Mārtiņš Staķis "nošauj" Puškina pieminekli jeb - ko es redzēju un dzirdēju krievu aktīvistu mītiņā
Svētdien, 12. martā, prokrievisko aktīvistu rīkotā pasākumā ap 80 cilvēku sapulcējās, lai aizstāvētu pieminekli Aleksandram Puškinam. Sauklis “Rokas nost no kultūras!” šoreiz, protams, skanēja skaļi, taču bija nepārliecinoša atbilde uz jautājumu: kāpēc Kronvalda parkā būtu jāatrodas Maskavas dāvinātam, nelikumīgi uzstādītam monumentam.
Pasākumu 12. martā Rātslaukumā rīkoja divas prokrieviskas organizācijas – partija “Latvijas Krievu savienība” (LKS) un tā saucamais Vēsturiskā mantojuma fonds.
Fonda valdē ir tie paši LKS aktīvisti – Dmitrijs Šandibins, antifašists Aleksejs Šaripovs un Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors.
Pikets pret Puškina pieminekļa aizvākšanu
Latvijas Krievu savienības rīkotais pikets pret krievu rakstnieka Aleksandra Puškina pieminekļa aizvākšanu, kurā pulcējās ap 200 cilvēku.
Mārtiņa “Dantesa” Staķa duelis ar dižgaru
Interesanti, ka svētdien pie Rīgas domes novietotajā tribīnē kāpa arī “Saskaņa”, konkrēti – Regīna Ločmele, kura zvērēja, ka partija noteikti balsos pret Puškina pieminekļa aizvākšanu.
Ločmeles runa šoreiz skanēja tikpat braši, cik runas, kuras viņa teica īsi pirms tā saucamā “Uzvaras pieminekļa” demontāžas.
Spriežot pēc sociālajiem tīkliem, kaut kur netālu no Rīgas domes un Kronvalda parka pa sniegotām takām tobrīd pastaigājās arī bijušais Rīgas mērs, saskaņietis Nils Ušakovs.
Taču uz pasākumu, kas pulcēja LKS atbalstītājus un Puškina daiļrades cienītājus, politiķis tomēr neatnāca.
Žēl, jo bez šaubām Krievijas karu atkārtoti nosodījušajam Eiroparlamenta LGBT tiesību aizstāvju grupā nu ietilpstošajam Ušakovam būtu ko teikt.
Kopumā akcija neizcēlās ar neko ievērības cienīgu – ļaudis teica runas, uzsverot, ka arī Latvijā Puškina daiļrade ir cieņā un pret to ar bijību attiekušies latviešu rakstnieki.
Taču velns ir detaļās, kā teica kāds vēstures aizmirsts klasiķis, un LKS rīkotajā pasākumā to netrūka.
Visupirms – sen pie Rīgas domes nebija noticis krievu aktīvistu pasākums, kura laikā skanēja skaļas dziesmas krievu valodā un tika turēti tādi plakāti.
Ļoti atgādināja maršus par krievu skolu jābūtību, kādi tie bija ap 2010. gadu un pirms tam.
Jāizceļ arī aktīvistu asprātības – pasākuma centrā esošo tribīni izdaiļoja Puškina pieminekļa makets, uz kuru tēmē Žoržs Dantess – franču monarhs, kurš, kā zināms, duelī nāvējoši sašāva Puškinu.
Taču pie Rīgas domes uzrīkotajā “duelī” Dantesam bija piemontēta Rīgas mēra Mārtiņa Staķa galva.
Viņš izskatījās profesionāls un nosvērts, aukstasinīgi šaujot uz modernās krievu literatūras tēvu.
Tā, it kā pirksta pielikšana Pārdaugavas PSRS pieminekļa novākšanā būtu norūdījusi.
Abi duelētāji Rātslaukumā ieradās ietīti plastikāta maisiņā.
“Čo on tam govorit?”
Amizantākais akcijas moments gan palika vairākuma nepamanīts, taču šī atstāsta autora izdzīvots.
Kādā no brīžiem pasākuma vadītājs, antifašists Josifs Korens, sāka runāt latviski, pasakot aptuveni šādu teikumu: “Mēs visi šeit saprotam abas valodas – nekādu problēmu! Taču Rīgas domē mūs nesadzird!”
Uz šo kāda kundzīte aiz muguras atbildēja ar: “Čo on tam govorit?” (“Ko viņš tur runā?”)
Tikmēr fonā, tuvāk Melngalvju namam, nelielas akcijas ietvaros izpaudās trijotne, kas aicināja LKS demonstrācijā sanākušos tomēr neignorēt kontekstu notiekošajam ap pieminekļiem Latvijā.
Šo aktīvistu rokās bija plakāti, kuros tika kariķēta Ukrainā neskaitāmas zvērības pastrādājusī un tikpat daudz kauna piedzīvojusī Krievijas armija un tādi tās izstrādājumi kā “Vagner” un “Patriot”.
Jāteic, ka LKS mītiņa ietvaros arī fakts, ka Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā uzsliets nelikumīgi un ir vairāk nekā desmit gadus sens Maskavas dāvinājums, neizskanēja.
Tika vien īsi runāts par to, ka “nesakārtotie pieminekļa papīri” ir tikai iegansts, lai “kārtējo reizi izdarītu krieviem sāpīgi”, aizvācot rakstniecības dižgara monumentu.
Par to, kāda tad patiesībā ir situācija ar Puškina pieminekli, Jauns.lv rakstīja atkārtoti.
Iepriekš jau vēstīts, ka Rīgas domes Pieminekļu padome 3. martā atbalstīja kopumā sešu pilsētā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu.