Jelgavas greznā mode, pamestā Latgale un Pīrāgu kaujas: izstāžu ceļvedis

Jau mūsdienu vēsturē aicina ielūkoties Latgales vēstniecība “Gors”, kas aprāda pamestās lauku sētas zilo ezeru zemē un portretē Balvu puses cilvēkus. Bet Liepājas Interjera muzejā vēl šonedēļ skatāma medību trofeju izstāde.

Rīdzinieki mudināti doties uz Nacionālo bibliotēku, kur skatāmās latviešu leļļu lielfimas “Lielais Indriķis” lelles vai uz grāmatu namu “Valters un Rapa” gremdēties vasaras atmiņu stāstos.  

* Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā) pie Bērnu literatūras centra līdz 30. aprīlim skatāma animācijas filmas “Lielais Indriķis” 150 leļļu izstāde, kurā apskatāmi tēli no filmu studijas “Animācijas brigāde” jaunākās pilnmetrāžas leļļu animācijas filmas “Lielais Indriķis”, kas ir balstīta uz producenta, mākslinieka un scenārija autora Māra Putniņa romāna “Mežonīgie pīrāgi un Lielais Indriķis” motīviem.

Grāmata “Mežonīgie pīrāgi un Lielais Indriķis” ir Māra Putniņa trešais romāns sērijā “Mežonīgie pīrāgi”. Turpinot stāsta garu, arī trešajā grāmatā visi personāži ir aizgūti no kulinārijas un augu pasaules. Grāmata ir veltīta Baltaines Lielpīrāga Lielā Indriķa atgriešanās stāstam un cīņai par dzimtenes atbrīvošanu no Austrumu naidniekiem. Tas ir patriotisks stāsts par dzimtenes mīlestību un kopību, kas ļauj jaunajiem lasītājiem iepazīt gan pīrāgu pasauli, gan saskatīt ainas no Baltijas vēstures.

“Lielais Indriķis” ir studijas “Animācijas brigāde” pirmā pilnmetrāžas filma. Tā tika veidota divus gadus, režisoram Jānim Cimmermanim un pārējai komandai darbojoties gan pie grāmatas sižeta adaptācijas scenārija vajadzībām, gan izgatavojot dekorācijas un lelles, kā arī strādājot pie ieskaņošanas procesa, kurā piedalījās ievērojamākie Latvijas teātru aktieri. Filmai tika izgatavoti vairāk kā 150 jauni tēli un to veidošanā pirmo reizi izmantoja arī digitālo druku gan tēlu, gan dekorāciju izveidē.

“Animācijas brigādes” filma “Lielais Indriķis”:

Izstādē redzamas filmas “Lielais Indriķis” lelles un dekorāciju elementi, radot Bērnu literatūras centrā oriģinālu Pīrāgu pasaules priekšpilsētas vizualizāciju. Tajā ietvertas gan mājas no lielās pilsētas Rīmas, Mežonīgo pīrāgu kuģis, ir iespēja satikt gan pašu Lielo Indriķi, viņa pikto māti, caru Aivenu Briesmīgo un viņa austrumnieku karaspēku, Baltaines Lielpīrāgus un meža brāļus, gan arī oriģinālās pasaules dzīvniekus – pūpolu pūci, biešu govi, burkānu lapsu un citus. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Rīgas grāmatu namā “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) līdz 25. martam skatāma gleznotājas Anitas Melderes darbu izstāde “Vasaras atmiņu stāsti”, kuras gleznu nosaukumi vien jau mudina domāt par vasaru - “Saldā mīlestība”, “Dejas ar vēju”, “Flokši zied”, “Novakare dārzā”, “Vasarai līdz” un citi. Spilgtie audekli tā vien aicina kliedēt februāra pelēcību un ļauties sapņiem, un viss vienalga - domāt par aizgājušajām vasarām vai aizceļot nākotnes ziedēšanā. Darbi atlasīti no dažādu gadu kolekcijām un nupat tapušo izstādi varētu nosaukt par nelielu, bet interesantu retrospekciju, kurā eksponētie darbi tapuši no 2014. gada līdz pat 2021. gadam.

Anita Meldere dzimusi Rīgā 1949. gada 18. maijā; 1973. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā; ir mākslas maģistre. No 1974. līdz 2004. gadam viņa kā pedagoģe strādājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vakara sagatavošanas kursos, bet no 1995. līdz 2009. gadam kā krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā Dizaina nodaļā. Bet kopš 2007. gada Anita Meldere ir docente - Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja.

