Nekad dzīvē nebiju to darījusi! Latviete Agate drosmīgi metas iekšā jaunā izaicinājumā Jaunzēlandē
Pagājušajā gadā portāls Jauns.lv rakstīja par latvieti Agati Ķīseli (29 gadi), kura vairākus mēnešus ceļoja ar velosipēdu pa Eiropu, strādāja Norvēģijas ziemeļos ar haskijiem kā gide, vadot suņu pajūgus, kā arī darbojās kā kanjoninga un raftinga gide. Patlaban Agate dzīvo Jaunzēlandē, kur atkal pieņēmusi jaunus izaicinājumus, kļūstot par jūras kajaku gidi.
“Tagad esmu Jaunzēlandē. Viss sanāca tā, kā iepriekš bija plānots. Jaunzēlandē ierados novembra vidū, bet tagad (vasaras mēnešos līdz marta beigām) esmu nobāzējusies mazā pilsētiņā Piktonā (Picton) Dienvidu salā.
Pirmos divus mēnešus es ceļoju pa Ziemeļu salu. Es ierados Jaunzēlandē kopā ar draugu Miku no Francijas. Pirmās divas nedēļas pavadījām Oklendā, pērkot automašīnu. Tad ceļojām pa Ziemeļu salu. Bet kopš janvāra sākuma esam Piktonā Dienvidu salā.
Strādā par jūras kajaku gidiem
Mums izdevās atrast darbu – strādājam kā jūras kajaku gidi. Jūras kajaki ir garas laivas, kuru dizains piemērots braukšanai jūrā un okeānā. Mēs strādājam par gidiem, un tas nozīmē, ka diendienā darbojamies ar cilvēku grupām, ko vedam apkārt pa teritoriju. Daba te ir diezgan skaista, tā ir līdzīga fjordiem. Savas dienas aizvadu, braucot pa jūru ar laivām.
Mūsu plāns ir palikt te līdz marta beigām, kad rosīgā vasaras sezona beidzas, bet pēc tam 1-2 mēnešus (Tad jau redzēs, cik ilgi!) pavadīt, apceļojot Dienvidu salu.”
Pa ceļam uz Latviju varētu piestāt arī Āzijā
Vai un kad Agate varētu atgriezties Latvijā? “Tas ir ļoti grūts jautājums! Šobrīd izskatās, ka, visticamāk, Latvijā būšu vasaras mēnešos vai rudens pusē, jo tālākie plāni vēl ir neskaidri. Domāju, ka Jaunzēlande līdz vasaras sākumam būs apskatīta, bet, veroties, kur ir Jaunzēlande un kur ir Eiropa, redzam, ka pa vidu ir ļoti daudz Āzijas valstu. Gribētu kādu pieturu pa ceļam.”
“Es nekad neesmu bijusi Āzijā, tāpēc noteikti gribētu piestāt tur. Gari pārlidojumi būs jebkurā gadījumā (caur Austrāliju vai kādu Āzijas valsti), bet, esot Āzijā, ceļošana no vienas Āzijas valsts uz citu ir vienkāršāka.”
Agate gribētu apskatīt vairākas Āzijas valstis, piemēram, Vjetnamu, Taizemi un Japānu. “Ir ļoti daudz valstu, uz kurām gribu aizbraukt!” Visticamāk, to apskate būs pielāgota lidojumu iespējām.
Pietiek gan sadzīvei, gan tālākai ceļošanai
Runājot par ceļojumu finansiālo pusi, Agate atklāja, ka pirmos divus mēnešus pāris Jaunzēlandē dzīvoja no iepriekšējiem ietaupījumiem. “Bet atlikušo ceļojuma daļu (ceram, ka arī biļetes uz tālākajiem mērķiem un Eiropu) varēsim nosegt ar to, ko tagad nopelnīsim.”
Strādājot par jūras kajaku gidiem, Agate un Miks var nopelnīt pietiekami, gan lai pilnvērtīgi dzīvotu ikdienā, gan iekrātu tālākiem ceļojumiem. “Šeit mēs īrējam istabiņu. Tā kā tas nav vesels dzīvoklis vai māja, tad izmaksas nav tik lielas. Arī uz kafejnīcām ēst mēs neejam katru dienu, tādēļ mums sanāk atlikt naudiņu tālākiem mērķiem.”
Agates Ķīseles piedzīvojumi Jaunzēlandē
Agate Ķīsele patlaban dzīvo Jaunzēlandē, kur atkal pieņēmusi jaunus izaicinājumus, kļūstot par jūras kajaku gidi.
