Neapjuka un rīkojās. Ulbrokas ugunsgrēka liecinieks izceļas ar izdomu, glābjot cilvēkus un kaķēnus
Iespējams, nesenais ugunsgrēks Ulbrokas centrā paņemtu vēl dažas dzīvības, ja pirms ugunsdzēsēju ierašanās šķietami bezcerīgā situācijā aculiecinieks Andris Turciņš zibenīgi neiesaistītos glābšanā, izmantojot neordināru pieeju.
15. februārī ap pusseptiņiem vakarā Andris brauca mājās no darba. Tuvojoties Ulbrokai, viņš pamanīja dūmaku un sajuta deguma smaku, sākotnēji nodomāja, ka kāds dedzina kūlu. Tomēr dūmi nāca no paša Ulbrokas centra.
Steidzas glābt
Pirms iegriezties ceļā, kas ved uz mājām, Andris ieraudzīja ugunsgrēku un veļamies lielus dūmu mākoņus četrstāvu ēkā Institūta ielā 30, pretim Kultūras centram “Ulbrokas pērle”. Jau ar atklātu liesmu dega kopmītņu tipa nams, kur pirmajā stāvā atrodas bāriņtiesa un pasts, otrajā, trešajā un ceturtajā stāvā sociālie dzīvokļi.
Ugunsdzēsēji un citi dienesti vel nebija ieradušies, Andris bez kavēšanās zvanīja 112. Viņš gan pieļauj, ka kāds par ugunsnelaimi bija jau ziņojis, taču šādos gadījumos labāk zvanīt lieku reizi, nevis domāt, ka glābējus jau izsaucis kāds cits.
Kad viņš skrēja tuvāk mājai, redzēja, ka piebrauc pašvaldības policija, un nama kāpņutelpā abi ar policistu ieskrēja reizē. Pie logiem cilvēki sauca pēc palīdzības, citi stāvēja kā nesaprašanā, bet blakus degošajam dzīvoklim otrajā stāvā pie loga stāvēja apmēram desmit gadu veca meitenīte ar diviem kaķēniem rokās. Pagalmā bija cilvēki, kas bezspēcīgā izmisumā noskatījās uz ugunsnelaimi.
Iedzīvotāji bija iesprostoti savās istabās ēkas arhitektūras dēļ. Proti, tas ir kopmītņu tipa nams, kuram pa vidu ir kāpņutelpa, no kuras nokļūst garā gaitenī, kas ved uz istabām.
Sekundes dzīvības cenā
Abi vīrieši, uzskrējuši otrajā stāvā, ieraudzīja, ka viss garais gaitenis jau ir liesmās, visa ēka ir ļoti piedūmota un cilvēkus pa to izvest nav iespējams. Tātad – jādabū ārā pa logiem. Ugunsdzēsēji vēl bija ceļā, un Andris saprata, ka dārga ir katra sekunde, cilvēka dzīvības un veselības cenā.
Kāpņu nebija, bet nupat bija piebraukusi mediķu mašīna. Bez kavēšanās Andris sarunāja ar šoferi, lai viņš novieto auto tuvu sienai zem dzīvokļa, kurā redzēja bērnu ar kaķiem.
“Kad mašīna piebrauca, uzrāpos uz tās. Pēc tam nevarēju saprast, kā tik ātri un viegli varēju uzrāpties,” atceras Turciņš. Meitenīte vispirms sniedza glābējam kaķēnus, kurus viņš iesvieda rokās mediķēm. Lai varētu izcelt bērnu, vajadzēja divus glābējus, un uz auto jumta uzrāpās arī šoferis.
Kad meitene bija izglābta, šoferis pabrauca tuvāk nākamajam logam. Aiz tā bija vīrietis gados šoka stāvoklī. Vispirms viņš pateica, ka nekur neies, jo viņam ir nekustīga kāja, pats sver ap 90 kilogramu un cer paglābties ar gāzmasku, turklāt seniors aizvēra logu. Glābēji nelikās mierā, un par abiem pensionāru izdevās veiksmīgi izcelt no degošās mājas.
