Iemaina ģimeni un Latviju pret Putina Krieviju

Viņš pēdējos gados arvien biežāk sāka runāt, cik labi dzīvot Krievijā, un saukt latviešus par fašistiem, līdz pērn savāca mantas un aizbrauca uz Krieviju, pametot ģimeni.

Dzīvesvieta kravas mašīnā

“Domāju, ka viņam tika izskalotas smadzenes, burtiski skalotas smadzenes, jo no kurienes var rasties tādas domas, ka nacisti šeit visus krievus nogalinās,” intervijā “Current Time” saka Natālija, kura strādā par zobārsti. “Domāju, viņš bija nobijies. Viņš visu laiku skatījās “REN-TV” kā tāds zombijs... Viens un tas pats – Krievija, Krievija, Krievija. Kāda balss tur viņam teica, ka viņam steidzami jādodas uz Krieviju.”

Pēc Natālijas teiktā, viņas vīrs pat gatavojās doties karot pret Ukrainu. Sieviete ir pārliecināta, ka viņš nav vienīgais, kura apziņu šādi apstrādājusi Kremļa propaganda.

“Sākumā viņš nerunāja par vēlmi aizbraukt. Viņš sāka runāt par to, cik Krievija ir skaista, cik tā ir brīnišķīga un cik tur viss ir labi. Un ka Krievija izglābs visus. Gan viņu, gan mūs,” atceras sieviete, kas palikusi Latvijā viena ar četriem bērniem.

“Current Time” izdevās sazināties ar Alekseju. Viņš apstiprina, ka uz Krieviju pārcēlies tautiešu pārvietošanas programmas ietvaros, strādā par kravas auto šoferi un vienlaikus dzīvo tajā. Uz citiem, personiskākiem jautājumiem vīrietis atteicās atbildēt.

No Daugavpils uz Voroņežu

Latvijas valsts iestādēm nav zināms, cik daudz iedzīvotāju pēc pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, pārcēlušies uz agresorvalsti un tās sabiedroto Baltkrieviju. Tomēr ir zināms, ka šādu izceļošanas gadījumu skaits ir pieaudzis. Kā iespējamie iemesli minēti vēlme dzīvot krieviskā vidē un nespēja integrēties Latvijas sabiedrībā.

2022. gada 14. februārī, desmit dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, portāls Lsm.lv publicēja “Latvijas radio 4” interviju ar bijušo daugavpilieti Jeļenu Kuranovu, portāla Gorod.lv izveidotāju. Viņa ar ģimeni jau kopš 2015. gada dzīvo Voroņežā. Tieši šo pilsētu piemin anekdotē par Kremļa vadoņiem, kad viņi spriež, kur raidīt kodolraķeti – uz Londonu, Parīzi vai Ņujorku nevar, tur visur mūsējie, lai tad būtu Voroņeža, tur sievas neiepērkas un bērni nestudē.

Gāna Latviju

Kuranova stāsta, ka Voroņeža ir “komfortabls ciems” un vienīgais, kā viņai Krievijā pietrūkst, ir Latgales ezeri. Viņa izveidojusi “Facebook” grupu “’Европейские соотечественники в России” (Eiropas tautieši Krievijā), kurā sniedz padomus, kā Eiropā dzīvojošiem krieviem pārcelties uz Krieviju.

Kuranova sarakstē ar portālu “Delfi” Latviju sauc par fašistu valsti, “kas drīz izmirs”. “Tikai pagājušajā gadā bija 70 tūkstoši iesniegumu pārcelties no Latvijas uz Krieviju. Tas ir tā, kā pazustu viena Daugavpils. Uz vienu pašu Voroņežu pērn pārcēlās 700 Latvijas iedzīvotāju. Starp viņiem ir arī latvieši,” apgalvo Kuranova, nekādus avotus neminot.

Pārcēlušies pie Lukašenko

Padomju laika televīzijā rādīja pāris amerikāņu bezdarbniekus, kas bija saņēmuši patvērumu proletariāta paradīzē. Viņi klāstīja, cik slikta bijusi dzīve pie kapitālistiem un cik lieliski klājas jaunajā mītnes zemē. Līdzīgi vēstījumi skan arī mūsdienās.

