Saeima noraida iniciatīvu par latviešu valodas pārbaužu atcelšanu Krievijas pilsoņiem
Saeima šodien noraidīja kolektīvo iniciatīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi.
Arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija neatbalstīja kolektīvo iniciatīvu.
Iniciatīvas autore Olga Petkeviča komisijā skaidroja, ka krievu valoda ir tikai saskarsmes instruments. Viņa un arī citi Latvijā dzīvojošie esot lojāli Latvijai, ne Krievijai un Putinam. Petkeviča akcentēja, ka Imigrācijas likuma grozījumi pārsvarā skaršot vecākus cilvēkus, kuri, pat ja pārzinot latviešu valodu sarunvalodas līmenī, savos gados emocionāli un fiziski nespēj izturēt tik ilgu eksāmenu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji uzsvēra, ka A2 ir valsts valodas nepieciešamais līmenis, tas nav augsts, un šī prasība nav nesamērīga vai nepareiza, jo tas ir nepieciešams, lai persona varētu pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Aprēķināts, lai apgūtu A2 valodas zināšanu līmeni, ir nepieciešams aptuveni divi mēneši, bet senioram, iespējams, trīs līdz četri, sēdē pauda VISC pārstāve.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka novērtē sabiedrisko iniciatīvu, bet neatbalstīs tālāk virzīšanu. Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ir riska grupa, tas nenozīmējot, ka visi ir Putina ideoloģijas piekritēji, bet tā ir riska grupa, kas jāņem vērā.
Tāpat vairāki deputāti atzina, ka ir virkne problēmjautājumi, kas jāapzina un jārisina, bet, ja šodien atbalstīs iniciatīvas tālāk virzīšanu, tas sniegs maldinošu informāciju personām uz ko attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, ka nav nepieciešams kārtot valsts valodas eksāmenu, jo nākotnē, iespējams, būs jauni likumprojekta grozījumi.
Arī VISC pārstāve uzsvēra, ka ir nepieciešams dot skaidru signālu, ka valsts valoda ir jāzina, un Imigrācijas likuma grozījumi netiks pārskatīti pēc būtības.
Jau ziņots, ka 24. septembrī stājās spēkā vairāki grozījumi Imigrācijas likumā. Tie saistīti ar nepieciešamību daļai cilvēku kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.
Valsts valodas prasmes kārtošana attiecas uz Latvijā dzīvojošiem ārvalsts pilsoņiem, kuri pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā tiesību akta pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar iepriekš minēto likuma nosacījumu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim.
Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz 2023. gada 1. septembrim PMLP jāiesniedz dokumenti, kas apliecina nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).
Valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas, ja tās izdotas, sākot ar 2001. gada 1. februāri, un kurās ir vismaz vērtējums 1B vai A2. Tikmēr nederīgas ir visas apliecības, kuras izsniegtas līdz 2001. gada 31. janvārim.
Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 21 000 cilvēku. Tāpēc Valsts izglītības un satura centrs (VISC) aicinājis personas, kurām jākārto valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, savlaicīgi reģistrēties pārbaudei.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiks atņemta (tās vietā izsniegs termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu) tām personām, kuras nevarēs pierādīt atbilstošas valodas zināšanas. Lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, cilvēkam jāiegūst VISC izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim.
Petkeviča iepriekš bija autore parakstu vākšanas iniciatīvai "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", lai politiķi atceltu nosacījumu sākumskolēniem skolās lietot sejas maskas. Savulaik viņa bija kādreizējā Daugavpils mēra Riharda Eigima padomniece komunikācijas jomā.
