Ikšķilē top inovācijas, kas varētu mainīt pastnieku ikdienu visā pasaulē
Ikšķiles uzņēmums BRUNTOR sācis ražot elektriskos bezceļa skeitbordus sportam un kravas skrejriteņus pasta pārvadājumiem. Process vēl ir sākumposmā, un pats uzņēmums jauns, bet, kā uzsver tā dibinātājs un ideju autors Raimonds Jurģelis, mērķi ir tālejoši un idejas jau ir tālam laikam uz priekšu. Jāprot tikai attīstīt.
“Es vienpadsmit gadus nodzīvoju tuvu Alpu kalniem Vācijā, kur man bija savs uzņēmums, bet pilnīgi nesaistīts ar skrejriteņiem un šo ideju. Tā radās vēlāk, kad bijām pārvākušies atpakaļ uz Latviju. Darba dēļ biju izdedzis, vajadzēja dzīvē meklēt ko jaunu, un sapratu, ka vajag uztaisīt ko tādu, kas man sagādā prieku,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Raimonds.
Uzvara ideju konkursā
Vēl plosījās kovids, kura laikā tapa dažādas idejas un plāni, Raimonds sāka studēt Biznesa vadības koledžā, un radās doma par savu lietu. “Jau 2021. gadā uzvarējām Ideju kausā ar bezceļu skeitborda ideju un ieguvām balvu – 10 000 eiro. Tas bija pats sākums. Ar nelielu investīciju mūs atbalstīja arī “Buildit” akselerators,” turpina Raimonds.
Atgriezies no ārzemēm, viņš sācis arī audzēt kontaktus, jo komandu nav iespējams izveidot no pilnīgi svešiem cilvēkiem, vajadzīga ticība un uzticība. “Komandā esam četri, bet intensīvākos un kritiskākos mirkļos lūdzam vēl palīdzīgas darba rokas. Vēl šajā virzienā daudz ir jāattīstās, ļoti daudz ideju sniedz mūsu klienti – ko un kā vēlētos,” teic uzņēmējs.
Sāka ar kaķu kasti
Izveidojusies laba sadarbība un atbalsts no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un biedrības VEFRESH. Biedrības rīkotā hakatona laikā 48 stundu laikā tapa skūtera vienkāršs prototips, kas bijis ļoti vienkāršs – kaķu transportēšanas kaste ar velosipēda stūri uz jau izveidotā skeitborda bāzes. Tagad ir jau kāds ceturtais produkts, ar īpašu, šim mobilitātes rīkam izstrādātu platformu un ritošo daļu – skrejritenis, kas var pārvest kravu.
Transporta līdzeklis sastāv no platformas uz četriem riteņiem, un augšējo daļu var mainīt pēc klienta vēlmēm. Maksimālais ātrums ir 25 kilometri stundā, Raimonds vērtē, ka 20 kilometru būtu pilnīgi pietiekami. Ir gan bremžu apgaismojums, gan avārijas signāls, tuvās un tālās gaismas, pagriezienu signāli, ar vienu uzlādi pa labu ceļa segumu iespējams nobraukt pat 100 kilometru.
Piedāvājums pastniekiem
“Pašam pirmajam prototipam bijām iztērējuši apmēram 15 līdz 30 eiro, pārējie materiāli bija pieejami jau darbnīcā. Ideja ir nedaudz aizgūta no pilsētvidē redzētā – cilvēki vēlas izmantot mikromobilitātes priekšrocības, arī vedot iepirkumus, darbarīkus un citas lietas. Mēs gribējām, lai var droši pārvietoties ar skrejriteni, pārvadājot nelielu kravu, tomēr sabiedrība īsti nepieņēma ideju. Tādēļ, meklējot potenciālos lietotājus, pievērsāmies industriālajiem lietotājiem, un viens no ceļiem noveda pie sadarbības ar Latvijas pastu. Pārrunājām viņu vajadzības un vēlmes, kas rezultējies ar vienu piegādātu kravas skrejriteni,” stāsta uzņēmējs.
Rīgā ļoti daudzi pastnieki iet kājām, nesot smagas somas, tas pats arī citur Eiropā. Visiem ir līdzīgi mērķi – padarīt pastnieka darbu efektīvāku, izmantojot elektriskos velosipēdus, kravas velosipēdus, kvadriciklveidīgos mopēdus u.c. Te arī BRUNTOR saskata savu iespēju, jau notiek sarunas ar pasta uzņēmumiem Čehijā un Francijā.
Frančus šis braucamrīks interesējot, bet tur regulējums nosaka, ka uz elektriskā skrejriteņa nedrīkst vest kravu. Francijā tas būtu jāreģistrē kā mopēds, kas nozīmē, ka vajadzīgas braukšanas tiesības, tādējādi zaudējot gribētās priekšrocības pilsētvidē.
