Tas var būt riskanti un izaicinoši. Kāpēc doma par tautas vēlētu prezidentu nav tik laba?
Šovasar Latvijā gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas. Patlaban prezidentu mūsu valstī ievēlē parlamenta deputāti, bet ik pa laikam izskan priekšlikumi par tautas vēlētu prezidentu. Portāls Jauns.lv uzklausīja politologu viedokļus par Valsts prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu.
Rīgas Stradiņa universitātes lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, runājot par tautas vēlētu prezidentu, intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka jautājums ir par to, vai mūsu sabiedrība ir gatava tautas vēlētam prezidentam tādā ziņā: vai mēs esam pietiekami attīstījuši savas demokrātiskās politiskās kultūras iemaņas, lai mūs nevarētu apmānīt ar efektīvu politisko reklāmu un krāšņiem solījumiem?
Ir svarīgi, lai mēs neizdarām lielāku kļūdu, tautai ievēlot prezidentu, bet līdz galam nesaprotot, par ko mēs nobalsojām, nekā tad, kad mums kā pilsoņiem nav tiešas iespējas ievēlēt Valsts prezidentu un parlaments vēlē prezidentu.
Tautas vēlēts prezidents varētu palīdzēt saliedēties
Iespējams, emocionālā līmenī tautas vēlēts prezidents mums palīdzētu saliedēties un justies vairāk iesaistītiem politiskajā procesā.
“Bet vai mūsu zināšanas un analīzes spējas līdz galam nodrošina to, ka mēs patiešām izdarīsim valstiski vislabāko izvēli un ka mēs nevis savu nākotni vēl vairāk sabojāsim, bet izvēlēsimies prezidentu, kurš palīdzētu padarīt nākotni labāku vai gaišāku. Tas ir lielais izaicinājums.”
Katrs nevarēs balsot par savu kandidātu
Otrkārt, ir jāsaprot, ka prezidenta kandidāti jebkurā gadījumā nāks vai tiks virzīti no partijām. Nebūs tā, ka katrs iedzīvotājs varēs izdomāt savu kandidātu, kas viņam patīk. Piemēram, ja paskatāmies uz Franciju, redzam, ka tur ir tautas vēlēts prezidents, bet pirms vēlēšanām nav 100 kandidātu. Tur ir neliela kandidātu grupiņa (2-4 kandidāti), par kuriem var balsot.
“Dažkārt mums kļūdaini šķiet, ka tad mēs varēsim paskatīties visapkārt visā sabiedrībā un meklēt gaišo tēlu, bet faktiski izvēle tāpat būs zināmā mērā ierobežota, selekcionēta.
Mūsu īsā demokrātijas pieredze
Taču galvenais risks, manuprāt, ir tajā, vai mēs izvēli neizdarīsim tikai emociju vadīti, vai mūsu zināšanas ir pietiekamas, lai tiešām izdarītu labāko izvēli.”
Tas ir arī stāsts par mūsu valsts salīdzinoši īso demokrātijas vēsturi un īso pieredzi un zināšanām demokrātijā. Citas valstis to ir attīstījušas gadu simtiem, bet mēs tikai pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 30 gadus. Līdz ar to veidojas riski, Metla-Rozentāle teica.
Levits ļoti aktīvi kampaņo
Savukārt politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka šis ir neraksturīgs brīdis sarunai par tautas vēlētu prezidentu. Parasti par to runā, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, jo ir partijas, kas to aktualizē.
“Šoreiz mēs laikam runājam saistībā ar prezidenta vēlēšanu tuvošanos. Mēs redzam, ka citi kandidāti vēl nav izvirzīti, patiesībā neviens kandidāts vēl nav izvirzīts. Mēs tikai redzam, ka [tagadējais prezidents Egils] Levits ļoti aktīvi kampaņo.”
