Nelikumīgi nozāģēto dižozolu Mārupē aizvākt nedrīkstēs - tajā dzīvo aizsargājama suga
Valsts policija (VP) turpina izmeklēšanu par Mārupes dižozola nelikumīgo nozāģēšanu pērnā gada oktobrī, bet vietējie iedzīvotāji satraukti par attīstītāja mēģinājumiem atkal atsākt apturēto būvniecību nozāģētā ozola tuvumā, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Panorāma".
Vietējie norāda, ka uzņēmēja centienus atbalstot arī vietējā Būvvalde.
Jauns.lv jau pērnā gada oktobrī ziņoja par Kantora ielā pie Mārupes ģimnāzijas nozāģēto dižkoku. Dižozols bija vairāk nekā 100 gadu vecs valsts nozīmes aizsargājams koks. Par ozola saglabāšanu iedzīvotāji bija aktīvi cīnījušies pēdējos gadus, jo to apdraudēja dzīvojamās mājas celtniecība.
Mārupē nozāģēts dižozols
Pērnā gada pavasarī prokuratūra pēc saņemtā Dabas aizsardzības pārvaldes iesnieguma par dabas pieminekļa - dižozola - bojāšanu pieprasīja Mārupes novada pašvaldībai atcelt izsniegtās būvatļaujas rindu māju būvniecībai Kantora ielā 115 un 117, jo prokurora pārbaudē noskaidrots, ka Mārupes novada būvvalde rīkojusies prettiesiski, izsniedzot būvatļaujas rindu māju būvniecībai konkrētajās adresēs dabas pieminekļa teritorijā.
Visu vasaru būvniecība šajā objektā tika pārtraukta, līdz rudenī mārupieši šokēti konstatēja, ka dižozols ir nogāzies, jo tas ir nozāģēts.
Kā novēroja "Panorāma", dižozols joprojām atrodas blakus nepabeigtajai jaunceltnei. Dabas aizsardzības pārvalde aizliegusi projekta attīstītājam nozāģēto stumbru pārvietot, jo tas ir dzīvotne citai aizsargājamai sugai - spožajai skudrai.
Kamēr VP turpina meklēt zāģerus, tiesā jau nonākuši vairāki procesi par būvniecības likumību un Mārupes novada Būvvaldes iespējamo nolaidību, sniedzot atļauju būvdarbiem tik tuvu dižkokam.
Kā norāda LTV, jaunceltnes attīstītājs, SIA "Zeinvest", dažādos veidos jau tagad mēģina atsākt būvniecību. Uzņēmums vērsies gan pašvaldībā, gan Dabas aizsardzības pārvaldē, mēģinot panākt atļauju aizvākt nogāzto stumbru.
Tikmēr Mārupes iedzīvotāji pauž satraukumu, ka uzņēmējam tiesā piebalso arī pašvaldības Būvvalde, sniedzot līdzīgu atzinumu, ka, ja koka vairs nav, būvniecību drīkstētu atsākt.
Pašvaldība gan šīs runas noliedz un apgalvo, ka būvniecība līdz tiesvedības beigām netiks pieļauta.
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde gatavo jaunus likuma grozījumus, kas liegtu uzņēmējiem cerēt, ka, nocērtot dižkoku, izvēlētajā vietā varētu attīstīt būvobjektu - piecus vai desmit gadus pēc dižkoka likvidēšanas teritorija saglabās dabas objekta aizsargjoslas statusu.