“Mēs ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem bijām Parīzē uz starpvalstu sadarbības biznesa forumu un ar Francijas Vides ministrijas darbiniekiem un viņu ārlietu ministru aizsākām sarunas par likuma nepilnībām, lai mikromobilitāte attīstītos arī Francijā. Frančiem vajadzētu padomāt un rīkoties, papildinot likumu par skrejriteņu lietošanas nosacījumiem, lai kravu būtu atļauts pārvadāt ar speciāli šim nolūkam radītiem skrejriteņiem. Līgums ar Franciju vēl gan nav noslēgts, ir tikai sarunas. Tā tas notiek ar milzīgiem uzņēmumiem, kur ir saruna sarunas galā,” procesa gaitu raksturo Raimonds.
Var braukt pa sliktiem ceļiem
“”Latvijas pasts” vienu skrejriteni ir iegādājies testēšanai Rīgas ielās, un mēs turpinām darboties “City to Sea” akseleratorā, kura ietvaros vēlamies uzlabot prototipu, lai transporta līdzeklis būtu ērtāks lietošanai. Šobrīd tas ir slēdzams ar pulti, līdzīga kā mašīnai, un var braukt arī pa sliktiem ceļa segumiem. BRUNTOR kravas skrejritenis šobrīd ir tikai ar aizmugures piedziņu, bet notiek arī pilnpiedziņas veidošana. Ja pēkšņi kas negaidīti notiek, tad, pateicoties gan visu četru riteņu hidrauliskajām bremzēm, gan E-ABS bremzēm, apstāties var ļoti ātri,” skaidro Raimonds. Ir prasība, lai arī vecāka gadagājuma cilvēki uz šā skūtera justos stabili.
Gaida atsauksmes
“Citi pasti gaida uz “Latvijas pasta” testa rezultātiem. Un tad viņi arī vēlētos izmēģināt, bet viss process šobrīd ir uz nelielas pauzes. Doma ir arī par sadarbību ar citām valstīm, taču Eiropa ir diezgan sadrumstalota savās prasībās. Piemēram, Norvēģijā noteikts, ka skrejritenis drīkst būt 1,20 metru garš, kas manā skatījumā šķiet visai absurdi. Daudzviet parādās milzu kravas velosipēdi, kas garuma ziņā konkurē ar mikroautobusiem, bet vienalga tas tiek dēvēts par velosipēdu. Tas skaitās droši, bet mūsu skūteris, kurš ir 1,40 metru garš, jau nedroši,” saka Raimonds.
Turklāt drošība uzņēmējiem ļoti rūp, viņi ir sazinājušies ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, lai saņemtu vērtējumu par skrejriteņa atbilstību Latvijas likumiem. Uz to saņemta atbilde, ka BRUNTOR ražojums klasificējams kā elektroskrejritenis. Arī “Latvijas pastam” tas bijis svarīgi, lai ar šo rīku drīkstētu braukt pa ietvi vai velojoslu, turklāt nav vajadzīgas tiesības.
“Ar šo transporta līdzekli pagājušajā gadā bijām Barselonā un braukājām pa pilsētu, kur ir intensīva satiksme ar mopēdiem. Tā bija interesanta pieredze,” atklāj enerģiskais puisis.
Dzirdētas arī visai interesantas potenciālo klientu vēlmes, piemēram, vai vasarā to varētu pārtaisīt par ledusskapi – kā mobilo veikaliņu. Tāda iespēja esot.
Izstāde Parīzē
Tālākā ražošana atkarīga no vienību skaita. Ikšķilē ražošanas telpas ir 200 kvadrātmetru plašas, pietiekami lielas, lai gadā varētu saražot 400 transportlīdzekļu.
“Ja klientiem pēc diviem mēnešiem vajadzēs uzreiz 100 vienību, tad noteikti mums nepieciešamas citas telpas, te ir par maz vietas, kur apgrozīties. Kad visas detaļas ir uz vietas, skūteri mehāniski var salikt trīs līdz četru stundu laikā. Elektronikas lietas aizņem nedaudz vairāk laika – rēķinam, ka tās varētu būt divas dienas,” ražošanas procesu izklāsta Raimonds. Cena šobrīd sākas no 6000 eiro.
Martā prototipi bija apskatāmi “AUTONOMY MOBILITY WORLD EXPO” Parīzē, specializētā mobilitātes risinājumu izstādē. Te iespējams satikt jaunus sadarbības partnerus, kuriem testa laukumā dota arī iespēja izmēģināt Ikšķilē radīto skūteri. Aprīlī gaidāma izstāde “Outdoor Rīga” Ķīpsalā, kurā būs apskatāms arī bezceļu elektriskais skeitbords. Kā atzīst Raimonds, darba ir ļoti daudz.