Izstāde grāmatu namā “Valters un Rapa” skatāma darbdienās no pulksten 10.00 līdz 19.00, bet sestdienās no 10.00 līdz 17.00; svētdienās – slēgta. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Vēl tikai šonedēļ – līdz svētdienai, 26. februārim, Liepājas 17.-19. gadsimta interjera muzejā (Hoijera kundzes viesu namā, Kungu ielā 24) var pagūt apskatīt medību trofeju izstādi, kurā skatāmi arī medību rīki un aksesuāri no Liepājas muzeja krājuma un mednieku privātkolekcijām.

“Medības ir viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās un pārtikas iegūšanas veidiem. Mežs, dzīvā daba un viss, kas ar to saistīts, vienmēr interesējusi lielu daļu sabiedrības. Šodien mums nav nekāda iemesla šaubīties, ka visur, kur vien dzīvojis cilvēks, ir arī medīts. 

Ir nākušas jaunas mednieku suņkopības paaudzes, mainījusies medību likumdošana, un izmaiņas skārušas arī medību ieročus un rīkus, kā arī medību suņu šķirnes un to izmantošanu. 

Medības vienmēr ir medības, bet tās izmainās un attīstās, jo ir katra laika posma sabiedrības spogulis. Cik vien tālu pagātnē izdodas sameklēt kādas ziņas par cilvēkiem un viņu dzīvi, tikpat tālu senatnē sniedzas arī dati par medībām un suņu izmantošanu tajās,” Jauns.lv stāsta Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Izstāde izveidota sadarbībā ar mednieci, žurnāla “Medības” autori, kā arī Latvijas dāmu mednieču kluba “Lady hunt” līdzdibinātāju un valdes locekli. Sīkāk internetā: 
www.liepajasmuzejs.lv.

* Latgales vēstniecībā “Gors” (Pils ielā 4, Rēzeknē) līdz 26. martam ir iespēja aplūkot divas jaunas izstādes -  gleznotāja Jāņa Šneidera darbu sēriju “Maraṇasati. Latgales māju stāsti”, ko pārrauga mākslas zinātnieks Guntars Gritāns, un 30 fotoportretus no Intas Rukas kolekcijas “Zem tām pašām debesīm”.

Jāņa Šneidera un Guntara Gritāna izstāde “Maraṇasati. Latgales māju stāsti” ir divu autoru redzējums par laiku, kas ievieš izmaiņas Latgales māju likteņos. Izstādes koncepcija pirmajā mirklī, šķiet, aicina reflektēt par aktuālu problēmu Latvijā – lauku izmiršanu. Neskaitāmas pamestās mājas dažbrīd ir pat grūti pamanīt – tās nereti ieskauj milzīgi pārauguši koki un augļu dārzi. Taču šoreiz izstāde ir par latvisko sentimentu un nostaļģiju. 

2022. gada pavasarī un rudenī autori apmeklēja daudzas mājas Preiļu, Rēzeknes, Daugavpils un citos Latgales novados. Tikai retos gadījumos tās bija aizslēgtas un kaut ko saredzēt varēja tikai, ja ieskatījās pa logu. Parasti durvis bija vaļā. Guntaram tā dažbrīd bija atkalredzēšanās ar bērnības vietām, atmiņas par cilvēkiem un notikumiem, Jānim – refleksijas par to, kā redzēto parādīt gleznās. Jebkurā gadījumā tā ir mākslinieka izteikti individuāla interpretācija par vietām, mājām un laiku. Izstāde ir veltījums Latgalei, tās cilvēkiem un autoru personisks vēstījums par sev svarīgām vērtībām. Taču neizslēdzot iespēju, ka apmeklētājiem gleznas ar Latgales māju stāstiem var rosināt arī tikai sev zināmas un tuvas izjūtas.

Jānis Šneiders pēdējo gadu laikā kļuvis par vienu no pamanāmākajiem un arī apspriestākajiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Viņa glezniecībā ikdienas dzīves smalkākās detaļas pārtop metafiziskā reālismā un iedziļināšanās sīkumos atklāj pavisam jaunu, pārreālu perspektīvu uz dzīves procesiem. Savukārt mākslas zinātnieks Guntars Gritāns kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2022. gadā, paralēli mūziķa aktivitātēm darbojas arī mākslas pedagoģijā, publicistikā, izstāžu kurators un gids . 

