Jauna globāla tendence - aizvien vairāk attālināti pieņem strādāt pedagogus un psihologus
Kaut arī pieprasītākā profesija attālinātam darbam Latvijā un pasaulē pērn bijusi programmēšanas inženieris, arvien biežāk darba devēji interesējas par iespējām attālināti piesaistīt arī tādu profesiju pārstāvjus kā grāmatvežus, psihologus, skolotājus un juristus, liecina starptautiskās personālvadības platformas "Deel" regulārais pusgada ziņojums. Īpaši audzis pieprasījums pēc pedagogiem – piemēram, Eiropā un Latīņamerikas valstīs skolotāji ir viena no profesijām, kas, strādājot attālināti, piedzīvo lielāko algu pieaugumu.
Kā skaidro "Deel" paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā Līna Lāsa (Liina Laas), pieprasījums pēc grāmatvežiem un juristiem lielākoties ir saistīts ar aizvien spēcīgākām attālinātā darba tradīcijām: daudzi uzņēmumi paplašina darbību starptautiskos tirgos, un tiem aktuāla kļūst vietējās likumdošanas un nodokļu sistēmas pārzināšana katrā valstī, tāpēc ir nepieciešami eksperti ar atbilstošām zināšanām.
“Tendence, kas vēl vairāk piesaista uzmanību, ir pieaugošā interese par psihologu un skolotāju attālinātu darbā nolīgšanu. No vienas puses, tas varētu būt saistīts ar uzņēmumu vēlmi nodrošināt saviem strādājošajiem atbalstu labbūtības meklējumos un noderīgas zināšanas. No otras, šī tendence varētu būt skaidrojama arī ar faktu, ka arvien biežāk pat izcilākās universitātes visā pasaulē piedāvā apgūt tiešsaistes kursus un pat iegūt grādu pilnībā attālināti, tāpēc labrāt pieņem darbā labākos pasniedzējus no visas pasaules. Katrā ziņā viens ir skaidrs – ja līdz šim attālinātā darba kontekstā vairāk runājām par dažādiem IT, pārdošanas un mārketinga speciālistiem, kas savu darbu spēj darīt no jebkuras vietas pasaulē, kur vien pieejams interneta pieslēgums, nu šīm profesijām pievienojas jaunas kategorijas,” stāsta Līna Lāsa.
Kā rāda "Deel" pusgada ziņojumā apkopotie dati, tirgus situācija apstākļu ietekmē mainās. Tādās profesijās kā programmētāji, produktu dizaineri vai pārdošanas speciālisti algu līmenis pērn samazinājies par 10% un pat 30%, kas varētu būt saistīts ar lielo piedāvājumu tirgū – daudzi globālie milži pagājušogad atlaida virkni darbinieku, tāpēc šobrīd uzņēmumiem visā pasaulē ir iespēja salīdzinoši vienkārši piesaistīt vislabākos speciālistus. Toties tādas profesiju grupas kā, piemēram, satura veidotāji, šobrīd var saņemt pat par 50% lielāku atalgojumu nekā pirms gada. To, ka ne vienmēr vietējā tirgū iespējams atrast savām prasībām un gaidām atbilstošus speciālistus, apliecina arī tas, ka, piemēram, Meksikā un Austrālijā šobrīd ir lielākais pieprasījums pēc pedagoģiskā personāla, bet visvairāk darbinieku šajās valstīs attālināti tiek atrasti attiecīgi ASV un Filipīnās.
“Latvijā pēdējos gados skolotāju skaits vispārizglītojošajās skolās ir pastāvīgi samazinājies – no 22 053 skolotājiem 2018. gadā līdz 21 204 skolotājiem 2021. gadā.* Jau 2020. gada Eiropas Komisijas Izglītības un apmācības pārskatā** minēts, ka skolas un pašvaldības cenšas aizpildīt vakances, pārliecinot pensionējušos skolotājus turpināt strādāt, lūdzot skolotājiem pasniegt dažādus priekšmetus papildus iepriekš mācītajiem un piedāvājot priekšmetu apguvi blokos, kā arī piedāvājot prēmijas skolotājiem, kuri piekrīt pārcelties no cita reģiona. Iespējams, attālināts darbs ir daļa no risinājuma – kaut vai angļu valodas un citu svešvalodu apguvei,” rosina Līna Lāsa.
Latvijā darbiniekus no citām valstīm ar "Deel" starpniecību šobrīd nodarbina 28 uzņēmumi, kuros strādā gandrīz 300 ārvalstu speciālisti. Visvairāk attālinātā darba līgumu pērn noslēgti ar speciālistiem no Ēģiptes. Savukārt citu valstu uzņēmumos šobrīd ar attālinātā darba līgumiem strādā 153 speciālisti no Latvijas, visbiežāk tādās jomās kā datoru programmatūra (teju katrs piektais), informācijas tehnoloģijas un serviss, finanšu pakalpojumi, datorspēles, e-mācības, telekomunikācijas, tiešsaistes mediji u. c. 59% nodarbināto – gan ārvalstu speciālisti Latvijas uzņēmumos, gan Latvijas speciālisti citās valstīs – ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
