Meklē vietu Leona Paegles kolhoza akmenim. Diskusijā iesaistās arī mācītājs Valters Korālis
Limbažu novada pašvaldība izsludinājusi aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, ko darīt ar padomju okupācijas laikā uzstādīto Leona Paegles vārdā nosauktā kolhoza robežakmeni Vidrižu pagastā, kurš traucē veikt ceļa remontdarbus. Vieni aicina akmeni iznīcināt jeb sadrupināt, bet citi saglabāt kā vēsturisku laikmeta liecību. Diskusijā par literāta un pagrīdes komunista lomu un kolhoza zīmi iesaistījies arī brīvmācītājs Valters Korālis.
Limbažu novadā esošā Vidrižu pagasta „Lauči” ir pedagoga, rakstnieka un komunista Leona Paegles (1890-1926) dzimtās mājas un tādēļ padomju laikā tur esošajam kolhozam piešķīra Leona Paegles vārdu. Savukārt kopsaimniecība savas robežas iezīmēja ar pamatīgiem laukakmeņiem, kuros iekala kolhoza vārdu. Un viens no šādiem akmeņiem atrodas ceļmalā, kas nu izrādījies vārda tiešā nozīmē par akmenscietu traucēkli ceļiniekiem.
Uz muzeju vai drupinātavu?
Limbažu novada pašvaldība informē: “Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” šobrīd izstrādā būvprojektu “Valsts reģionālā autoceļa P9 Ragana–Limbaži posma 22–32,5 km pārbūve”. Būvprojekta izstrādes laikā konstatēts, ka nepieciešama Leona Paegles akmens pārvietošana ārpus ceļa zemes nodalījuma joslas. Šobrīd tas atrodas valsts reģionālā autoceļa Ragana–Limbaži 25,43 km kreisajā pusē un projekta īstenošanas laikā traucēs būvdarbus”.
Lai noskaidrotu, ko darīt ar kolhoza akmeni pašvaldība līdz 16. februārim internetā rīko aptauju par akmens pārvietošanu un tā turpmāko atrašanās vietu (https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/par-kolhoza-leons-paegle-akmens-zimes-atrasanas-vietu). Tiek piedāvāti divi varianti – vai nu akmens zīmi demontē un sadrupina, vai arī to izstāda vietējā muzeja “Melngaiļa sēta” āra ekspozīcijā kā papildinājumu jau muzejā esošajai Vidrižu pagasta kolhoza istabai un padomju laikiem veltītajai izstādei. Protams, jebkurš var ieteikt arī kādu citu variantu.
Mācītājs: “Lai tomēr paliek šis akmens!”
Sociālajā tīklā “Facebook” izvērtusies diskusija, kurā saduras divi pretēji viedokļi – vieni kolhoza akmeni aizstāv, bet citi to vislabāk redzētu ieveļamies akmens drupināmajā iekārtā. Tajā iesaistījies arī novadā dzīvojošais mācītājs Valters Korālis, kurš pauž:
“Ernesta Birznieka Upīša grāmatu “Pelēkā akmens stāsti” atceramies? Arī šis akmens varētu daudz ko pastāstīt. (..) Lai tomēr paliek šis akmens. Neviens padomju laika piemineklis šobrīd nav ērts, protams, un arī Leona Paegles personībā ir daudz dīvainību. Bet viņam, kura vārdā reiz tika nosaukts attiecīgais kolhozs, ir arī jaukas pasakas, kuras esam piemirsuši. Arī pasaku lugas “Ugunsputns” un “Runga iz maisa”!
Manā privātajā mežā Limbažu pievārtē, Umurgā arī atrodas padomju laika man piederošs piemineklis. Man tas traucē pie baļķu izvešanas un citiem meža darbiem, bet tomēr neaiztieku. Pārāk daudz krustus esam zāģējuši uz baznīcu jumtiem un pārāk daudz citu piemiņas zīmju sagandējuši. Es esmu par to lai paliek turpat ceļa malā un par piemiņu, kaut arī tas nav ērts šī brīža konjuktūras domāšanai.
Nu, tas man te tāds praktizējoša mācītāja, latviešu literatūras cienītāja un ceļmalas mežkopja viedoklis”.
Tautas balss: Kāpēc vajadzīga kolhoza norāde?
Daži piekrīt šim mācītāja viedoklim, citi atkal ne. Lūk, pāris viedokļu:
Raivis Eglītis: “Kam mums vajag kolhoza norādi?”
Vilnis Strazds: “Var jau būt, ka jāsaglabā ir, bet klāt jāliek skaidrojums, kāpēc kolhozs saucās tieši tā, kāpēc tajos laikos komunists Leons Paegle bija svarīgs un vispār, kas ir kolhozs un ko tieši ļaunu tie nodarīja”.
Arta Rubeze: “Nevienu vēstures liecinieku iznīcināt nevajag! Uz Melngaiļiem- tur vietiņai jāatrodas. Ļeņina bisti savulaik no konteinera izglābu, pēc tam muzejnieces kā vārnas vārgam sivēnam uzklupa un centās dabūt sev”.
Baiba Jasjukevica: “Tā tomēr ir un būs mūsu valsts vēsture, kas būtu jāsaglabā. Ja tik ļoti traucē, tad jau var pabīdīt arī drusku sāņus”.
Inga Alksne: “Tiešām nesaprotu, kādēļ jasaglabā kolhoza nosaukums”.
Komunistiskais internacionālists Leons Paegle
Leons Paegle bija latviešu skolotājs, literāts un nelegālais komunists. Bijis Rīgas pilsētas domnieks, darbojies Komunistiskajā internacionālē kā propagandists ar segvārdu “Šķesters”, aktīvs nelegālās komunistiskās preses līdzstrādnieks. Dzimis 1890. gada 10. jūnijā Vidrižu pagastā. Mācījās Vidrižu pagastskolā, Lēdurgas draudzes skolā un Valmieras skolotāju seminārā. Pēc semināra beigšanas strādāja par skolotāju Krimuldas pagasta skolā un Augusta Dombrovska fabrikas skolā Mīlgrāvī.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma pārcēlās uz Maskavu. 1917. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā (boļševiku) partijas Latviešu apvienotajā sekcijā. Pēc Pētera Stučkas vadītās padomju Latvijas republikas nodibināšanas atgriezās dzimtenē un 1919. gadā bija Rīgas 1. pilsētas vidusskolas pārzinis.
Par darbošanos komunistiskajā partijā 1921. gadā viņu apcietināja un notiesāja ar izsūtīšanu no Latvijas, tomēr spriedums tika atcelts, jo Saeima Leonu Paegli amnestēja. 1925. gadā Leonu Paegli atkārtoti apcietināja par komunisma veicināšanu, bet 1925. gada maijā slimības dēļ pret drošības naudu atbrīvoja. Miris 1926. gada 28. janvārī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
No 1944. līdz 1990. gadam viņa vārdā bija nosaukta Rīgas 1. vidusskola, bet līdz 1991. gadam - Valmieras Drāmas teātris. Padomju okupācijas laikā vairāku Latvijas pilsētu ielas tika nosauktas Leona Paegles vārdā (Rīgā viņa vārdā dēvēja Antonijas ielu). Tāpat Latvijā bija arī vairāki Leona Paegles vārdā nosaukti kolhozi – tādi, piemēram, bija ne tikai Limbažu, bet arī Jelgavas un Gulbenes rajonos.
