"Nokasīja zvaigznes, novāca vārdu "sarkanie", un ko?" Mecenāts uzskata, ka piemineklis latviešu strēlniekiem arī jānojauc
Diskusija par pieminekļu nojaukšanu Rīgā atkal kļuvusi aktuāla. Pieminekļu padome devusi piekrišanu Aleksandra Puškina pieminekļa demontāžai Kronvalda parkā, jo tas uzstādīts nelikumīgi. Tāpat padomes atbalstu guvis ierosinājums par 1978. gadā uzstādītā zinātnieka Mstislava Keldiša pieminekļa un memoriālās plāksnes demontāžu vēsturniekam Jānim Zutim, kā arī Komunistiskās partijas tipogrāfijas piemiņas plāksnes demontāžu, vēsta "Rus.lsm.lv".
No juridiskā viedokļa piemineklis latviešu strēlniekiem Rīgā nonāk zem likuma par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegšanu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā. Šādu viedokli "Latvijas Radio-4" raidījuma "Atvērtā saruna" ēterā pauda uzņēmējs un mecenāts, kurš daudzus gadus nodarbojas ar pieminekļu atjaunošanu un restaurāciju, Jevgeņijs Gombergs, raksta "Rus.lsm.lv".
Gombergs norādīja, ka pēc loģikas, nojaukšanā jānonāk arī piemineklim latviešu strēlniekiem, kuri apsargāja Vladimiru Ļeņinu. "Kopumā labs darbs, mēs pie tā esam pieraduši, tas stāv, bet no juridiskā viedokļa, ja arī kāds nonāk zem slavinošo objektu demontāžas likuma, šāvēji ir numur viens. (..) Piemineklim nokasīja zvaigznes, novāca vārdu "sarkanie", un ko? Mainīja saturu, tagad viņi ir normāli šāvēji? Kā pret to attiekties?" vaicā uzņēmējs.
Kopumā lūgumiem par dažu pieminekļu pārcelšanu vai nojaukšanu Rīgā piemīt tendenciozitāte, negatīvisms un pat dusmas, atzina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece Inese Baranovska, kura ietilpst Rīgas domes pieminekļu padomē. "Domāju, ka šīs dusmas un negatīvā attieksme aptumšo prātu. (..) uz šiem jautājumiem nevar skatīties no viena skatu punkta. Tur parādās ļoti daudz kārtas, vajag to analizēt un domāt. Ir ļoti gudrs krievu sakāmvārds: "lauzt - nebūvēt." Un uz visiem šiem jautājumiem jāskatās bez tendenciozitātes un saprātīgi, no dažādiem viedokļiem. Mēs dzīvojam XXI gadsimtā, mēs neesam kaut kādi vandaļi. Jāmāca vēsture, jāanalizē, jārunā par slēptām lietām, bet iznīcināt ir ļoti viegli, un ko pēc tam? Kā uz mūsu laiku raudzīsies nākamā paaudze?" saka Baranovska.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka balsojusi par lēmumu nojaukt Mstislava Keldiša pieminekli, jo "tā piederība Latvijas vēsturei ir nedaudz pievilkta". "Faktiski, teiksim, viņš [piemineklis] ir ne visai augstas mākslinieciskas nozīmes. Un principā tā atrašanās vieta ir publiska vieta, un ar Latvijas Universitāti nekādas ideālas harmonijas nav," sacīja speciāliste, vēsta "Rus.lsm.lv".
Jevgeņijs Gombergs piebilda, ka Keldiša piemineklis radies, vienīgi pateicoties padomju likumiem, saskaņā ar kuriem divas reizes padomju savienības vai sociālistiskā darba varoņiem pienācās piemineklis viņu dzimtenē. Vienlaikus, runājot par Barklaja de Tolli pieminekli, Gombergs norādīja, ka tam ar Rīgu ir pietiekami liela saistība. ''Pēc dažām versijām viņš vispār šeit ir dzimis, nevis Lietuvā. (..) Viņš ir apglabāts Vidzemes teritorijā [daļa vēsturiskā apgabala Livonija, kas bija Zviedrijas sastāvā, bet pēc tam kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu], kuras galvaspilsēta toreiz bija Rīga. Viņa dzimtais vectēvs bija Rīgas birģermeistars. (..) Viņš bieži viesojās Rīgā" sacīja uzņēmējs, uzsverot, ka Barklajam de Tolli nav sakara ar Rīgas nodedzināšanu 1812. gadā.
"Man ir kaut kāda sajūta, ka pat visneatlaidīgākie un stūrgalvīgākie pretinieki (..) kaut kur jūt, ka tas tomēr ir labs darbs, ka tas izdaiļo šo pilsētas vietu un kaut kā tomēr roka nepaceļas," sacīja Gombergs.
