Sociālantropologs: krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā vajadzētu izšķirties, kas viņi ir
Krīzes situācijā identitāte ir viena no idejām, ap kurām saliedējas cilvēki; tā tas bija arī kara laikā Dienvidslāvijā – un to pašu kara dēļ Ukrainā var novērot arī Latvijā, "Rus.LSM.lv" raidījuma "TČK" ēterā paziņoja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Viņaprāt, krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir jātiek skaidrībā ar identitātes jautājumu – kaut vai sev pašiem.
Bija laiks, kad identitātes vai ieņemamās puses jautājums nebija svarīgs, "Rus.LSM.lv" atzina Sedlenieks:
"Mēs visi, krievi un latvieši, dzīvojām, bet viss pārējais bija vienalga. Bet kara vai krīzes situācijā tas strauji mainās. Es pētīju notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, kur notika apmēram tas pats – vienā brīdī cilvēki sāka jautāt: "kas tu esi? Serbs, horvāts vai musulmanis? Tie ir jautājumi, kas līdz tam nebija svarīgi."
Klāvs Sedlenieks skaidro, ka šādu situāciju var novērot arī tagad Latvijā. Un krievvalodīgajiem jāatbild uz jautājumu "kas tu esi?" gan sev, gan tāpēc, ka "no latviešu viedokļa viņi nonāk tādā kā kastītē, kurā izrādīties negribētu".
"Piemēram, daudzi latvieši runā vai domā, ka visi krievi, ja viņi turpina sevi uzskatīt par krieviem, pēc noklusējuma ir Putina pusē. Un ar to ir kaut kas jādara. Šādā situācijā ir jānosaka, kas tu esi. Ja pat pats negribi. Jo ir tāds viedoklis," "Rus.LSM.lv" sacīja sociālantropologs.
Viņš pauda viedokli, ka daudzi krievvalodīgie klusē par to, ko viņi patiesībā domā, velkot paralēles ar padomju laikmetu:
"Mēs vienmēr kaut ko nevienojamies, kaut kādā ziņā ejot uz kompromisu ar to, kam ticam. Jautājums, līdz kuram laikam mēs varam pret to izturēties toleranti un ar to sadzīvot. Tieši tāpēc, domāju, krievvalodīgie cilvēki bieži ar nostalģiju runā par padomju laiku. Viņi saka, ka PSRS bija labi, nekādu konfliktu nebija, latvieši bija laimīgi un visi dzīvoja normāli.
Bet arī latvieši toreiz vienkārši neko neteica. Viņi to atstāja aizkulisēs, lai normāli dzīvotu. Bet runājām savos pulciņos.
Un es domāju, ka tas notiek arī tagad.
Daudzi krievvalodīgie cilvēki vienkārši nesaka, kas viņiem prātā," "Rus.LSM.lv" paziņoja Klāvs Sedlenieks.
Vienlaikus viņš uzskata par negodīgu izmantot stereotipus un pret visiem krieviem izturēties vienādi. "Kādas intervijas laikā man jautāja – vai ir labi krievi? Atbildēju uz to, ka jāpadomā, vai ir labi latvieši. Tas ir ļoti negodīgi – izturēties ar kaut kādu aizspriedumu pret konkrētiem cilvēkiem. Šis cilvēks ir personība, kurai ir savs pasaules uzskats. Un nevar vienkārši teikt: mēs zinām, ka, ja reiz tu esi krievs, tu esi par Putinu un precīzi pret Latvijas neatkarību," uzskara Klāvs Sedlenieks.
Viņš atzina, ka daudzi latvieši tiešām baidās, ka vietējie krievvalodīgie gaida, ka Putins Latvijā darīs to pašu, ko Ukrainā. Un tāpēc viņi domā, ka tas ir iespējams, un tāpēc viņiem ir kaut kas jādara.
"Protams, te ir atmiņas par okupāciju. Krievi un krieviskums – tas viss ir izveidojies tādā vienotā sapratnē. Un, ja akadēmiskajā vidē ir jēdziens "padomju okupācija", tad vienkārši tauta saka – krievu okupācija," skaidroja sociālantropologs.
