Miris slavenais rakstnieks Ginters Grass (papildināta)
(Papilidnāta 15:29) Vācu rakstnieks un Nobela prēmijas literatūrā laureāts Ginters Grass miris pirmdien 87 gadu vecumā, paziņoja viņa izdevniecība "Steidl".
Grass miris no plaušu infekcijas slimnīcā Vācijas ziemeļu pilsētā Lībekā.
Grasa vislabāk pazīstamais romāns ir "Die Blechtrommel" ("Skārda bungas"), kas iznāca 1959.gadā. Romāns, kura darbība risinās Dancigā un Ķelnē laikā no pagājušā gadsimta divdesmitajiem līdz piecdesmitajiem gadiem, tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pēckara perioda vācu literatūras paraugiem.
Pagājušajā gadā intervijā Grass atzina, ka cienījamā vecuma un veselības problēmu dēļ vairs nespēs uzrakstīt nevienu jaunu romānu.
"Man ir 86 gadi. Es nedomāju, ka tikšu galā ar vēl vienu romānu," intervijā laikrakstam "Passauer Neue Presse" sacīja Grass. "Mana veselība neļauj uzsākt projektus, kas ilgs piecus vai sešus gadus un kas būtu nepieciešamais laiks, lai veiktu izpēti romānam."
Grass dzimis 1927.gada 16.oktobrī. Viņš uzauga katoļu ģimenē, kurai piederēja pārtikas veikals toreizējā Dancigas brīvpilsētā.
"Viņa bērnība pagāja starp Svēto Garu un Hitleru," norāda Grasa biogrāfs Mihaels Jīrgs. 17 gadu vecumā Grass hitlerjūgenda sastāvā bija liecinieks Otrā pasaules kara šausmām, bet pēc tam pievienojās nacistiskās Vācijas ieroču SS ("Waffen-SS") vienībai. Par savu pieredzi viņš sāka atklāti stāstīt vien pēc vairākām desmitgadēm, izdodot memuārus "Beim Häuten der Zwiebel" ("Sīpola mizošana"). Šis atklājums daļā sabiedrības izsauca sašutumu, taču tikpat kvēli bija arī rakstnieka aizstāvji.
50.gados Grass studēja grafisko dizainu un tēlniecību, pievienojās džeza grupai un daudz ceļoja. 1956.gadā viņš uz laiku apmetās Parīzē, kur pieticīgi dzīvoja ar savu pirmo sievu. Tur aizsākās viņa literārā karjera.
Grass sacerēja lugas un dzeju, bet jo īpaši prozu. Lielākā daļa Grasa darbu skāra politiku un sociālus apvērsumus, piemēram, bēgļu kuģa nogremdēšanu Baltijas jūrā 1945.gadā, intelektuāļu lomu 1953.gada sacelšanās rīkošanā Vācijas Demokrātiskajā Republikā un 1968.gada studentu protestus.
Grasa grāmatas bija ļoti veiksmīgas, par spīti kritiķu iebildumiem, ka tās esot pārāk smagas un politiskas.
Pēdējais Grasa literārais darbs - "Im Krebsgang" - izdots 2002.gadā. Šis romāns iznācis arī latviešu valodā ar nosaukumu "Krabja gaitā".
Aizvadītajos gados iznākuši Grasa memuāri trīs sējumos - 2006.gadā iznāca pirmā daļa "Beim Häuten der Zwiebel" ("Sīpola mizošana"), 2008.gadā - "Die Box" ("Brīnumkaste") un 2010.gadā - "Grimms Woerter".
Grass turpināja darboties kā dizainers un tēlnieks. Viņš izveidojis vāka noformējumu vairākām savām grāmatām.
Grass savas dzīves laikā saņēmis vairākus desmitus literāro balvu, tostarp 1999.gadā piešķirto Nobela prēmiju literatūrā.
Daudzi lasītāji uzlūkoja Grasu kā morālu autoritāti, kamēr citi uzskatīja viņu par kreiso radikāli. 1961.gadā Grass pieslējās Sociāldemokrātu partijai, lai gan bija tās biedrs tikai dažus gadus.
Grass iestājās pret kurdu deportācijām, aicināja izmaksāt kompensācijas nacistu valdīšanas laikā darba nometnēs strādājušajiem, kā arī bija aktīvs cilvēktiesību aizstāvis.
Pēc "Sīpola mizošanas" iznākšanas 2006.gadā, kad atklātībā nāca Grasa saistība ar ieroču SS, Grasa morālās autoritātes statuss sašķobījās. Viņš tika apvainots liekulībā.
2012.gadā Grass publicēja tekstu "Ko vajadzētu pateikt", ko pats dēvēja par dzejoli. Tajā Grass kritizēja Izraēlu un dēvēja tās politiku par draudu mieram pasaulē. Grasu apsūdzēja antisemītismā, un viņam tika liegts iebraukt Izraēlā.
LETA/ Foto: wikipedia.org/EPA/AFP/LETA
