Sausi, izžuvuši un negaršīgi kartupeļi. Uz papīra skolas ēdienkarte izskatās labi, bet patiesībā – šausmas
Uztura speciāliste Guna Bīlande.
Sabiedrība
2023. gada 22. marts, 06:52

Sausi, izžuvuši un negaršīgi kartupeļi. Uz papīra skolas ēdienkarte izskatās labi, bet patiesībā – šausmas

Jauns.lv

Nereti slēgta tipa ēdināšanas iestāžu (skolu, bērnudārzu, slimnīcu un pansionātu) piedāvātā ēdienkarte uz papīra izskatās labi un pārdomāti, bet problēmas slēpjas produktu kvalitātē, ēdiena pagatavošanas, uzglabāšanas un pasniegšanas procesā. Tā secināts Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijā.

Asociācijas valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande intervijā portālam Jauns.lv sacīja: “Bieži vien ēdienkartes reālais izpildījums ir pavisam citādāks.”

Jārunā par daudziem aspektiem 

Runājot par ēdināšanu slēgta tipa iestādēs, ir jāņem vērā daudz faktoru. Pirmkārt, produktu iepirkumi visbiežāk notiek centralizēti un nereti iepirkumu konkursos nevinnē labākie piegādātāji, jo viens no galvenajiem kritērijiem ir zemākā cena. 

“Tāpat jāatceras, ka mums ir jādomā par pavāru izglītību. Ne vienmēr un ne visās iestādēs tiek prasīts, ka tam, kurš gatavo ēdienu, ir jābūt ar pavāra izglītību. Tā arī ir realitāte, piemēram, bērnudārzos. Protams, manā pieredzē ir situācijas, kad cilvēks bez izglītības gatavo fantastiski labu un kvalitatīvu ēdienu, bet tas ne vienmēr tā ir.”

Ir svarīgi, lai, neraugoties uz dažādajām problēmām, izglītības iestāžu audzēkņi, ārstniecības iestāžu pacienti, bērnu namos un pansionātos dzīvojošie ļaudis būtu paēduši un ēdiens būtu kvalitatīvs un garšīgs. Un bieži vien tam nav nepieciešami papildu līdzekļi, bet gan zināšanas, prasmes un pareizā attieksme. “Iesaistītās puses ir ļoti, ļoti daudz.” 

Aicinās mainīt MK noteikumus par ēdināšanu 

Lai uzlabotu ēdināšanu slēgta tipa iestādēs, vajadzīga sadarbība un darbs ar Veselības ministrijas pārstāvjiem. Asociācijā uzskata, ka ir jāmaina Ministru kabineta 172.noteikumi, kuri jau ir vairākkārt laboti un pārlaboti. “Prasās fundamentālas izmaiņas pēc būtības.” 

Bīlande norādīja, ka noteikumi ir pieņemti pirms vairāk nekā 10 gadiem. “Dokuments ir morāli novecojis. Tas ir vairākas reizes labots, piemēram, pamainīts atļautā cukura un sāls daudzums un pieliktas klāt veģetārās ēdienkartes, bet dokuments būtu jāizmaina pēc būtības un fundamentāli.”

Jāveicina bērnos sāta sajūta 

“Konceptuāli šis dokuments ir nokalpojis savu laiku. Mums ir jāiet uz priekšu.” Var teikt, ka šie noteikumi vairs neatbilst mūsdienu ēšanas principiem. 

Būtu jāveicina arī tas, ka bērni mācās apzinātu ēšanu - just savu sāta sajūtu, kā arī tas, ka pieaugušie ļauj viņiem pašiem uzlikt savu ēdiena porciju, apēst to un tad saprast, vai grib papildporciju. “Vajadzīgāka mūsdienīgāka pieredze.” 

Tas risinātu vēl vienu mūsdienu sabiedrības problēmu – ēdiena izmešanu, kas ir sasniegusi nepieredzētus apjomus, īpaši sabiedrībās, kas ir pārtikušas un uzskata sevi par izglītotām. 

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Varam pašpikot no somiem 

“Noteikti lieliski un labi piemēri, no kā ir vērts mācīties, ir Somija. Tur bērniem, sākot no bērnudārza līdz vidusskolas beigām, ēdināšana ir valsts apmaksāta, jo somi ir sapratuši, ka tā ir investīcija sabiedrības nākotnē un veselībā.” 

Arī citviet Eiropā, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, darbojas diezgan labs bērnu ēdināšanas modelis. 

“Mums vienkārši jāiet līdzi laikam. Mēs arī mobilos telefonus ik pa laikam nomainām. Jāsaprot, ka arī uztura zinātnē ir lietas, kas mainās šo gadu laikā. Tā nav statiska, bet realitāte.” 

Vienā pavāru maiņā bērni labprāt ēd, bet citā - nē 

Bīlande sacīja, ka jārunā arī par ēdiena pagatavošanu un pasniegšanu. “Esmu reāli saskārusies ar gadījumu, kad pavāra kvalifikācija ir neatbilstoša. No lieliskiem produktiem pavāri vienā maiņā pagatavo fantastisku ēdienu, ko ēd labprāt, bet citā maiņā bērni to pašu ēdienu no tiem pašiem produktiem vairs neēd.” 

