44 % Latvijas iedzīvotāju trūkst brīvo līdzekļu uzkrājumu veidošanai
Gandrīz puse jeb 44 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc visu rēķinu un ikdienas izdevumu apmaksas viņiem nepaliek pāri brīvo līdzekļu, kurus novirzīt uzkrājuma veidošanai, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja*. Kā redzams, kopējā ekonomiskā situācija ir atstājusi negatīvu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, jo pēdējā pusotra gada laikā cilvēku bez brīvajiem līdzekļiem kļuvis vairāk – pēc pētījumu** datiem, viņu skaits palielinājies par 13 procentpunktiem.
Vislielākais brīvo līdzekļu trūkums patlaban vērojams iedzīvotājiem vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem – 53 % no viņiem norāda, ka pēc ikmēneša pamatvajadzību segšanas nekas nepaliek pāri, bet vismazāk šī problēma skar cilvēkus vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 30 %.
Savukārt 54 % aptaujāto norāda, ka viņiem ir līdzekļi uzkrājuma veidošanai. Pusotra gada laikā šādu cilvēku kļuvis par 15 procentpunktiem mazāk, jo 2021. gadā uz brīvo līdzekļu esamību norādīja 69 % respondentu. 28 % iedzīvotāju līdzekļi uzkrājumam patlaban paliek pāri katru mēnesi, bet 26 % – tikai dažkārt.
“Kopējā ekonomiskā situācija ar cenu un komunālo pakalpojumu rēķinu palielināšanos šoziem daudziem radījusi satraukumu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenu līmenis 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, pieaudzis par 30,6 %. Tādējādi palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuriem kļūst problemātiski atlikt līdzekļus nākotnes uzkrājumam. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka tieši šiem cilvēkiem finanšu drošības spilvens ir vajadzīgs visvairāk, tādēļ, lai pēkšņu, neparedzētu tēriņu dēļ nebūtu jāiekrīt finanšu “bedrē”, ir vērts uzkrājumam regulāri veltīt kaut vai pavisam nelielu, bet stabilu summu. Ja ienākumu līmenis to ļauj, ir veselīgi uzkrājumam novirzīt vismaz 10 % no mēneša ienākumiem. Savukārt, lai uzkrājumu “neapēstu” inflācija, vēlams apsvērt sarežģītākus uzkrājumu veidus, nevis krāt skaidrā naudā. Viens no tādiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas ļauj veidot uzkrājumu ar līdzekļu pārvaldību fondos un vienlaikus sniedz dzīvības apdrošināšanu, turklāt valsts nodrošina 20 % atmaksu no gada laikā uzkrājumā iemaksātās summas,” skaidro Gints Konrads, ERGO Life Insurance SE Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.
Pēc ERGO un SKDS aptaujas datiem, 62 % no tiem iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir brīvie līdzekļi, uzkrājuma veidošanai gatavi novirzīt vismaz 10 % vai vairāk ikmēneša ienākumu. Savukārt 24 % aptaujāto uzkrājumam var veltīt mazāku summu – līdz 5 % no ienākumiem.
Respondenti ar augstāku ienākumu un izglītības līmeni biežāk norāda, ka uzkrājumu veidošanai var atvēlēt lielāku ienākumu daļu. Tā 37 % no aptaujātajiem brīvo līdzekļu īpašniekiem, kuru mēneša vidējie ienākumi uzskatāmi par zemiem (400 eiro un mazāk uz vienu cilvēku ģimenē), uzkrājumam gatavi novirzīt vismaz 10 % un vairāk no šiem ienākumiem. Savukārt no iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (vismaz 1101 eiro un vairāk uz vienu cilvēku ģimenē) šādu ienākumu daļu uzkrājumam gatavs veltīt vairākums – 89 %.
Plašāk par vienu no uzkrāšanas iespējām – ERGO uzkrājumu ar dzīvības apdrošināšanu – iespējams uzzināt šeit: https://www.ergo.lv/lv/privatpersonam/uzkrajums-ar-dzivibas-apdrosinasanu
