Latviešu valodā definē terminu "bezbērnotība"
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija pēc kādas doktorantes lūguma latviešu valodā ir definējusi terminu "bezbērnotība", liecina komisijas paziņojums.
Negribēta bezbērnotība definēta kā situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos, bet tas nav bijis iespējams neauglības vai citu apstākļu dēļ. Savukārt apstākļu nosacīta bezbērnotība definēta kā situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos, bet tas nav bijis iespējams dažādu apstākļu, ne tikai medicīnisku iemeslu, dēļ.
Gribēta bezbērnotība definēta kā situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem. Savukārt pagaidu bezbērnotība ir situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
Autores mērķis - veicināt sabiedrības izpratni
Iniciatīvu Terminoloģijas komisijai iesniegusi dažādības eksperte bezbērnotības iekļaušanas jautājumos Vita Stiģe-Škuškovnika.
Stiģe-Škuškovnika norāda, ka šādas terminoloģijas formalizēšana paver plašākas iespējas aktualizēt bezbērnotības tematiku, lai veicinātu sabiedrības izpratni un paplašinātu skatījumu uz to dažādības un iekļaušanas kontekstā.
"Bezbērnotības (angliski – childlessness) terminoloģija ir būtiska teorētiskā bāze, kas palīdz identificēt dažādas sabiedrības grupas, to vajadzības un uzvedību arī darbā. Līdz šim Latvijas formālās institūcijas oficiāli bija akceptējušas tikai vienu jēdzienu bezbērnotība. Tomēr ar to nav pietiekami, lai padziļināti pētītu un skaidrotu tās iemeslus, atšķirīgo emocionālo fonu, kā arī sabiedrības priekšstatus un aizspriedumus par cilvēkiem bez bērniem," pauž Stiģe-Škuškovnika.
Viņa norāda, ka darba devēji arvien biežāk runā par dažādības un iekļaušanas jautājumiem, taču joprojām daži no tiem tiek ignorēti.
Eksperte vērš uzmanību, ka bezbērnotības tēma mūsu informatīvajā telpā ienākusi pavisam nesen, bet ārpus Latvijas par to runā jau teju desmit gadus, arī ilgtspējas kontekstā.
"Pētījumi pierāda, ka neatkarīgi no tā, vai bezbērnotība ir gribēta (childfree) vai negribēta (childless), tā ir viena no ignorētām un dziļi personiskām tēmām, ko sabiedrība neatzīst un noklusē. Arī darba vidē tas rada neveselīgu attieksmi, veicina stigmas un diskrimināciju,” stāsta dažādības eksperte Vita Stiģe-Škuškovnika, kura aktualizē bezbērnotības jautājumus Latvijā.
"Starptautiska pētījuma dati norāda, ka 72% respondentu uzskata, ka darbavietās attieksme pret darbiniekiem bez bērniem ir sliktāka. Šo un citu apsvērumu dēļ bezbērnu sievietes un vīrieši joprojām slēpj bezbērnotības statusu un iemeslus, lai izvairītos no aizspriedumiem un pasargātu sevi no diskriminācijas. Tādēļ apstiprinātie četri termini ir pamats izpratnes veidošanai par to, ar ko saskaras un kā jūtas cilvēki, kuri piedzīvo negribētu, gribētu, apstākļu nosacītu vai pagaidu bezbērnotību,” papildina Stiģe-Škuškovnika.
