Cilvēki sūdzas: uzvārīt ūdeni un pankūkas izcept tagad ir divreiz ilgāk! Vai tik tiešām gāze kļuvusi “aukstāka”?

Jauns.lv skaidro, ko par gāzes kvalitāti saka gan paši gāzes saimniecības pārstāvji, gan atbildīgās ministrijas.

“Aukstā” un “karstā” gāze

Jauns.lv lasītājs Guntis, kurš dzīvo Rīgas centrā – Matīsa ielā, stāsta: “Pēdējā laikā tik tiešām esmu novērojis, ka ar to gāzi kaut kas nav kārtībā. Mēs mājās pat esam ieviesuši tādus terminus kā “aukstā gāze” un “karstā gāze”. Grūti pateikt, kāda kurā brīdī būs – ja šodien pietiek ar pāris minūtēm, lai uzkarsētu ūdeni kafijas krūzītei, tad rīt varbūt būs nepieciešams divreiz ilgāks laiks, kaut gan gāzes liesmas slēdzis nav ticis grozīts”.

Arī sociālajos tīklos parādās ieraksti, ka reizēm pat nepieciešams vienu stundu ilgs laiks, lai uzvārītu vienu katliņu, ka tagad pa gāzes vadu nākot “ļoti slikta gāze”. Lūk, daži ieraksti sociālajā tīklā “Twitter”:

Ainārs Rudzītis: “Patēriņš aug neadekvāti. Sākumā domāju, ka skaitītājs sabojājies. Izrādās, ka gāzes mafija uzdarbojas. Ierosinu gāzi saukt par gāzes izstrādājumu un tam piemērot atbilstoši zemāku tarifu”.

Līglberga: “Starp citu, mana draudzene arī to jau kādu laiku saka. Es daudz lietoju elektrību gatavošanai, tāpēc man grūti teikt. Bet viņa teica, ka tāda slikta gāze visu laiku bijusi Portugālē, kur viņa bieži uzturas. Tagad esot arī te”.

Ieva Freidenfelde: “Arī esmu ievērojusi, ka ēdiena gatavošana prasa ilgāku laiku un, loģiski, gāzes patēriņš, attiecīgi, izmaksas aug pie diezgan konstantas ēdienkartes”.

Dace Stūre: “Ar to gāzi ir interesanti. Arī esmu ievērojusi, kad reizēs, kad deg ar dzeltenu liesmu, uzsildīt prasa ilgāku laiku. Sākotnēji meklējām vainu gāzes plītī, bet tā dzeltenā liesma pāriet pati no sevis un reizēm atkal parādās”.

Zikonts: “Gāze ir kļuvusi savādāka! Viena un tā pati plīts un panna, bet tagad, var skaidri vērot, ka gaļa knapi cepas. Sajūta, ka nav tās karstuma jaudas! Izteikti”.

Ar gāzi esot viss kārtībā

Jauns.lv ar jautājumiem par gāzes kvalitāti – vai tā ir vai nav pasliktinājusies - vērsās pie atbildīgajām institūcijām, kuras bieži vien no konkrētas atbildes “atkratījās”, jo šis jautājums nav to “kompetencē”. Lūk, kādas bija saņemtās atbildes:

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa: “Norādām, ka tehniskās un drošības prasības biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, kā arī sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai gāzes ievadīšana un transportēšana dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā būtu ilgtspējīga un droša, nosaka Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 567 “Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā”.

Atbilstoši šiem noteikumiem, sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumu kontroli veic gāzes ievadītājs saskaņā ar sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktajiem nosacījumiem. Ja gāzes ievadītājs nodrošina sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes raksturlielumu kontroli, gāzes ievadītājs nodrošina sistēmas operatora netraucētu piekļuvi sistēmā ievadāmās gāzes uzskaites un kvalitātes kontroles iekārtām, kā arī odorizācijas iekārtām, ja tās tiek izmantotas sistēmā ievadāmās gāzes sagatavošanas procesā.

Savukārt sistēmas operatoram ir tiesības nekavējoties pārtraukt sistēmā ievadāmās gāzes ievadīšanu dabasgāzes sistēmās, ja sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumi neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumiem.

Attiecīgi uz jautājumiem par dabasgāzes kvalitāti jums var atbildēt sistēmas operators jeb akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”.

Vienlaikus norādām, ka no 1. janvāra visi ar enerģētiku saistītie jautājumi nodoti jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā, līdz ar to aicinām turpmāk jautājumus par šo nozari adresēt tai”.

Klimata un enerģētikas ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Beate Barkāne: “Šie jautājumi nav īsti ministrijas kompetencē. Uz šiem jautājumiem vislabāk vārēs atbildēt a/s “Conexus”, viņi ir tiešie uzraugi gāzes kvalitātei un spēs atbildēt pēc iespējas precīzāk”.

AS “Conexus Baltic Grid” Komunikācijas daļas vadītāja Dace Baltābola: “Nekādas problēmas ar kvalitāti gāzes piegādēs nav konstatētas. Par dabasgāzes iegādes valstīm jāinteresējas pie sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzi piegādā patērētajiem. “Conexus” nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas darbību, bet neiegādājas produktu”.

Akciju sabiedrības “Gaso” sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Rubinčika: “Sadales sistēma (GASO) saņem dabasgāzi no  pārvades sistēmas (“Conexus”), kura savukārt  to saņem no citām valstīm un veic kvalitātes kontroli. Līdz šim nav novērota dabasgāzes parametru neatbilstība noteiktajiem kvalitātes parametriem. Dabasgāzes kvalitātes kontroli veic “Conexus”.

Var tikai piebilst, ka patēriņa pieaugumu  var ietekmēt izmatotā iekārtas efektivitāte.
Jāsaprot par kādu iekārtu, kurā izmanto dabasgāzi ir runa, lai varētu papildus minēt kādu iemeslu patēriņa izmaiņām”.

Pašlaik viss liecina, ka mēs pārsvarā lietojam dabasgāzi, kuras izcelsmes valsts ir Krievija, ko “Latvijas gāze” pa tiešo vai caur starpniekiem paspējusi iepirkt pagājušajā gadā, jo šogad vairs dabasgāzi no Krievijas iepirkt ir noliegts.