Orvela romāna "1984" motīvi uz Rīgas skatuves: pārsteidzoši skaudra un moderna pirmizrāde. FOTO

Radošā klastera “Digital Art House” telpās (Rīga, Skolas iela 2), kuru jaunākā paaudze atpazīst arī kā tur darbojošos naktsklubu vietu, bet mazliet vecāka paaudze kā kinoteātri “Oskars” (pirms tam – “Pionieris”), pirmdien, 13. februārī, notika igauņu režisora, Rēzeknes teātra “Joriks” mākslinieciskā vadītāja Antona Kiseļus iestudētās izrādes “Pēdējais cilvēks”, kas tapusi pēc Džordža Orvela ievērojamā antiutopiskā romāna “1984” motīviem, pirmizrāde. Jāteic, ka izrādes nosaukums it nebūt nav nejaušs, jo “1984” sākotnējais nosaukums bija “Pēdējais cilvēks Eiropā”, bet vēlāk to mārketinga nolūkos pārdēvēja par “1984”.

Režisors Antons Kiseļus romāna notikumus pārveidojis galveno varoņu dialoga un pārdomu formātā. Izrāde ir dramatiskā teātra, sarežģītas video mākslas, ar kuru izrādes gaitā mijiedarbojas aktieri, modernās elektroniskās mūzikas un performances elementu sintēze. Izrādē spēlē spoži skatuves mākslinieki: Mārtiņš Vilsons (izaicinošās varas apoloģēts), jaunā kinozvaigzne Edijs Zalaks (Pēdējais cilvēks), kurš ir strādājis arī Dailes teātrī un citos Latvijas teātros, un jaunā aktrise no Rīgas Marika Šmukste (Pēdējā cilvēka mīļotā).

Izrādes galvenais jautājums – kas ir vara un kā saglabāt cilvēcību, ja totalitārās varas terors pārņems visu pasauli, ir vairāk nekā aktuāls arī šodien, kas tiek akcentēts ar vairākiem uzkrītošiem atribūtiem – piemēram, Ukrainas karoga krāsām vai ēdnīcas nr. 84 saukli “Garšīgi un punkts”, kas liek skaudri aizdomāties par tepat līdzās notiekošo karadarbību.

Izrāde-performance “Pēdējais cilvēks”:

Izrādes radošā komanda ir internacionāla - starptautiski augsti kvalificētu jauno profesionāļu komanda no Latvijas, Igaunijas un Ukrainas.

Režisors Antons Kiseļus par izrādi saka: “Pēdējais cilvēks” ir totāls un drosmīgs mūsu īstenotais eksperiments. Tajā iesaistīti ļoti interesanti cilvēki un speciālisti, kuriem es ļoti uzticos un kurus augstu vērtēju. Izrādē apkopota ļoti dažādu izcilu meistaru kvalifikācija no dažādām mākslas jomām. Mēs izvēlējāmies ļoti aktuālu, drosmīgu tēmu. Varbūt kādam šķitīs, ka šodien ir nepiedienīgi vai pat nežēlīgi veidot izrādi par šo tēmu un izmantojot šādu materiālu. Bet es uzskatu, ka šodien ir ļoti svarīgi runāt par mūsu laikmeta īpatnībām, par cilvēku un varu, par to, kā vara salauž un pakļauj kontrolei cilvēkus, kā tā cīnās pret tiem, kas tai pretojas. Mūsu izrāde ir par Cilvēku un par to, kā saglabāt cilvēku sevī tik sarežģītos laikos. Un pats galvenais, “Pēdējais cilvēks” ir luga par lielu mīlestību un lielu kaisli. Daži literatūrzinātnieki Orvela romānu “1984” dēvē nevis par antiutopisku romānu, kā mēs esam pieraduši uzskatīt, bet gan par mīlestības romānu. Un daudzējādā ziņā es viņiem piekrītu – tāpēc mūsu priekšnesums ir spilgts, kaislīgs, smieklīgs, dzīvīgs, biedējošs un negaidīts. Katrs skatītājs šajā stāstā par “Pēdējo cilvēku” varēs atrast kaut ko savu, sev tuvu.”

Antons Kiseļus iestudē izrādes un turpina sadarboties ar teātriem Igaunijā, Latvijā, Abhāzijā un citās pilsētās un valstīs. Pēdējo sešu gadu laikā Latvijā viņš iestudējis astoņas izrādes Rēzeknes teātrī “Joriks”, no kurām trīs ir latviešu valodā. “Pēdējais cilvēks” nav pirmā izrāde latviešu valodā, taču pirmais šī režisora projekts Latvijas galvaspilsētā. Nākamās “Pēdējā cilvēka” izrādes - 17., 24. un 25. februārī (biļešu cenas – 20-35 eiro, “Biļešu servisa” tīklā).

Jāatgādina, ka 1948. gadā angļu rakstnieka sarakstītā romāna “1984” darbība risinās nākotnē - 1984. gadā, iespējamā, izdomātā pasaulē, kur pastāv trīs savstarpēji karojošas valstis: Okeānija, Eirāzija un Austrumāzija. Visās valstīs pastāv totalitāriska sabiedrības sistēma ar neierobežotu vienas partijas varu, kas nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus. Galvenais varonis Vinstons Smits dzīvo Okeānijā, ko vada Lielais Brālis un Partija. Vinstons ir vienīgās partijas biedrs un strādā Patiesības ministrijā, kur tiek falsificēta vēsture un lietota “jaunruna”. Līdztekus Patiesības ministrijai pastāv vēl trīs citas ministrijas: Mīlestības ministrija (nodarbojas ar cilvēku izsekošanu un represijām), Pārticības ministrija (kas organizē resursu mobilizēšanu karam) un Miera ministrija, kas atbild par kara lietām. Partijas trīs galvenie saukļi ir: “Karš ir miers”, “Brīvība ir verdzība” un “Nezināšana ir spēks”.

Romāna galvenais varonis meklē izeju no pastāvošās sistēmas, ko arī atrod, taču sākotnēji iluzorais priekšstats par iegūto brīvību izgaist, jo sistēmas realizētā uzraudzības funkcija ir visaptveroša un beigās Vinstonu salauž.

“Pēdējais cilvēks” iestudēts “Digital Art House”, kas lielāko vērību pievērš dažādu multimediju projektu radīšanai. Izmantojot modernās tehnoloģijas, “Digital Art House” apvieno kinematogrāfu, interaktīvus risinājumus un multimedijus, kas ļauj īstenot visdrosmīgākās un radošākās idejas un radīt unikālus kultūras projektus.