Stafeti nodod profesionāļiem
Tajā brīdī jau bija klāt ugunsdzēsēji ar pacēlājiem, varēja dzirdēt, kā plīst stikla paketes logos un kļūst bīstami. Tālāko glābšanu uzņēmās profesionāļi.
Novakarē mājās bija diezgan daudz cilvēku – daļa ēku pameta saviem spēkiem, divdesmit ar ugunsdzēsēju palīdzību. Glābšanas darbi norisinājās, gan izceļot cilvēkus pa logu, gan izvedot caur sadūmojumu ar glābšanas maskām, viens iznests no ēkas. Ugunsdzēsēji arī atrada bojāgājušo dzīvoklī, no kura sākās degšana. Trīs cietušie nogādāti slimnīcā, viens smagā stāvoklī.
Ne jau slavas dēļ
“Man joprojām bija šoks un izbīlis. Negribēju vairot skatītāju pulku un devos mājās. Kad uzzināju, ka sieva uzrakstījusi feisbukā postu par manu varonību, glābjot cilvēkus, sākumā biju dusmīgs. Prasīju: “Kāpēc tu raksti, mani slavini. Jo ne jau slavas dēļ to darīju.” Viņai izdevās mani pārliecināt, ka par šādiem gadījumiem jāraksta, lai arī citi cilvēki līdzīgās situācijās uzdrošinās. Nācās piekrist. Man pašam liels gandarījums par tiem diviem izglābtajiem cilvēciņiem un kaķēniem. Vēl šodien atceros tās asaru pilnās acis,” atklāj 39 gadus vecais vīrietis.
Feisbukā viņu kā savas māsas un kaķu glābēju atpazina Kristīna. Viņa rakstīja, ka mammas dzīvoklī pazuda elektrība un bija jūtama dūmu smaka. Māte aizgāja līdz gaiteņa galā esošajai virtuvei pārbaudīt, vai kaut kas nav piesvilis, tad klauvēja pie visām durvīm un brīdināja par ugunsgrēku. Atpakaļ dzīvoklī pie jaunākās meitas nav varējusi atgriezties milzīgā piedūmojuma dēļ.
Pateicoties ierakstam feisbukā, savu notikušā versiju uzrakstīja arī blakus namā mītošā aculieciniece Ilze Zarāne: “Izejot ārā, nejauši gadījos blakus Andrim un īsā sarunā ar viņu sapratu, ka cilvēks uz ātrās palīdzības mašīnas bijis viņš un cik ļoti viņu uztrauc, vai nav cietuši cilvēki. (..) Ne katrs nelaimes brīdī vēlas un spēj operatīvi rīkoties. Diemžēl vairāk ir vienaldzīgo – skatītāju. Tāpēc vēl joprojām apbrīnoju Andra spēju nepalikt vienaldzīgam – operatīvi rīkoties, palīdzēt, glābt, nedomājot par sevi. Paldies! Viņš ir Latvijas lepnums!”
Ikdienā Andra Turciņa darbs nav glābt cilvēkus, tomēr viņa profesionālās spējas ļoti noderēja šajā reizē. Proti, viņš ir vada iepakojuma uzņēmumu "Austra Pak", jāstrādā ar cilvēkiem un ikdienā ātri jāpieņem atbildīgi lēmumi, jārisina situācijas ar pieejamiem līdzekļiem. Tāpēc viņš zibenīgi izdomāja par neatliekamās palīdzības busiņa izmantošanu cilvēku izcelšanai no degošās mājas. Andris arī uzsver, ka ļoti palīdzēja s šoferis: “Kopā mēs paveicām daudz.”
Dzēsa gandrīz sešas stundas
Izsaukumu ugunsdzēsēji saņēma plkst. 18.27, dega divi otrā stāva dzīvokļi un gaitenis 92 kvadrātmetru platībā. Pulksten 20.27 liesmu izplatīšanās bija ierobežota, pilnībā darbu glābēji beidza plkst. 0.25. Bez vietas, kur nakšņot, palika deviņi cilvēki, kuri nakti pavadīja sākumskolas telpās. Ropažu novada pašvaldībā vēsta, ka aptuveni 13 cilvēkiem piešķirta pagaidu dzīves vieta.
