaik Informācijas atklātības likumā sniegtais skaidrojums par to, kāda informācija ir uzskatāma par informāciju dienesta vajadzībām, būtībā nesniedz pietiekamu izpratni par šī jēdziena saturu, apgalvo specdienesti.