Rakstnieks Jurģis Liepnieks par krievu valodu skolās: "Iecietības līmenis pret krievisko ir daudzkārt samazinājies"
Runājot par krievu valodas nākotni ne tikai mūsu izglītības sistēmā, bet Latvijas sabiedrībā kopumā, rakstnieks Jurģis Liepnieks saka, ka nākotnē “runāsim angliski vai latviski. Tā tas arī būs, tā, kā tas notiek citur Eiropā”, kur nākamā valoda aiz dzimtās ir angļu valoda.
Mandarīnu valoda ir pasaulē visizplatītākā ķīniešu valodas grupa, kurā runā 14,5% pasaules iedzīvotāju. 6,15% runā spāņu valodā, bet Rietumu pasaulē visizplatītākajā angļu valodā runā 5,5% iedzīvotāju, tai seko bengāļu un arābu valodas. Aptuveni 3,3% iedzīvotāju runā krievu valodā, tikpat arī portugāļu valodā. Latvijā politiskajā dienas kārtībā ir jautājums, vai Latvijas skolās aizliegt kā izvēles priekšmetu mācīties krievu valodu.
Tagad notiek visi procesi, lai krievu valodu izskaustu arī no sadzīviskā līmeņa. Un tas ir loģiski un neizbēgami, jo visu mainīja 2022. gada 24. februāris: “Uz to, kā mēs kādreiz sapratām visus šos integrācijas jautājumus, kopš kara sākuma skatāmies savādāk. Un tam redzam ļoti uzkrītošos simbolus, piemēram nojaukto pieminekli (“padomju atbrīvotājiem” Pārdaugava – red.), latviešu sabiedrībā iecietības līmenis pret Krieviju un krievisko ir daudzkārt samazinājies.
Jo mazāk būs cilvēku, kas vispār zinās krievu valodu, jo ātrāk mēs no “visa šī” tiksim vaļā un vide kļūs latviskāka,” saka Jurģis Liepnieks.
Viņš teic, ka tiem, kuri gribēs mācīties krievu valodu šī iespēja noteikti būs, bet tajā, ka krievu valodu vairs nemācīs kā otro svešvalodu valsts apmaksātā programmā, viņš nesaskata nekādu lielu problēmu. Lielāka problēma ir tajā, kur mēs ņemsim otrās svešvalodas skolotājus, piemēram, tos, kas mācīs franču valodu.
Kā Mārcis Auziņš, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē krievu valodas mācīšanas izslēgšanu no skolas programmas, vērojiet Jauns.lv video.