Otrajā izstādē eksponētas 2020. gadā Balvu Novada muzeja krājumā nonākušās fotogrāfijas no Intas Rukas kolekcijas “Zem tām pašām debesīm”. Kolekcija tapusi trīs gadu garumā – vasarās, fotogrāfei viesojoties Balvu novadā un tuvākajā apkārtnē. Fotogrāfiju varoņi ir vietējie cilvēki – pieaugušie, bērni, sirmgalvji, politiķi un visdažādāko profesiju pārstāvji – katrs ar savu likteni un stāstu. Kā autore saka: “Mūsu vislielākā vērtība ir Latvijas cilvēki. Visi. Visdažādākie”. 

Inta Ruka ir latviešu fotogrāfe, kuru Zviedrijas televīzija ir atzinusi par “vienu no Eiropas ievērojamākajiem dokumentālajiem fotogrāfiem”. Fotografēšanai pievērsusies 20. gadsimta septiņdesmito gadu beigās, strādā melnbaltajā fotogrāfijā un portreta žanrā.

Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas ielā 10) līdz 26. martam skatāma ļoti modīga izstāde - “Mūžam pielūgtā. 19. gs. dižciltīgo sieviešu tērpi”.

“Izstādē redzamie tērpi ir šūti konkrētiem modeļiem, sākot no apakštērpa, korsetes līdz pat cepurēm un pārējiem aksesuāriem. Šie apģērba komplekti ir darināti dāmām Zemgales muižās – Vilces, Elejas, Lielplatones un Lielvircavas – un attiecīgi tika valkāti pasākumos vai citās ar šīm muižām saistītās aktivitātēs,” pauž tērpu atdarinājumu un modes speciāliste, muzeja tekstila izstrādājumu restauratore Zanda Zariņa

Veidojot vēsturisko tērpu atdarinājumus, uzmanība tiek pievēsta it visam. Svarīgi ir piemeklēt audumus, kas ir ekvivalenti 19. gadsimta materiāliem – muslīnam, batistam, zīda samtam un smalkvilnas audumiem. “Protams, nevaram izvēlēties autentiskas mežģīnes, tas būtu finansiāli neiespējami. 19. gadsimtā mežģīnes bija ļoti dārgas un to gatavošana – laikietilpīga. Mežģīnes no viena tērpa piešuva nākamajam, tās nodeva mantojumā,” skaidro Zanda Zariņa.

Apģērbam dienas kārtībā bija liela loma, un ne tikai dāmām. Ikvienai bagātai dāmai dienā bija jānomaina vairāki tērpi atbilstoši dienas stundai un notikumam. Garderobē bija jābūt rīta, pusdienas un vakartērpam, pastaigu, vizīšu, viesu pieņemšanas, ceļojuma, medību, jūrmalas tērpam, kā arī tērpiem zirgu izjādēm, koncertu un operas apmeklējumam, sēru tērpam un vēl citiem atbilstoši nepieciešamībai. Tērpu konstrukcijas, audumu izvēle un aksesuāri bieži vien norādīja uz piederību kādai sabiedrības kārtai. Interesanti, ka modi īpatnējā veidā noteica politika un diktēja vīrieši, kas bieži vien paši nonāca ar to pretrunās.

Katram tērpam līdzi nāk savs stāsts, ko prezentē kopā ar tērpu, līdz ar to, saliekot kopā tērpu, stāstu un tā valkātāju, tiek demonstrēts spilgts priekšnesums - ceļojums modes vēsturē. Izstādē līdztekus tērpiem eksponētas arī 19. un 20. gadsimtu mijas piegrieztnes, kā arī citi interesanti ar modi un šūšanu saistīti priekšmeti. Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.

Vienlaikus jāpiebilst, ka modes cienītājiem Jelgavā ir iespēja doties arī uz svētās Trīsvienības baznīcas torni, kur var aplūkot ekspozīciju “Mode Jelgavā cauri gadsimtiem”, kura atspoguļo apģērba valkāšanas tradīcijas un modes tendences Jelgavā dažādos vēstures periodos, īpaši akcentējot kāzu tērpu modi. Sīkāk internetā: www.visit.jelgava.lv.