Parlamentārā valstī prezidentam nav lielas varas
“Es negribētu runāt, vai mēs esam vai neesam gatavi [tautas vēlētam prezidentam]. Es neredzu nepieciešamību kaut kā īpaši gatavoties vai gatavināties un uzskatīt šo sistēmu par tādu, ka tā prasa gatavākus cilvēkus, nekā mēs esam, lai piedalītos vēlēšanās.”
Tas vairāk ir konstitucionālas tradīcijas jautājums. Mēs patlaban dzīvojam pēc Satversmes, kuru dokumenta tēvi pieņēma pirms aptuveni 100 gadiem. Toreiz bija smagi kompromisi, kāpēc vienojās par šādu dokumentu un nevienojās par tautas vēlētu prezidentu.
“Mēs dzīvojam saskaņā ar to un tādā veidā mums ir sadalīta vara starp parlamentu, prezidentu, valdību, tiesu. Mēs esam parlamentāra valsts, un tajā vara parasti ir parlamentam. Parlaments ir tautas vēlēts un tālāk nobalso un iedod uzticības mandātu dažādām amatpersonām, tajā skaitā arī prezidentam, kuram līdz ar to vara ir ierobežota. Parlamentārā valstī prezidentam nav tādas varas, kāda tā ir, piemēram, ASV prezidentam, kuram ir liela vara.”
Esošā kārtība ir labāka nekā tautas vēlēts prezidents
Vai patlaban būtu jādiskutē, ka Latvijā vajadzīgas izmaiņas šajā jomā? “Es īsti neredzu, ka prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa risinās tās problēmas, kas pastāv mūsu valstī. Vai no tā labāk funkcionēs demokrātija, mums liksies, ka mēs dzīvojam labāk, ja mums būs tautas vēlēts prezidents? Domāju, ka nē.
Es pat teiktu, ka tādā post totalitārā valstī, kāda esam mēs (mēs tikai 30 gadus esam neatkarīgi no padomju totalitārās sistēmas), lai saglabātu demokrātiju, šī sistēma pat ir labāka nekā tautas vēlēts prezidents, jo tas var mūs nosliegt nevajadzīgā autoritārisma virzienā.
Es nedomāju, ka mums var iestāties Baltkrievijas situācija, jo mēs esam Eiropas Savienībā. Bet redzam, ka ir valstis, kur ir lielāka indivīdu vara, un tad bieži vien notiek lietas, kas mums varētu likties neforšas.”
Bažas, ka par prezidentu varētu kļūt oligarhs
Runājot par viedokli, ka tautas vēlēts Valsts prezidents varētu emocionāli vairāk vienot sabiedrību un iedzīvotāji justos vairāk iesaistīti politikā, Rajevskis vaicāja: “Bet ja mums būtu tautas vēlēts prezidents oligarhs? Ko mēs no tā iegūtu?”
Viņš norādīja uz saspringumu Čehijā, kad notika prezidenta vēlēšanas un bija satraukums, ka oligarhs varētu iegūt varu valstī. “Es domāju, ka šādās situācijās riski sakoncentrējas vienuviet un mēs sākam kļūt pārāk atkarīgi no viena lēmuma. Mazai valstij, sabiedrībai nenāk par labu, ja visi politiskie riski sakoncentrējas, piemēram, vienās prezidenta vēlēšanās. Nezinu, vai tas būtu labi.
Vienu cilvēku vieglāk iebiedēt un šantažēt
Viens cilvēks ir viens cilvēks. Vienu cilvēku var korumpēt, iebiedēt, šantažēt, bet 100 cilvēkus parlamentā nevar. Es domāju, ka tāda primitīva apsvēruma dēļ šī sistēma ir daudz labāka, lai cik mums liktos, ka tā varbūt nestrādā tā, kā mēs gribētu.
Man liekas, ka tā nodrošina sistēmas stabilitāti un demokrātiskumu daudz vairāk nekā tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana,” Rajevskis pauda.