Janvārī Baltkrievijas TV 1. kanāls rādīja sižetu par ģimeni no Latvijas – Kārli Ozoliņu, viņa sievu Jekaterinu un divām meitām, kuri pārcēlušies uz nelielu pilsētiņu Vjerhņadzvinsku. Viņi pagājušā gada vidū esot teju spiesti bēgt no Latvijas, jo Eiropa pārvilkusi krustu ģimenes vērtībām, tiek slēgtas skolas, iznīcināta krievu valoda, celtas cenas.

“Pilnīgs bezpridels tur valda. Meita Linda ļoti gribēja skolā mācīties krieviski. Algas netiek celtas, bet nodokļi gan, elektrība tiek celta, gāze tiek celta,” stāsta latvietis Kārlis. “Jūtos te kā mājās. Te ir mierīgi. Tiešām neviena slikta vārda nevaru pateikt. Latvijā ir daudz vienaldzības,” klāstīja Jekaterina.

Dzīvoklī ielaužas miliči ar automātiem

Iespējams, viņus patiešām apmierina dzīve diktatūras apstākļos. Tikmēr Latvijā patvērumu raduši daudzi gan Krievijas, gan Baltkrievijas pilsoņi. Viņu vidū ir ģimene, kura bija spiesta glābties par savu attieksmi pret karu Ukrainā. Viņu mājās agrā rītā pērn septembra beigās ielauzās miliči pilnā ekipējumā – bruņuvestēs, ķiverēs, ar automātiem.

“Viņi bļāva: “Gulties, ar seju pret zemi.” Es kļuvu kā paralizēta, vispār nesapratu, kas notiek,” Latvijas Radio stāsta sieviete. Viņas telefonā atrada, ka dalījusies ar vienu ziņu par karu Ukrainā – ģimenes iekšējā čatā, kurā ir tikai viņa, vīrs un pieaugušie bērni. Administratīvajai lietai pietika arī ar to, turklāt no Baltkrievijā par ekstrēmistisku pasludināta ziņu kanāla.

Vīrs nepretojās, bija posies uz darbu, vēl nepaspējis saģērbties, viņu sāka sist – dauzīja ar pannu. Bērniem Lukašenko ķēdes suņi klāstīja, ka vecāki ir noziedznieki. “Meita palūdza atļauju aiziet uz tualeti. Lai līdz turienei nokļūtu, viņai bija jākāpj pāri uz grīdas guļošajam manam vīram,” atceras sieviete.

Aizbēg uz Latviju

Pēc tam vecākus aizveda uz organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas pārvaldi, kur no citiem kabinetiem varēja dzirdēja, kā kliedz pratināmie, arī vīrs. “Pēc tam man deva parakstīt protokolu, kurā bija rakstīts, ka esmu gatavojusies varas vardarbīgai sagrābšanai, militāram apvērsumam, ka neieredzu esošo varu,” teic sieviete. Ja neparakstīšot,  nekad vairs neredzēšot savus bērnus. Viņa bija spiesta parakstīt un tika mājās, vīram piesprieda desmit diennaktis par “sīko huligānismu”, ko pavadīja četrvietīgā kamerā, kur bija ieslodzīts līdz pat 20 cilvēku.

Uz gultām nebija ne matraču, ne spilvenu, nebija higiēnas piederumu, visi gulēja uz grīdas, “izkārtojās kā spēlē “Tetris””. Baroja ļoti slikti, dažreiz varēja aizmirst pabarot, bet vismaz nesita.

Kad beidzās piespriestais soda laiks, paziņoja, ka atrasti jauni panti, tomēr ar advokāta pūlēm vīru izdevās atbrīvot. Tālākais ceļš ģimenei bija skaidrs – ar slepena tīkla palīdzību viņi izbēga no Baltkrievijas un tagad dzīvo Latvijā.

Par situāciju dzimtenē sieviete saka: “Mūs var iesēdināt par vienu “like” vai komentāru pie kāda aizliegta ziņojuma. Nemaz nerunājot par to, ka pats rakstītu.”