Rīgas apgabaltiesā izskata Magoņa un Osinovska “pusmiljona” lietu
Marta beigās Rīgas apgabaltiesa visai klusi un nemanāmi uzsāka skatīt vienu no pēdējo gadu skandalozākajiem kriminālprocesiem – tā dēvēto “Magoņa” lietu, kurā korupcijā apsūdzēti bijušais “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Kaut arī prokuratūra pirmās instances tiesā lūdza abiem piemērot četru gadu cietumsodu, Vidzemes rajona tiesa apsūdzētos pilnībā attaisnoja.
Minētā lieta guvusi plašu rezonansi, jo savulaik tā tikusi izmantota arī priekšvēlēšanu cīņā, savukārt bijušais Saeimas deputāts un KNAB darbinieks Juris Jurašs saistībā ar neizpaužamu ziņu nopludināšanu izpelnījās kriminālprocesu.
Arī pašreiz tajā vērojamas zināmas dīvainības, jo prokuratūra uz procesa izskatīšanu apelācijas instancē ir ieradusies ar mainītu apsūdzību, kas aizstāvības ieskatā pasliktina apsūdzēto stāvokli un pārkāpj viņu tiesības.
Pusmiljons uz šosejas
Uģi Magoni, tolaik vēl LDz valdes priekšsēdētāju, KNAB darbinieki aizturēja 2015. gada 6. augustā netālu no Ainažiem brīdī, kad viņa automašīna apstājās pie luksofora. Automašīnas bagāžniekā tika liela naudas summa – kā izriet, no iesaistīto pušu sniegtās informācijas, tur bija jābūt pusmiljonam eiro, taču 500 eiro ir kaut kur noklīduši.
Tolaik mediji ziņoja, ka Magonis no Osinovska ir saņēmis kukuli par to, ka uzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss” par aptuveni 8 miljoniem iegādājās no Igauņu uzņēmējam piederošā uzņēmuma “Skinest” četras vecas dīzeļlokomotīves, kurām it kā esot sadārdzināta cena.
Uzreiz pēc Magoņa aizturēšanas, Osinovskis nenoliedza, ka naudu viņam ir iedevis, taču būtiski atšķīrās versija par to, kā un kāpēc tad šī nauda ir dota. Osinovskim piederošā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vēsturiski bija remontējusi Krievijas dzelzceļam piederošo ritošo sastāvu, taču pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Latvijas reakcijas dēļ, Krievija ieviesa sankcijas, un process apstājās.
Tobrīd remontā atradušās 30 lokomotīves un līguma summa bija ap 40 miljoniem eiro. Visi oficiālie ceļi bija izmantoti, taču bez sekmēm tādēļ tika nolemts izmantot Magoņa, kā privātpersonas, privātos kontaktus ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Jakuņinu.
Kā Osinovkis savulaik paudis intervijā ziņu aģentūrai “Leta”, tad viss konkrētās naudas summas sagatavošanas process uzņēmumā ir bijis legāls un attiecīgi dokumentēts, savukārt naudas nodošanas brīdī klāt ir bijuši vairāki liecinieki, kā arī darbinieki no Igaunijas drošības policijas, kuri naudas nodošanas procesu ir filmējuši.
Savukārt Magonis sekmīga rezultāta gadījumā būtu saņēmis 2% no līguma kopējās summas – no 40 miljoniem tie būtu 800 tūkstoši eiro. Iedotā naudas summa bijusi kā avanss, kas nesekmīga rezultāta gadījumā būtu jāatdod. Tomēr gala rezultātā arī šī epizode tika iekļauta kriminālprocesā, kā korupcijas pamatojums. Viņaprāt, kukuļus neviens tādā veidā nedod, jo viss ir izdarīts atklāti un neslēpjoties.
Pirmās instances spriedums – attaisnojošs
2021. gada sākumā Vidzemes rajona tiesa abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja. Tiesnesis Kārlis Jansons uzskatīja, ka Magoņa kompetencē nav bijusi lokomotīvju iepirkšana un viņš nekādus lēmumus saistībā ar to nav pieņēmis – darījumu patstāvīgi ir veicis LDz meitas uzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”.
Savukārt otrajā epizodē tiesa ir konstatējusi, ka Magonis ar Krievijas dzelzceļa vadību ir ticies nevis kā valsts amatpersona, bet gan privātā kārtā, izmantojot savas labās attiecības. Kā amatpersonai viņa pienākumos neietilpa rūpēšanās par Osinovska biznesa interesēm un tā ir uzskatāma par privātpersonas iesaistīšanos citas privātpersonas interešu lobēšanā.
Skandāls tiesu vidē
Pēc šī sprieduma izraisījās arī visai skaļa viedokļu apmaiņa starp tā laika tieslietu ministru Jāni Bordānu un tiesu varu. Bordāns atklāti pauda savu sašutumu par attaisnojošo spriedumu un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti, sakot: “Situācijā, kad ir lieta, kura atstāj lielas sekas uz sabiedrības uzticamību tiesas sistēmai, šī lieta tiesneša apzinātas rīcības rezultātā nonāk pie tiesneša, par kuru ir zināmi fakti un paši tiesneši bija konstatējuši, ka Jansons nav nedz ar augstāko reputāciju, nedz ar labāko profesionālo novērtējumu tiesu sistēmā.”
