Krievijas vēstniecība aizvizinājusi pensionārus no Latvijas uz Sanktpēterburgu, kur pieminēta Ļeņingradas blokāde
Ar Krievijas vēstniecības Latvijā starpniecību janvāra beigās no Latvijas uz agresorvalsti tika organizēts brauciens, kura mērķis bija sniegt Latvijā dzīvojošajiem “Ļeņingradas blokādi pārcietušajiem” iespēju piedalīties piemiņas pasākumos.
Par šādu iniciatīvu sociālajos tīklos paziņoja pati Krievijas vēstniecība Latvijā. Brauciena galamērķis – Sanktpēterburga, kādreizējā Ļeņingrada.
Saskaņā ar vēstniecības pausto, 26.-29. janvārī Sanktpēterburgā tika rīkoti piemiņas pasākumi, kas veltīti “Ļeņingradas pilnīgas atbrīvošanas no fašistiskās blokādes 79. gadadienai.
Par “Ļeņingradas blokādi” sauc Otrā pasaules kara laikā notikušu 872 dienu ilgu Ļeņingradas aplenkumu, kuru realizēja nacistiskās Vācijas un Somijas bruņotie spēki.
Tas sākās 1941. gada 8. septembrī un beidzās 1944. gada 27. janvārī.
Krievijas vēstniecības ieraksts sociālajos tīklos vēsta, ka pasākumos, pēc Sanktpēterburgas ārlietu sakaru komitejas uzaicinājuma piedalījās arī “Lielā Tēvijas kara veterāni – Latvijā dzīvojošie blokādes Ļeņingradas iedzīvotāji”.
No Krievijas vēstniecības ieraksta uzzināms, ka pasākumu ietvaros notikusi vainagu un ziedu nolikšanas ceremonija Piskarevas memoriālajā kapsētā, kā arī ekskursija pa pilsētu.
Viesi apmeklējuši teātri, izstādes “Kara dzīves gleznas”, “Māja un ģimene. Miera dzīves gleznas” Krievu muzejā un svētku koncertu ar Sanktpēterburgas Dziesmu un deju teātra līdzdalību.
Šis notikums pietiekami plaši atspoguļots arī publiskos avotos, Kremlim raksturīgajā propagandas manierē.
Noliktie ziedu vainagi izrotāti ar PSRS simboliku un Krievijas Federācijas karogu. Līdzīgi noformētas arī citos pasākumos ietilpstošās ceremonijas.
Latvijas valstspiederīgo – kā pilsoņu, tā nepilsoņu – ceļošana uz Krievijas Federāciju šajās dienās nes īpašu nozīmi un iespējamas sekas – īpaši, ja šī brauciena organizētājs ir Krievijas vēstniecība.
Vērsāmies Ārlietu ministrijā (ĀM), lai noskaidrotu, vai šāda izceļošana var novest pie zināmiem riskiem vai kādām sankcijām.
ĀM atbildēja pietiekami lakoniski.
“Ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanos, kā arī Krievijas valdības lēmumu par mobilizāciju, kas ir radījis plašu rezonansi Krievijā un var raisīt turpmāku neprognozējamu attīstību, Ārlietu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus neceļot uz Krieviju. Iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Krievijā ir ierobežotas,” rakstiski atbildēja ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
Vēsturiskas fabrikas ēkā Sanktpēterburgā izraisījies plašs ugunsgrēks
Krievijā Sanktpēterburgā pirmdien plašs ugunsgrēks izraisījies vēsturiskas fabrikas ēkā, pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrija.
Vēsturnieku domas par Ļeņingradas blokādi dalās
Lai arī Kremļa propaganda uzstāj Ļeņingradas blokādi dēvēt par PSRS traģēdiju, kura beidzās ar sarkanarmiešu uzvaru pār nacistiskās Vācijas spēkiem, daļa vēsturnieku uzsver, ka tā laika notikumus nevarot vērtēt tik viennozīmīgi.
Atsevišķi vēsturnieki norāda, ka traģēdija pilsētā bija arī PSRS režīma bezdarbības sekas.
Tiek norādīts, ka visu blokādes laiku Ļeņingrada nepārtrauca bruņojuma ražošanu un piegādi.
Tas savukārt liecinot par to, ka PSRS vadībai bija iespējas transportēt uz pilsētu pārtiku, bet Staļina politika un izvēle bijusi citāda.
