Lielais jautājums: vai Latvijai nepieciešams obligātais militārais dienests?
2006. gadā Latvijā dienestu pabeidza pēdējie obligātā dienesta kareivji Latvijā, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā toreizējais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks aktualizējis jautājumu, vai mūsu valstī nebūtu jāatjauno obligātais dienests? Jauns.lv jautāja, ko par to domā viedokļu līderi – uzņēmējs Pēteris Šmidre, rakstnieks Jurģis Liepnieks un ārsts kardiologs Andrejs Ērglis.
Andrejs Ērglis uzskata, ka obligātais dienests puišiem nāks tikai par svētību. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, bet rakstnieks Jurģis Liepnieks.
"Priekš puišiem armija ir ļoti vērtīga!"
Ārsts kardiologs Andrejs Ērglis uzskata, ka principā obligātais militārais dienests ir vajadzīgs: “Esmu aptaujājis tos, kuriem ir tas vecums, kad nāktos iet armijā, un attieksme ir ļoti pozitīva, un par to man ir milzīgs prieks”. Viņš arī uzsver, ka “priekš puišiem armija ir ļoti vērtīga”, kas visu varētu “salikt rāmjos”, kas mums ir ļoti svarīgi. Armijā cilvēks apgūtu ne tikai kara mākslu, bet arī dzīves skolu. “Visi gribam savi disciplinēt, bet ne visiem tas izdodas” un dienests to varētu veicināt, teic ārsts.
Protams, jautājums ir par formu, kā šis dienests notiks, par to jādiskutē. Piemēram, vai visām universitātēm kopā nevajadzētu atvērt vienu kopīgu kara katedru - ne katrai atsevišķi, jo tas būtu pārāk dārgi, vai nevajadzētu atjaunot armijas sporta klubus?
Viņš atceras savas studentijas gadus, kad viņam kara katedra deva būtiskas zināšanas, piemēram, par hospitalizācijas kārtību vai evakuācijas principiem, kas jaunajiem mediķiem nav izprotami. Lai gan šīs zināšanas bija iegūtas okupācijas laikā, tas no kara medicīnas viedokļa bijis svarīgi, jo pēc būtības jau “armijas principi” visur ir vienādi.
Ukraiņi iznīcinājuši Latvijas apdraudējuma riskus
Rakstnieks Jurģis Liepnieks saka: “Šobrīd ukraiņi ir iznīcinājuši visus tos riskus, kas apdraudēja Latviju. Bet Krievija atjaunos savu militāro potenciālu 10-15 gadu laikā. Un tieši šāds laiks mums ir, lai mēs attīstītu savus bruņotos spēkos, lai mēs varētu stāties pretī.
Šis karš tik viegli nebeigsies. Iedomāsimies vislabāko scenāriju, ka Ukrainai šogad izdosies atbrīvot savu teritoriju. Un tad…? Vai mēs nākamajā dienā dzīvosim drošībā un laimē?”
Rakstnieks nav tik optimistiski, ar rožainām brillēm uz acīm, noskaņots un uzsver, ka Latvijā šobrīd ir vājākais ne tikai Baltijas valstu, bet arī NATO ziemeļu flanga posms, kurā nav obligātā militārā dienesta: “Un nav neviens kaut cik cienījams militārais eksperts, kurš uzskatītu, ka mēs varam iztikt bez obligātā militārā dienesta”.
Cilvēks – kara mašīnas turpinājums
Ja Jurģis Liepnieks uzskata, ka nav īstenojušās idejas, ka tagad karos tikai droni, roboti un “vēl nezin kas”, viss notiks tālvadībā, tad uzņēmējs Pēteris Šmidre gan pārliecināts, ka mūsdienu karš mainījis savu raksturu:
“Tas ir tehnoloģiskais karš. Šodien ir vajadzīgi speciālisti, kuri var vadīt dronus un karot frekvenču karā”.
Tagad karavīrs vairs nav tas, kas vienkārši skraida un sēž ierakumos – šodien cilvēks karā ir kara mašīnas turpinājums, nevis otrādi. Un šādi augsti tehnoloģiski attīstīti armijas cilvēki mums arī jāgatavo. Un, ja uz šiem izaicinājumiem varam atbildēt un šādus karavīrus sagatavot, tad obligātais dienests ir vajadzīgs.
Un, gatavojot šādu dienestu, mums pirmām kārtām nebūtu jāmeklē atbildes uz tādiem triviāliem jautājumiem, kā - kur dzīvos karavīri un kas viņus baros (tas viss nokārtosies pats par sevi), bet gan par to, kā mēs ar savu obligāto militāro dienestu iekļausimies kopējā NATO struktūrā.
Kā uzņēmējs Pēteris Šmidre, rakstnieks Jurģis Liepnieks un ārsts Andrejs Ērglis vērtē obligātā militārā dienesta atjaunošanu mūsu valstī, skatieties Jauns.lv video.