Pieredze ar vētru Gabrielu
Sarunas brīdī bija redzams, ka Jaunzēlandē valda pamatīgs vējš. “Vispār mums ir vasara. Tagad ir pulksten 20 vakarā. Šobrīd Jaunzēlandē plosās liela vētra, vārdā Gabriels.
Mēs Dienvidu salā tiekam pie maza vētras atzara, bet valsts ziemeļos, piemēram, Oklendā ir traki. Tur ceļi ir ciet, veseli reģioni palikuši bez elektrībās, cilvēki tiek evakuēti, mājas tiek aizskalotas un ir arī bojā gājušie. Praktiski visā Ziemeļu salā ir noteikta ārkārtas situācija ar ieteikumu cilvēkiem bez vajadzības nepamest mājas un evakuēties no augsta riska vietām.”
Vētra Jaunzēlandē Agatei bija neierasta pieredze. “Ik pa laikam te uznāk kāda vētra un lietus, bet ir arī saulainās dienas. Kopumā var just, ka ir vasara, taču laika apstākļi ir mainīgi.”
Vētras dēļ jāņem brīvdienas
Agates un Mika darbu jūrā ļoti ietekmē laika apstākļi. Sarunas dienā spēcīgā vēja dēļ visi viņu braucieni bija atcelti un pāris atpūtās. “Bija liels vējš, līdz ar to jūrā bija lielāki viļņi un mēs nevarējām uzņemt cilvēkus.”
Ja brīvdiena gadās pēc vairākām nostrādātām darba dienām, Agate mēdz mazliet paslinkot un apdarīt mājas darbus. Savukārt, ja gadās vairākas brīvdienas pēc kārtas un ir labāki laika apstākļi, viņa labprāt apceļo dzīvesvietai tuvākās un interesantākās vietas.
“Divu stundu brauciena attālumā te var tikt pie labām sērfošanas vietām, un man patīk ar to nodarboties. Ir arī pāris pārgājienu, kas ir brīvdienu sarakstā. Te ir, ko darīt!”
Atvērtie un smaidīgie jaunzēlandieši
Kopumā Agate ir apmierināta ar Jaunzēlandē piedzīvoto. “Man tiešām šeit ļoti patīk. Man ir prieks, ka cilvēki ir ļoti atvērti, smaidīgi. Daļa cilvēku uz šejieni pārcēlušies no Anglija, Austrālijas un citām valstīm.
Tā kā diezgan liela populācijas daļa šeit nav dzīvojusi visu dzīvi, bet gan tikai 15-20 gadus, tad rodas sajūta, ka iedzīvotāji ir daudz pretimnākošāki. Darba vide arī mums ir ļoti jauka.
Fantastiskais ceļojums pa Ziemeļu salu
Daba ir vienkārši fantastiska! Tas viennozīmīgi pārspēja manas ekspektācijas! Kad ceļoju pa Ziemeļu salu, mašīnā vajadzēja pavadīt tikai divas stundas, lai nonāktu pilnīgi citādākā vietā! Piemēram, te redzēju pasaulē vecāko koku Tāne Mahuta – tā vecums ir aptuveni 2000 gadu. Tas bija ārkārtīgi iespaidīgs!
Pabijām kāpu kalnos, kā arī devāmies kalnu pārgājienos. Izbraucām arī pa Vanganuī (Wanganui) upi ar kanoe laivām četru dienu garumā. Mums bijis ļoti daudz dažādu vietu un pieredžu. Piemēram, te ir jāņtārpiņu alas. Mēs gājām divus kilometrus dziļā alā, kuru pavadīja jāņtārpiņu jūra alas griestos… Ļoti iespaidīgs skats!
Droši vien pasaulē ir vēl kādas citas vietas, kur to var pieredzēt, bet kopumā tās liekas ļoti unikālas un nedaudz no citas pasaules. Man ļoti patīk šeit!”
Plānotā busiņa vietā nopirka mazāku auto
Tiesa, ir nelielas ceļojuma nianses, ko pāris bija plānojis citādāk. “Ir plāni, kas tika mainīti. Piemēram, kad ieradāmies Jaunzēlandē, plānojām pirkt busiņu un ceļot ar to. Bet ierodoties sapratām, ka ir ļoti, ļoti daudz tāda paša veida ceļotāju. Šobrīd salā ierodas gan tie, kas ir tikuši pie jaunajām vīzām (kā mēs), gan tie, kas kovida laikā tika pie vīzām un gribēja braukt, bet pandēmijas laikā to nevarēja.
