Podkāstu sērija "Zeme, kas dzied. Sarunas": Jānis Šiliņš par Latvijas ekonomiku 19. gadsimtā
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis, Atzinības krusta komandieris un vairāku grāmatu autors Jānis Šiliņš par sevi īsi saka – esmu vēsturnieks.
Sarunā ar aktieri Artūru Krūzkopu Šiliņš atklāj, kāda īsti bijusi sadzīve tagadējā Latvijas teritorijā 19. gadsimta beigās, jo īpaši Rīgā. Vai ir kāds pamats romantizētiem priekšstatiem par pagātni? Vai mūsdienu izpratne par “jostas savilkšanu” ir kaut nedaudz salīdzināma ar nabadzības jēdzienu tajās senajās dienās? Un vai Rīga tolaik vairāk līdzinājusies Maskavai vai Berlīnei?
Sarunā Jānis Šiliņš skaidro, kāda īsti bijusi latviešu izcelsmes rīdzinieku vieta pilsētā, cik daudz tajā noteikuši vācieši un kāda bijusi Krievijas impērijas ietekme. Sarunā arī uzzināsiet, kāpēc Baltijas provinces vienmēr izcēlušās pārējo impērijas zemju vidū, un kā jaunlatviešu censoņiem izdevies izlauzties Rietumeiropā.
Top vēsturiska spēlfilma par pirmajiem latviešu Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”, kuras pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, kad svinēsim Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmas režisors un scenārija autors ir Māris Martinsons, bet scenārija līdzautors – Trešās Atmodas aktīvists un žurnālists Dainis Īvāns. Vairāk informācijas par filmu: www.zemekasdzied.lv.
“Zeme, kas dzied” vēstīs par vēl neizstāstītajiem Dziesmusvētku stāstiem. Lai labāk izprastu to būtību, filmas veidotāji piedāvā podkāstu sēriju ”Zeme, kas dzied. Sarunas”. Sarunas vada aktieris Arturs Krūzkops, studijā aicinot gan ar filmu saistītas personas, gan arī citus ekspertus, kuri stāsta par dažādiem vēsturiskiem, sociāliem un kulturāliem aspektiem, kas ietekmējuši Dziesmusvētku kustības veidošanos. Podkāstu sērijas atklāj daudz interesantu faktu par filmas tapšanu un sniedz dziļu ieskatu tajā, kāda bija latviešu dzīve 19. gadsimta otrajā pusē.