Protams, katrs cilvēks ēdienu gatavo citādāk un mums katram ir savam iemaņas, taču ir jādomā par pavāru iemaņām un kvalifikāciju. “Tās lietas ir ļoti no svara.” 

Sausi, izžuvuši un negaršīgi kartupeļi 

“Piemēram, mēs varam kartupeļus izcept krāsnī, un tie ir garšīgi. Bet, ja mēs tos atstāsim pārāk ilgi konvencijas krāsnī, tie būs sausi, izžuvuši un negaršīgi,” uztura speciāliste minēja piemēru. 

Arī par izejvielu kvalitāti ir jādomā. “Runājot par produktu izcelsmi un kvalitāti, ir stāsts par piegādātājiem. Ja piegādātājs tiešām atved nekvalitatīvus produktus, ēdinātājam ir tiesības sūtīt tos atpakaļ. 

Badā nevienu neatstāj 

Bet šeit vienmēr iestājas dilemma, ko iedot ēst? Protams, parasti ēdināšanas pakalpojuma realizētājiem ir rezerves. Arī Ministru kabineta noteikumi atļauj atkāpes, ja tiešām piegādātājs nav atvedis vienu vai otru produktu. Tad var variēt ar citu. Badā jau neatstāj!”

Kopumā ēdināšana slēgta tipa iestādēs saistīta ar dažādiem aspektiem: iepirkumiem, ēdājiem, pavāriem, ēdienkaršu plānošanu un virtuves bloka vadību, paradumiem u.c. 

Pavāre nes no mājām savu “Vegetu” 

Pavāru paradumiem ir ļoti liela nozīme. “Ir pavārītes, kas nemāk pagatavot zupu bez buljona kubiņa. Bet zupu noteikti var pagatavot bez šī buljona kubiņa!

Ir pavāres, kas nes no mājām savu “Vegetu”. Nonākam līdz šādiem absurdiem.” Tādās situācijās uztura speciālisti var ieteikt lietot labas garšvielas bez sāls, kā arī izmantot noteikumos atļauto sāls daudzumu. 

Pavārs visu cep eļļā 

Ēdināšanā ir ļoti dažādas situācijas, piemēram, gadās, ka kādam pavāram trūkst izpratnes par veselīgu uzturu un viņš gandrīz visiem ēdieniem pievieno krējumu vai cep tos eļļā. 

“Piemēram, viņš ir pieradis visu cept eļļā. Mēs viņam sakām, ka kotlete ir jāizcep konvencijas krāsnī, bet viņš kotleti krāsnī uzsilda tikai pirms pasniegšanas, nevis vienkārši ieliek tajā un izcep.” 

Tukša vēdera dēļ bērns paķer bulciņu 

Patlaban ēdienkarte slēgta tipa iestādēs ir jāizveido cilvēkam, kam ir izpratne un kvalifikācija par uzturu, nevis vienkāršam pavāram. Turklāt paredzēts, ka to apstiprina iestādes vadītājs. 

“Te atkal ir stāsts par izpildījumu. Uz papīra viss jau var būt skaisti, bet, ja ēdiens nav vizuāli estētisks un garšīgs, realitātē bērns ir nepaēdis. Ja viņam visa diena jāvada skolā un pulciņos un viņam kurkst vēders, labākajā gadījumā viņš paķers bulciņu, jo reti kurš ies veikalā nopirkt banānu vai ābolu! Tādu bērnu mums ir maz.

Steiga nav iemesls ēst nekvalitatīvu ēdienu 

Šis, protams, ir jautājums vecākiem par to, ko mēs mācām bērniem un ko skaidrojam.”  

Turklāt labākā audzināšana ir audzināšana ar savu piemēru, parādot, ka steiga vai laika trūkums nav iemesls ēst nekvalitatīvu un negaršīgu ēdienu tikai tāpēc, lai apmierinātu izsalkumu, jo caur ēdienu mēs uzņemam arī labu pašsajūtu un veselību, Bīlande skaidroja. 

Vēlas uzslavēt un pateikties 

Lai uzlabotu ēdināšanu slēgta tipa iestādēs, asociācija rīko arī konkursu "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā". 

“Mēs saņēmām necerēti daudz vecāku pieteikumu – bija gandrīz 1100 pieteikumu. Sākotnēji bažījāmies, ka tie būs vairāk no Rīgas skolām, bet redzējām, ka tieši no reģioniem vecāki komentāros rakstīja fantastiskas lietas par to, ko pavārītes dara.”

Kampaņa tiek īstenota, lai nebūtu visu laiku jāgaužas par to, kas ir slikti, bet būtu iespēja uzslavēt un pateikt paldies par labo darbu tiem foršajiem pavāriem, kam rūp mūsu bērni.