Mēs ātri vien sapratām, ka mašīnu tirgus ir vienkārši gaisā un ir diezgan grūti [iegādāties piemērotu busiņu par samērīgu cenu], tāpēc nopirkām mazāku mašīnu, nekā iepriekš bija plānots. Protams, tie ir mazi sīkumi, nelielas pielāgošanās.”
Četri gadalaiki vienā dienā
Agate novērtēja, ka kopumā viņiem ir ļoti veicies ar laika apstākļiem, lai gan piedzīvotas arī lietainas dienas. “To es laikam nebiju gaidījusi! Citreiz Jaunzēlandē tiešām var piedzīvot četras sezonas vienā dienā!”
Piedzīvot divus vai trīs gadalaikus vienā dienā var salīdzinoši bieži. “Ja iet kalnos un uzkāpj pietiekami augstu, kur ir sniegs, tad vienā dienā var piedzīvot arī visus četrus gadalaikus.” Tas ir ļoti iespaidīgi!
Drosmīgi piekrita vadīt jūras kajakus
Piedzīvojot tik daudz dažādu kontrastu gan dabā, gan cilvēkos, Agate pieļāva, ka viņas skatījums uz dzīvi varētu būt nedaudz citādāks nekā biroja darbiniekiem. “Man liekas, ka es uz iespējām kopumā skatos nedaudz citādāk.
Labs piemērs ir darbs, ko tagad daru. Patlaban es braucu ar jūras kajakiem, taču iepriekš nekad dzīvē nebiju to darījusi! Es biju strādājusi citos gida darbos, man bija pieredze darbā ar cilvēkiem un vadot lielākas grupas.
Nebaidās no jaunām pieredzēm
Ir forši, ka ceļojot esmu iemācījusies nebaidīties no jaunām pieredzēm un nebaidīties sākt no jauna. Kad cilvēks ilgi strādā vienā vietā, viņam paliek grūti mainīt darbu un pieredzi, jo viņš kļūst ļoti labs tajā, ko dara. Ir bail uzsākt kaut ko jaunu. Tas [nebaidīšanās no jaunām pieredzēm] man nāk līdzi ceļojot. Es esmu strādājusi dažādus sezonālus darbus.
Tagad atkal esmu pilnīgi jaunā vietā un pieredzē. Atkal esmu ielēkusi iekšā nezināmajā! Man bija jādodas uz apmācībām, kā glābt cilvēkus, ja kajaks apgāžas kājām gaisā. Tas ir labais, ko esmu paņēmusi no ceļošanas – es nebaidos nokļūt nulles līmenī un mācīties visu no jauna!”
Iepriekš Agate Norvēģijas ziemeļos strādāja ar haskijiem kā gide, vadot suņu pajūgus. Tāpat viņa strādājusi par kanjoninga un raftinga gidi, kā arī veikusi citus sezonālus darbus.
Siltums, klausoties latvieša ģitārspēlē
Ceļošana arī mācījusi Agati tik ļoti nepieķerties vietām un lietām. “Protams, sanāk pieķerties vietām, bet tad ir grūtāk tās pamest. Varbūt nemaz nevajag tās pamest? Zinu, ka, dzīvojot mājās, vairums ir pieķērušies Latvijai. Tas nemaz nav slikti.”
Agate priecājās, ka Jaunzēlandē jau vairākkārt apmeklējusi latvieša Reiņa Jaunā koncertus. “Viņš Jaunzēlandē bijis vairākas reizes. Reinis fantastiski spēlē ģitāru. Divreiz esmu bijusi viņa koncertā. Ir tik jauki sēdēt kādā Jaunzēlandes bāriņā, dzert alu un klausīties latvieša dziesmu fonā! Tad mani joprojām pārņem sirsnīgs siltums – jūtos gandrīz kā mājās! Tas ir jauki.”
Reinis ir gandrīz vienīgais latvietis, ko Agate Jaunzēlandē satikusi. Reiņa koncertā viņa sastapa vēl kādu latviešu sievieti, kas salā apmetusies uz patstāvīgu dzīvi. Lai gan pirms tam Agate Reini nemaz nepazina un pat nezināja par viņa eksistenci, aizejot uz otro koncertu, abi jutās kā draugi: “Ir forši satikt kādu savējo!”