Jāatzīmē, gan ka Jansonam pirms tam ir bijis viens negatīvs viņa darbības vērtējums, taču atbrīvošanai no amata ir nepieciešami divi šādi vērtējumi.
Šos izteikumus, kā brutālu politisku spiedienu nosodīja visas lielākās juristu organizācijas – sākot no Tieslietu padomes un beidzot ar Advokātu kolēģiju. Jāatzīmē, ka starptautiskie normatīvie akti, tostarp 2016. gadā pieņemtā direktīva par nevainīguma prezumpciju, aizliedz amatpersonām publiski izteikties par kādas personas vainu pirms tiesas sprieduma galīgās stāšanās spēkā. Šādu amatpersonu rīcību lietas dalībnieki itin sekmīgi var izmantot sūdzībās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Savukārt politiskajā kampaņā īsi pirms Saeimas vēlēšanām šo lietu mēģināja izmantot Bordāna partijas biedrs Juris Jurašs, kurš publiski paziņoja, ka viņam ir piedāvāts 1 miljonu eiro liels kukulis, lai apsūdzība korupcijā pārtaptu par ietekmes tirgošanu, par ko paredzēts mazāks sods. To viņš esot darījis tādēļ, ka ne KNAB vadība, ne Ģenerālprokuratūra neesot pēc šīs informācijas saņemšanas atbilstoši rīkojusies.
Ģenerālprokuratūra tomēr uzskatīja citādi, un pret Jurašu tika ierosināts kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu. Arī šī lieta ir nonākusi tiesā – kaut arī vairākās instancēs Jurašs ir attaisnots, tomēr pēc Augstākās tiesas protesta to šī gada 8. jūnijā atkārtoti būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.
Prokuratūra apelācijā maina apsūdzību
Pēc pirmās instances attaisnojošā sprieduma noticis visai rets gadījums – Ģenerālprokuratūra ir atkāpusies no sākotnējās apsūdzības un no tās ir pazudusi epizode par plānoto naudas nodošanu Krievijas dzelzceļa amatpersonām. Tagad apsūdzība uzturēs tikai apgalvojumu, ka nauda maksāta saistībā ar četru veco lokomotīvju pirkšanu un katram no apsūdzētajiem tiks inkriminēts tikai viens noziegums – Magonim kukuļņemšana, bet Osinovskim – naudas došana.
Aizstāvība uzskata, ka šāds pavērsiens faktiski maina tiesas procesa virzībā, jo tagad advokātiem būs jāpierāda, ka šī Osinovska interešu lobēšana Krievijas dzelzceļā ir bijusi, turklāt to varēs darīt vairs tikai vienā tiesu instancē, nevis divās.
Osinovska aizstāve Jeļena Kvjatkovska uzskata: “Grozot apsūdzību, jāvadās no Kriminālprocesa likuma mērķa, pamatprincipiem, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
Attiecīgajā gadījumā, vērojot “Magoņa lietu”, kā populāru seriālu, pirmā sezona noslēdzās ar attaisnojušu, uz pierādījumiem balstītu spriedumu apsūdzētajiem. Savukārt otrās sezonas sākumā prokurors ir veicis dramatisku pavērsienu taisnības cīnītāja garā – “Ja neizdevās notiesāt par vienu, tad tiesāsim par citu”.
Lai arī jebkuram vērotājam no malas tas ir izklaidējoši, ievērojot apsūdzēto aizstāvības pozīciju pirmās instances tiesā, prokurora lēmums pēc būtības pasliktina apsūdzēto stāvokli apelācijas instances tiesā un pārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību. “
Kā Jauns.lv savulaik informēja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas virsprokurors Māris Leja, tad epizode par plānoto naudas nodošanu Krievijas dzelzceļa amatpersonām esot izslēgta, jo apsūdzībai pietrūka tiešu pierādījumu. Lieta tagad būšot daudz skaidrāka un saprotamāka, kā arī radīšot prokuratūrai papildu iespējas atspēkot aizstāvības argumentus.
Te gan jāpiezīmē, ka kopumā šajā lietā apsūdzība ir mainīta jau pavisam četras reizes un tas tomēr norāda uz zināmu prokuratūras nervozitāti. Nākamā šīs lietas izskatīšanas tiesas sēde ir nozīmēta uz 12. aprīli.
Jāatzīmē arī, ka šobrīd Magoņa vārds figurē vēl vienā kriminālprocesā. 24. aprīlī Kurzemes rajona tiesā Liepājā uzsāks lietas izskatīšanu, kurā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētas četras LDz bijušās amatpersonas.
Prokuratūra uzskata, ka LDz savulaik ļaunprātīgi ir izveidota jauna izpildinstitūcija – Prezidentu padome, kas ļāvusi četriem apsūdzētajiem saņemt papildus ienākumus un sešu gadu laikā valstij ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.
